Ministru kabinets otrdien, 11. aprīlī, apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz, pirmkārt, aizliegumu veikt elektroenerģijas tirdzniecības darījumus ar Krieviju un Baltkrieviju, otrkārt, noteikt obligātos tirgus ieņēmuma griestus – 180 eiro par megavatstundu (MWh) elektroenerģijas ražotājiem, portālu "Delfi" informēja ministrijā.
Gala lēmumu par likuma grozījumiem pieņems Saeima.
Lai mazinātu augsto enerģijas cenu ietekmi un nodrošinātu, ka pašreizējā krīze nerada ilgstošu kaitējumu lietotājiem un ekonomikai, un vienlaikus saglabātu fiskālo ilgtspēju, Elektroenerģijas tirgus likumā, balsoties uz Eiropas savienības (ES) regulu, tiek noteikti obligātie tirgus ieņēmuma griesti 180 eiro par MWh elektroenerģijas ražotājiem no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam.
KEM skaidroja, ka šis regulējums attieksies uz visiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri reģistrēti elektroenerģijas ražotāju reģistrā, izņemot ražotājus, kuri ražo elektroenerģiju no biometāna vai dabasgāzes un kuri no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam elektroenerģiju pārdeva par cenu, kas pārsniedza 0,180 eiro par vienu kilovatstundu.
ES regula paredz, ka dalībvalstīm būtu jāiekasē kā nodoklis elektroenerģijas ražotāju 2023. gada pirmā pusgada virspeļņa un šī nodokļa ieņēmumus jāizmanto galalietotāju labumam.
"Ņemot vērā, ka Latvijā ir salīdzinoši neliels elektroenerģijas ražotāju skaits, administratīvās izmaksas jauna nodokļa vai cita virspeļņas iekasēšanas mehānisma finansēšanai neattaisnotos pret salīdzinoši mazo ieguvumu un īso mehānisma īstenošanas laika periodu. Tādēļ Latvija un Igaunija ir panākusi vienošanos par regulas interpretāciju. Tā paredz, ka lielāku labumu elektroenerģijas galalietotājiem sniegtu šo virsieņēmumu ieguldīšana ražotāju atjaunojamo energoresursu ražošanas iekārtu ieviešanā un modernizēšanā, kā arī energoefektivitātes veicināšanā," informēja ministrijā.
Uzņēmumu veicināšanas pasākumus uzraudzīs Būvniecības valsts kontroles birojs. Ja plāns netiks ieviests, tad šī virspeļņa tiks ieskaitīta valsts budžetā.
KEM skaidroja, ka Krievijas militārā agresija pret Ukrainu ir veicinājusi gan elektroenerģijas cenu kāpumu visā Eiropā, gan Baltijas elektroenerģijas apgādes drošuma izaicinājumus. Rezultātā ir noteiktas starptautiskās sankcijas, kuras liedz turpināt finansiālu sadarbību ar virkni Krievijā reģistrētu uzņēmumu.
Atbilstoši situācijai tiek papildināts Elektroenerģijas tirgus likums ar aizliegumu veikt elektroenerģijas tirdzniecības darījumus ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī elektroenerģijas piegādi tirdzniecībai, izmantojot Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmu.
Vienlaikus likumprojektā noteikts, ka pārvades sistēmas operatoram ir atļauts veikt balansēšanas elektroenerģijas apmaiņu ar Krievijas pārvades sistēmas operatoru vai tirgotāju, izmantojot Krievijas elektrotīklus, lai nodrošinātu elektroapgādes balansēšanu un stabilitāti Latvijas pārvades sistēmā, līdz brīdim, kad Latvija pievienosies kontinentālās Eiropas tīklu zonai.
Tāpat tiks nodrošināts, ka no Krievijas pārvades sistēmas operatora vai tirgotāja saņemtās balansēšanas elektroenerģijas apjoms nav lielāks par Krievijas pārvades sistēmas operatoram vai tirgotājam nodoto balansēšanas elektroenerģijas apjomu.
