Valdība otrdien slēgtā sēdē nolēma atbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Alekseja Loskutova atbrīvošanu no amata. Galīgais lēmums būs jāpieņem Saeimai, kas varētu notikt tuvākajā laikā.
Premjers Aigars Kalvītis otrdien žurnālistiem sacīja, ka valdība noklausījusies ģenerālprokurora Jāņa Maizīša ziņojumu, pēc kā izvērtās diskusijas par to, "kādā veidā KNAB vadītājs izturējās pret augstākstāvošo amatpersonu rīkojumiem".

Valdība, vienam ministram atturoties, nolēma virzīt uz Saeimu jautājumu par Loskutova atcelšanu no amata. Kalvītis neatklāja, kurš ministrs balsojumā atturējās, jo tieši tāpēc par to lēma slēgtajā valdības sēdē.

Kalvītis arī noraidīja, ka Loskutova atstādināšana uz izmeklēšanas laiku bijusi nepamatota, kā uzskata prokuratūra. "Šis jautājums ir strīdīgs," atzina premjers. No valsts pārvaldes iekārtas likuma izriet, ka premjeram ir tiesības pieņemt savu lēmumu, un šis ir tikai viena prokurora viedokli, uzskata Kalvītis.

Premjers atstādināja Loskutovu no amata uz izmeklēšanas laiku pēc Valsts kontroles revīzijas atklātajiem pārkāpumiem operatīvajai darbībai paredzēto līdzekļu uzskaitē un izlietošanā 2006.gadā. Detalizētākas ziņas par pārkāpumu būtību netika sniegtas, jo operatīvo līdzekļu izlietojums ir slepena informācija. Pēc Kalvīša teiktā, šādi pārkāpumi KNAB bijuši vairāku gadu garumā.

Ģenerālprokuratūra, pārbaudot VK ziņojumu par KNAB darbību, konstatējusi grāmatvedības normu pārkāpumus, taču nav konstatējusi kriminālisodāmas darbības. Arī pati Valsts kontroliere Inguna Sudraba iepriekš medijiem atzina, ka par šāda paša veida pārkāpumiem sevis pakļautā iestādē amatpersonu nesodītu ar tik bargu sodu.

Loskutova darbības izvērtēšanai izveidota komisija, kuru vadīja ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Tomēr komisija darbu nebeidza ar kādu konkrētu lēmumu, jo izrādījās, ka trūkst Ministru kabineta noteikumu, kas skaidrotu, kādā veidā šādas komisijas pieņem lēmumus.

Loskutovs pieļauj, ka viņa atlaišana ir saistīta ar politiskiem mērķiem, jo partijām nepatīkams varētu būt KNAB ziņojums par priekšvēlēšanu tēriņu pārsniegšanu, kas, pēc dažādu organizāciju aprēķiniem, Tautas partijai un Latvijas Pirmajai partijai kopumā varētu sasniedz aptuveni vienu miljonu latu. Ja tas atbilstu patiesībai, tad partijām šī summa būtu jāatmaksā valsts budžetā. Tāpat Loskutovs iepriekš pieļāvis, ka politiķiem ir vēlme no viņa atbrīvoties, jo KNAB aktīvi iesaistījies vairāku lietu izmeklēšanā, tostarp pārbauda Valsts prezidenta Valda Zatlera aplokšņu lietu, kā arī sniedzis "palīdzīgu roku" vairāku "skaļu" kriminālprocesu izmeklēšanā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!