Ministru prezidents Einars Repše žurnālistiem uzsvēra, ka viņš bija cerējis uz lielākiem nodokļu ieņēmumiem, kas ļautu apmierināt arī daudz vairāk prasību. Tomēr arī tagad ieņēmumi ir lielāki nekā agrāk, bet pie budžeta ieņēmumu daļas palielināšanas ir jāturpina strādāt.
Pēc premjera domām, daudz vairāk uzmanības jāpievērš arī tēriņu samazināšanai, jo, ja ģimenē, rodoties spiedīgai situācijai, vispirms tiek domāts, kādus izdevumus var samazināt un tikai tad par algas pielikumu, tad valsts līmenī pašlaik viss notiek pilnīgi otrādi.
"Vajadzētu vispirms skatīties, kur tērējam," rezumēja Repše.
Viņš arī piebilda, ka par papildu līdzekļu atvēlēšanu kādām programmām varēs runāt tikai tad, ja būs papildu ieņēmumi, bet vēl vienus budžeta grozījumus Finanšu ministrija pagaidām nesola.
"Vēl arvien ir nozīmīgas programmas, kas ir neizpildītas, bet tas nenozīmē, ka zaudējušas aktualitāti. Mums atliek tikai turpināt strādāt," solīja premjers.
Arī finanšu ministrs Valdis Dombrovskis atzina, ka budžeta grozījumi varētu sekot, ja izdotos papildus iekasēt lielas summas, taču vēl ir pāragri prognozēt, vai tas šogad izdosies.
Visvairāk naudas - kopumā 13 miljonus latu - grozījumos saņems veselības aprūpe. Kaut arī sākotnēji veselības vajadzībām tika prasīti 30 miljoni latu, valdības sēdē veselības ministre Ingrīda Circene neiebilda pret mazākas naudas summas piešķiršanu.
Pedagogu darba samaksas palielināšanai grozījumos ir atvēlēti 3,5 miljoni latu un, kaut arī sākotnēji tika prasīts vairāk, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis apliecināja, ka arī šis līdzekļu daudzums no 1.septembra ļaus palielināt pedagogu algas par 15 latiem mēnesī.
Savukārt vislielākās debates valdības sēdē izvērsās par priekšlikumu lauksaimniecības subsīdijām atvēlēt tikai pusi no prasītā - 3,33 miljonus latu. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze uzsvēra, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad lauksaimniecības attīstības programmas saņem par septiņiem miljoniem latu mazāk un rodas nopietns jautājums, vai šādā veidā Latvija būs gatava iekļauties Eiropas Savienībā. Viņš arī noraidīja Finanšu ministrijas priekšlikumus papildu līdzekļus meklēt Zemkopības ministrijas budžetā vai pārdalīt līdzekļus subsīdiju programmas ietvaros, jo tur liekas naudas nav.
Savukārt Ministru prezidents atgādināja, ka līdzekļu nepietiek nevienai nozarei un zemkopībai ir atvēlēti pat 50% no prasītā laikā, kad veselības aprūpe saņem tikai desmito daļu no kādreiz solītā.
Sašutumu izpelnījās arī Finanšu ministrijas lēmums grozījumos neatvēlēt 6,5 miljonus latu pensiju palielināšanai. Kultūras ministre Ingūna Rībena uzsvēra, ka tikai gaidāmā pensiju palielinājuma dēļ Kultūras ministrija nav sniegusi nevienu priekšlikumu par savām vajadzībām, taču finanšu ministrs norādīja, ka pašlaik budžetā līdzekļu pensiju palielināšanai nav. Turklāt palielinot pensijas šogad, nākamgad no budžeta papildus būs jau nepieciešami 24 miljoni latu.
Premjers gan bija pārliecināts, ka līdzekļus tam var atrast. "Naudu var atrast, esmu pārliecināts, ka tā kaut kur mētājas un tiek izšķērdēta," sacīja premjers, piebilstot, ka tieši tādēļ ir jādomā par budžeta līdzekļu racionālāku izmantošanu.
Visu kāroto naudu acīmredzot nesaņems arī pašvaldības, kurām mērķdotācijām investīciju projektiem prasīto 10,6 miljonu latu vietā valdība sola 4,9 miljonus latu. Turklāt vispār nav paredzēta pašvaldību aizņēmumu limitu palielināšana, kam tika lūgti 13,7 miljoni latu.
No mazākiem priekšlikumiem ministru neizpratni izraisīja Valsts kontroles prasītie 615 tūkstoši latu jaunu administratīvo telpu nomai un iekārtošanai, ko klātesošie novērtēja kā ļoti lielu summu. Tomēr, ņemot vērā, ka Valsts kontrole ir neatkarīga institūcija, līdzekļi tika atvēlēti. Turklāt vēlāk galvenais valsts kontrolieris Raits Černajs solīja premjeram izdevumus nedaudz samazināt, atvēlot 85 tūkstošus latu Latvijas vēstniecības atvēršanai Īrijā, kam tagad naudu bija iecerēts piešķirt, atņemot līdzekļus iestāšanās kampaņas Eiropas Savienībā reklamēšanas pasākumiem.
Pēc budžeta grozījumu pieņemšanas valdībā par tiem vēl būs jālemj Saeimā, un daudzi neapmierinātie solījuši, ka mēģinās papildu finansējuma piešķiršanu panākt tieši parlamentā.