Valdība atbalsta priekšlikumu stiprināt trauksmes cēlēju aizsardzību
Foto: Valsts kanceleja

Ministru kabinets otrdien atbalstīja jaunu Trauksmes celšanas likumprojektu, kas izstrādāts, lai Latvija pievienotos Eiropas Savienības (ES) vienotajiem kritērijiem trauksmes celšanas kanālu izveidei un standartiem, aizsardzības garantijām trauksmes cēlējiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valsts kancelejas eksperte Inese Kušķe skaidroja, ka jaunais Trauksmes celšanas likums izstrādāts, lai pārņemtu ES Trauksmes cēlēju direktīvu par to personu aizsardzību, kas ziņo par ES tiesību aktu pārkāpumiem.

"Kopumā likumprojekts saglabā līdzšinējo pieeju, proti, trauksmes celšanas mehānisms, kas Latvijā ieviests 2019. gada 1. maijā līdz ar spēkā esošo likumu, būtiski nemainās, bet tiek pilnveidots. direktīvas prasības, kas iestrādātas likumprojektā, attiecas uz plašu organizāciju un institūciju loku privātajā un publiskajā sektorā, kurām ir pienākums izveidot kanālus un procedūras trauksmes celšanai iekšēji darba vietā vai ārēji – kā kompetentajai valsts institūcijai," skaidroja Kušķe.

Valsts kancelejas pārstāve atzina, ka virkne jauninājumu nav sveši kompetentajām institūcijām, kas strādā ar trauksmes cēlējiem, ne arī tiem, kuri jau ir izveidojuši iekšējo trauksmes celšanas sistēmu un konsultē potenciālos trauksmes cēlējus, – tie ieteikumu formā ir definēti vadlīnijās trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai un iekšējās ziņošanas sistēmas izveidei.

Pārņemot direktīvu, jaunajā likumā tiek precizētas jomas un pārkāpumi, par kuriem īpaši jāceļ trauksme. Pie īpaši izceltajām jomām Valsts kanceleja minēja pievienoto nelikumījo rīcību ar ES budžeta līdzekļiem, pārkāpumiem transporta drošībā, dzīvnieku labturības jomā, kā arī rīcību, kas ietekmē klimata pārmaiņas u.c. Vienlaikus paliek spēkā arī regulējums, ka šis uzskaitījums nav izsmeļošs – trauksmes cēlējs ir tiesīgs ziņot par pārkāpumu, kas kaitē sabiedrības interesēm, jebkurā jomā.

Valsts kancelejā informēja, ka jaunais Trauksmes celšanas likums arī paredz vairāk priekšnosacījumu, kad trauksmi var celt publiski. Piemēram, ja personai ir pamats uzskatīt, ka, vēršoties kompetentajā institūcijā, tiks radītas nelabvēlīgas sekas, pārkāpums tiks slēpts vai netiks novērsts vai nav sniegta atgriezeniskā saite par izskatīšanas gaitu likumā noteiktajā termiņā.

Jaunajā likumā ir piedāvātas arī vairākas izmaiņas attiecībā uz privāto sektoru. Ziņojumu izskatīšanas pamatprasības un atbildīgo personu noteikšana, kas ieteikumu formā atrodamas vadlīnijās, ir nostiprinātas kā prasības likumā. Finanšu sektorā neatkarīgi no darbinieku skaita un arī noteiktos gadījumos transporta drošības un vides aizsardzības jomā strādājošiem mazajiem uzņēmumiem būs jāveido iekšējā trauksmes celšanas sistēma. Vienlaikus privātajā sektorā iekšējo trauksmes celšanas sistēmu varēs nodot īstenošanai trešajām personām, protams, ievērojot visas likuma prasības.

Gan publiskā sektora iestādes, gan vidējie uzņēmumi, kuros nodarbināti no 50 līdz 249 cilvēki, varēs apvienoties un veidot vienotas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas. Kā veiksmīgu piemēru Valsts kanceleja minēja Rīgas pašvaldības jauno - centralizēto trauksmes celšanas kārtību.

Trauksmes celšanas likuma mērķis ir aizsargāt trauksmes cēlēju, kurš ziņo par iespējamiem pārkāpumiem, kas novēroti, pildot darba pienākumus, un, kas varētu kaitēt sabiedrības interesēm. Tāpēc, lai garantētu trauksmes cēlēja aizsardzību, likumprojektā tiek paplašināts iespējamo nelabvēlīgo seku uzskaitījums, piemēram, ar atļauju anulēšanu, goda un cieņas aizskaršanu. Vienlaikus, paliek spēkā arī regulējums, ka šis uzskaitījums nav izsmeļošs.

Tāpat likumprojekts paredz, ka turpmāk aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām attieksies ne tikai uz trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī saistītajām personām, kuras var būt gan kolēģi, gan komersanti vai privāto tiesību juridiskās personas, ar kurām ir saistīts trauksmes cēlējs. Tiek paredzēta arī administratīvā atbildība par trauksmes celšanas traucēšanu.

Kušķe uzsvēra, ka trauksmes celšanai jābūt ne tikai drošai, bet arī ērtai un mūsdienīgai. "Vienlaikus ar jauno likumu esam apņēmušies pilnveidot trauksmes celšanas iespējas tiešsaistē. Tīmekļvietnē "www.trauksmescelejs.lv" tiks izveidots autentifikācijas modulis un trauksmes cēlējiem nebūs prasība papildus parakstīt ziņojumu, kā tas ir šobrīd. Arī likumā būs nostiprinātas atvieglotās prasības trauksmes cēlēju ziņojumu iesniegšanai elektroniski, proti, savu identitāti apliecinot nevis ar parakstu, bet izmantojot autentifikācijas procesu," skaidroja Valsts kancelejas eksperte.

Elektroniski iesniegt ziņojumus varēs iesniegt divos kanālos – valsts pārvaldes pakalpojumu portālā "www.latvija.lv" vai tīmekļvietnē "www.trauksmescelejs.lv". Tādējādi veicinām valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamību digitālajā vidē un atvieglojam iespējas iedzīvotājiem ziņojumus iesniegt attālināti.

Likumprojektam "Trauksmes celšanas likums" jāstājas spēkā līdz šī gada 17. decembrim, kā to paredz direktīva. Tas vēl jāizskata Saeimā. Līdz ar likuma stāšanos spēkā, Valsts kanceleja aktualizēs labās prakses vadlīnijas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei, vadlīnijas trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanai un izskatīšanai kompetentajās institūcijās un trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu.

No Valsts kancelejas sniegtās informācijas par trauksmes celšanu 2020.gadā izriet, ka pērn kopumā valsts institūcijās saņemti 517 iesniegumi, no kuriem 122 iesniegumi tika atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem, 312 gadījumos iesniegumi netika atzīti par trauksmes cēlēja ziņojumiem, jo tie neatbilda kādai no trauksmes celšanas pazīmēm vai vairākām no tām.

Pagājušajā gadā pēc ziņojumu saņemšanas septiņos gadījumos tika uzsākts kriminālprocess, 23 gadījumos uzsākts administratīvā pārkāpuma process, bet vienā gadījumā uzsākta disciplinārlieta. Savukārt 13 gadījumos veiktas uzraugošo, kontrolējošo un revīzijas institūciju pārbaudes. 40 gadījumos veiktas citas darbības, piemēram, dokumentu pārbaude, pieprasīti skaidrojumi, veikta pārbaude par iespējamu amatpersonu iesaisti noziedzīgā nodarījumā. 20 gadījumos informācija iekļauta jau uzsāktā lietā.

2020. gadā iedzīvotāji visvairāk vērsušies Valsts ieņēmumu dienestā, kur saņemti 111 iesniegumi, un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, kur saņemti 53 iesniegumi. Pēc iesniegumu skaita 2020. gadā nākamie biežākie adresāti ir tiesībaizsardzības un kontroles un uzraudzības iestādes, proti, ģenerālprokuratūra, Valsts darba inspekcija, Valsts policija, Valsts valodas centrs, Valsts vides dienests.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Trauksme Eiropas Savienība Korupcija Ministru kabinets Valsts kanceleja Valsts policija Valsts valodas centrs Valsts vides dienests
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form