Ministri par šo likumprijektu nebalsoja, taču Zaļo un zemnieku savienība no dalības lemšanā atturējās.
Plānots, ka jau pēc 10. Saeimas vēlēšanām, kas notiks šoruden, partijas, kas ieguvušas vairāk nekā 2% vēlētāju atbalstu, katru gadu saņems 50 santīmus par katru vēlētāju balsi. Likuma izstrādātāji cer, ka tādējādi pieaugs partiju neatkarība no ziedotājiem, politikas kvalitāte, partiju konkurētspēja un mazināsies korupcija.
Izmaiņas, par kurām galavārds vēl jāsaka Saeimai, arī regulēs finansējuma izmaksas kārtību un gadījumus, kad partijai pārtrauc vai atļauj finansējuma piešķiršanu. "Ar minēto regulējumu partijām tiek nodrošināta iespēja segt savas administratīvās izmaksas un kļūt profesionālākam," iesniegtajos dokumentos valdībai raksta Tieslietu ministrija.
Tā skaidro, ka valsts finansējuma dod iespēju partijām segt atalgojumu partijas administratīvajiem darbiniekiem, biroja uzturēšanas izmaksas, izdevumus par valsts uzlikto pienākumu pildīšanu, kā arī sekmē partiju konkurenci. Proti, piešķirot finansējumu partijām, kas nav iekļuvušas Saeimā un līdz ar to strauji samazinās to ienākumi, politiskās organizācijas saglabās pilnvērtīgas pastāvēšanas iespējas. "Paredzētais regulējums arī mazina partiju motivāciju slepeni vienoties ar privātiem ziedotājiem par valsts resursu izmantošanu ziedotāju biznesa atbalstīšanā kā priekšnoteikumu vai "pateicību" par partijas finansēšanu, tādējādi samazinot arī augstākā līmeņa korupcijas riskus," norāda ministrija.
Tiesa, ja partija būs "būtiski pārkāpusi normatīvo aktu nosacījumus", tā finansējumu var arī nesaņemt.
Ministrija uzsver, ka pārmaiņas ir nepieciešamas, jo tās lielā mērā ir atkarīgas no privātpersonu ziedojumiem. "Tas savukārt var būt par cēloni tam, ka vēlētāju viedoklis, arī vēlētāju vairākuma viedoklis, var netikt uzklausīts un partiju, politisko amatpersonu un vēlētāju starpā veidojas uzticības krīze," skaidrots dokumentos.
Tieši 50 santīmi kā summa, kas maksājama par vienu balsi, ir noteikta, balstoties uz pašreizējās Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Proti, par partijām, kas saņēma vairāk nekā 2% vēlētāju atbalstu, bija nodotas gandrīz 855 000 balsu, tādējādi šīm partijām kopumā ik gadu pienāktos turpat 427 350 lati.
Partiju finansēšanas likums jau gadiem laiku pa laikam nokļūst diskusiju krustugunīs. Kamēr grozījumu atbalstītāji pauž, ka budžeta finansējuma ļautu partijām būt neatkarīgākām no saviem finansētājiem, pretēji domājošie to noliedz. Patlaban partiju finanses pilnībā ir atkarīgas no savu ziedotāju labvēlības. Tādējādi pieļauts, ka partijas mēdz pieņemt lēmumus, kas atbilst ziedotāju interesēm.