No nākamā gada par 40 stundu darbu nedēļā minimālā mēneša darba alga būs 200 lati līdzīsnējo 180 latu vietā, bet minimālā stundas tarifa likme - 1,189 lati, otrdien nolēma valdība.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saskaņā ar noteikumiem minimālo stundas tarifa likmi nākamgad rēķinās atbilstoši 2011.gada darba laika kalendāram, ņemot vērā gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti paaugstinātam riskam, minimālā stundas tarifa likme būs 1,360 lati, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā, informē Labklājības ministrija.

Lai nodrošinātu, ka minimālo darba algu pilnā apmērā saņem tie darbinieki, kuri nostrādājuši visas mēnesī noteiktās darba stundas un kuriem algu par padarīto darbu rēķina pēc minimālās stundas tarifa likmes, darba devējam paredzēts pienākums izmaksāt minimālo algu par padarīto arī tajos mēnešos, kad darba stundu skaits ir mazāks par gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī, piemēram, februārī.

Noteikumos ir iekļauta arī atsevišķa norma darbiniekiem, kuriem nolīgta akorda algas sistēma normāla darba laika ietvaros un kuri nostrādājuši visas mēnesī noteiktās darba stundas. Šiem darbiniekiem aprēķinātā darba alga nevarēs būt mazāka par minimālo mēneša darba algu.

2010.gada augustā darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi ir minimālās mēneša darba algas apmērā 180 latu un mazāk bija 182,6 tūkstoši cilvēku no darba ņēmēju kopskaita, tai skaitā privātajā sektorā - 156,3 tūkstoši cilvēku un sabiedriskajā sektorā - 26,3 tūkstoši cilvēku.

Jau ziņots, ka minimālās algas paaugstināšana ir viens nno nākamā gada budžeta izdevumu un ieņēmumu sabalansēšanas pasākumiem. Valdība plāno nākamgad budžetu izdevumus samazināt par 88,8 miljoniem latu, ieņēmumus palielināt par 156,96 miljoniem latu, bet, nepalielinot sociālās apdrošināšanas iemaksas daļu pensiju 2.līmenī, valsts iegūs vēl 44,9 miljonus latu, ko arī plāno ieskaitīt konsolidācijas pasākumos.

Valdības koalīcija vienojās palielināt neapliekamo minimumu no 35 latiem līdz 45 latiem, nodokļu atvieglojumu par apgādībā esošo personu - no 65 uz 70 latiem, bet minimālo algu - no 180 līdz 200 latiem.

Iedzīvotāju ienākuma nodokli plānots samazināt no 26% līdz 25%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksas paaugstināt no 33,09% līdz 35%, un pieaugums būs uz darba ņēmēju rēķina – viņi maksās 11% no algas pašreizējo 9% vietā, bet darba devēja daļa nemainīsies.

Tāpat valdība grib palielināt pievienotās vērtības nodokli no 21% uz 22%, bet PVN samazinātās likmes – no 10% uz 12%. Savukārt elektrībai nākamgad plānots piemērot pilnu likmi, nevis samazināto, kā tas ir pašlaik.

Nolemts arī dubultot "mājokļa nodokli". Mājokļa nodokļa likme pašlaik ir atkarīga no īpašuma kadastrālās vērtības - ēkām ar kadastrālo vērtību līdz 40 000 latu tā ir 0,1% no kadastrālās vērtības, ar vērtību no 40 001 līdz 75 000 latu – 0,2%, ar kadastrālo vērtību virs 75 000 latu – 0,3%. Izmaiņas paredz, ka nākamgad likmes dubultos un tās būs attiecīgi 0,2%, 0,4% vai 0,6% no kadastrālās vērtības.

Tāpat valdība iecerējusi citas nodokļu izmaiņas, piemēram, paaugstināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, pārveidot ikgadējo transportlīdzekļa nodevu par nodevu un paaugstināt to galvenokārt jaudīgajiem un ekskluzīvajiem trasnportlīdzekļiem, kā arī noteikt "dienesta auto" nodokli kā fiksētu ikmēneša maksājumu..

Valdība turpina saspringtu darbu pie nākamā gada budžeta projekta, kuru cer iesniegt Saeimā jau 7.decembrī. Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie priekšlikumi iepriekš paredzēja nākamā gada budžeta konsolidāciju 280 miljonu latu apmērā, par šo skaitli arī panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Valsts budžeta deficīts nākamgad nedrīkst pārsniegt 6% no IKP.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form