Valdība atbalsta Rīgas domes atlaišanas likumprojektu
Foto: LETA

Ministru kabinets otrdien nolēma atbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto Rīgas domes atlaišanas likumprojektu, ko Saeimai lūgs izskatīt steidzamības kārtībā, aicinot jau trešdien ārkārtas sēdē lemt par likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai.

Valdības locekļu vidū gan nebija vienprātības šajā jautājumā, jo labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens valdības sēdē paziņoja, ka neatbalsta šo likumprojektu.

Rīgas domes pārstāvji valdības sēdē klātienē netika uzklausīti, bet pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) teiktā, tie esot saņemti rakstveidā. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Kristīne Kinča valdības sēdē norādīja, ka tas ir likuma un labas likumdošanas prakses pārkāpums, ka nav uzaicināti domes pārstāvji, turklāt viņa norādīja, ka Ministru kabineta e-portfelī pie valdības sēdes materiāliem nav atrodams domes viedoklis.

Sākot likumprojekta izskatīšanu valdības sēdē Pūce paskaidroja, ka valdība un Saeima jau divas reizes ir nācies lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā atkritumu apsaimniekošanas jomā, jo dome nav šo funkciju spējusi izpildīt atbilstoši spēkā esošajam likumam. Ministrija ir prasījusi kopumā septiņas reizes domes paskaidrojumus un rīcības plānus. 21. novembrī Rīgas dome tika oficiāli brīdināta par atlaišanas iespēju, taču arī kopš tā laika nav izpildījusi to, uz ko tai iepriekš norādīts.

Pūce arī atzina, ka šim likumprojektam ir arī plašāka nozīme, proti, lai stimulētu citas pašvaldības ievērot likumus, jo tādi gadījumi, kad pārkāpj likumus, ir.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vēlējās noskaidrot, vai ir ņemti vērā Valsts kancelejas iebildumi, kas izskanēja pirmdien saistībā ar nepietiekamu juridisko argumentāciju likumprojekta anotācijā. Valsts kancelejas un VARAM pārstāvji atzina, ka tas labots tikai daļēji. VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša pauda viedokli, ka ministrija pārējo daļu paskaidros, kad likumprojekts tiks apspriests atbildīgajā Saeimas komisijā.

Gan Valsts kancelejas, gan VARAM pārstāvji atzina, ka tas ir būtiski no procedūras viedokļa, ja šis jautājums nonāks līdz izskatīšanai Satversmes tiesā.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) jautāja, kādēļ to nevar izdarīt līdz galam jau patlaban, jo tas ir attieksmes pret Saeimu un sabiedrību jautājums. Oša atbildēja, ka steidzamības dēļ nevar paspēt.

Ministre Petraviča paziņoja, ka balso pret šo likumprojektu, jo nav redzams, ka Rīgas dome netiktu galā ar atkritumu apsaimniekošanu un ka ārkārtējā situācija nav redzama. Vēlētas varas atlaišana ir vēlētāju gribas ierobežošana, atzina ministre, kura norādīja, ka iespēja izteikt viedokli jādod arī Rīgas domei.

Pūce pauda cieņu kolēģes viedoklim, bet paskaidroja, ka nav šaubu ar to, ka Rīgas dome tikai tāpēc nodrošina atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, ka ir noteikta ārkārtējā situācija. Tas liecina par to, ka dome nepilda savu funkciju, kas arī norādīts Satversmes tiesas spriedumā pirms septiņiem gadiem, kas nosaka, kā organizēt atkritumu apsaimniekošanu. Dome nav pieņēmusi atbilstošus saistošos noteikumus un veikusi iepirkuma procedūru. Pūce atgādināja, ka galīgais lēmums par domes atlaišanu jāpieņem Saeimai, bet viņš neredz citu iespēju.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Māris Pūķis valdības sēdē paskaidroja, ka vēsturiski nav izveidojusies pareiza kārtība, jo tiesa šajā gadījumā nevar konstatēt, vai tiek pārkāpts likums. Būtu jābūt procedūrai, kur tiesa konstatējusi likuma pārkāpumu, par esošo likumu nepilnību sacīja Pūķis. "Pašvaldību savienības darīšana nav, vai tiek, vai netiek atlaista dome, bet tā rūpējas par likuma un procedūras ievērošanu," atzina Pūķis.

Ministrs Pūce atbildēja, ka ministrija darīja visu, ko varēja, bet dome nepildīja savas funkcijas. "Likuma pārkāpums galvenokārt izpaužas kā Rīgas domes atkārtota bezdarbība sadzīves atkritumu apsaimniekošanas funkcijas nodrošināšanā," sacīja ministrs.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atgādināja, ka šajā gadsimtā vien vairākās vēlēšanās ir ievēlēti kopumā tūkstošiem pašvaldību sastāvu, bet tikai trešo reizi tiek lemts par atlaišanu. Pēc ministra teiktā, tas neliecina par ļaunprātīgu rīcību pret pašvaldībām. Reirs arī norādīja uz valdības partneru viedokļu atšķirībām šajā jautājumā, kas liecina, ka tā nav politiska vienošanās, bet gan rūpīgi sagatavots un izsvērts lēmums.

Iekšlietu ministrs Ģirģens, kurš šo valdības lēmumu neatbalstīja, uzdeva kolēģim Pūcem jautājumu par ārkārtas vēlēšanu izmaksām.

Ko paredz

Likumprojekts nosaka, ka tā mērķis ir novērst situāciju, kad Rīgas dome pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā "Par pašvaldībām" un citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju – sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu.

Tas paredz, ka Rīgas dome ar šo likumu tiek atlaista un Rīgas pilsētas pašvaldībā iecelta pagaidu administrācija. Tās sastāvā ir pagaidu administrācijas vadītājs – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics, pagaidu administrācijas vadītāja vietnieks – Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš un pagaidu administrācijas loceklis – Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Pagaidu administrācija pilda normatīvajos aktos paredzētās vietējās pašvaldības domes funkcijas un nodrošina pašvaldības institūciju darba nepārtrauktību, kā arī finansiālo un saimniecisko darbību. Pagaidu administrācijas vadītājs pilda Rīgas domes priekšsēdētājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

Pagaidu administrācijas vadītājam, pagaidu administrācijas vadītāja vietniekam un pagaidu administrācijas locekļiem ir atļauts savienot savus amatus ar amatiem, kurus viņi ieņem institūcijās, no kurām deleģēti.

Likumprojekts nosaka, ka Rīgas domes vēlēšanas notiek pirmajā sestdienā, kas iestājas pēc diviem mēnešiem pēc šā likuma spēkā stāšanās. Centrālā vēlēšanu komisija izsludina šīs vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā ne vēlāk kā piektajā dienā pēc šā likuma stāšanās spēkā.

Lai nodrošinātu vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā noteiktajā termiņā, projektā tiek precīzi noteikts, kā veicami vēlēšanu sagatavošanas darbi.

Pagaidu administrācijas darbību nodrošina un finansē no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Pagaidu administrācijai nosaka atlīdzību pēc analoģijas ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredzēto atlīdzību domes priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam un komiteju vadītājiem, piemērojot šādus koeficientus: pagaidu administrācijas vadītājam mēneša vidējās darba samaksas apmērā – piemērojot koeficientu 3,64, pagaidu administrācijas vadītāja vietniekam mēneša vidējās darba samaksas apmērā – piemērojot koeficientu 3,2, pagaidu administrācijas locekļiem mēneša vidējās darba samaksas apmērā – piemērojot koeficientu 2,55.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, sagatavojot likumprojektu, tika izvērtēta Rīgas domes rīcība, izpildot vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām, t.i., sadzīves atkritumu apsaimniekošanas funkcijas organizēšana. Uz pašreizējā sasaukuma rīcības izvērtējumu attiecināma arī Rīgas domes iepriekšējā sasaukuma rīcība, ievērojot, ka Rīgas dome kopš Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk – Satversmes tiesa) 2012. gada 6. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2012-01-01 "Par Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumu 12. punkta, ciktāl tas attiecas uz līgumiem, kas noslēgti, nepiemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu vai neatbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam" nav nodrošinājusi Satversmes tiesas lēmuma atbilstošu izpildi.

No anotācijas arī izriet, ka pēc Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisija provizoriskiem aprēķiniem, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu sarīkošana 2020. gadā varētu izmaksāt 862 756 eiro, t.sk. atlīdzībā – 728 744 eiro, precēs un pakalpojumos – 134 012 eiro. Par pamatu aprēķiniem izmantoti 2017. gada Rīgas domes vēlēšanu budžeta faktiskā izpilde. Ņemot vērā to, ka domes vēlēšanu zīmju izgatavotājs tiek noteikts veicot iepirkuma procedūru, faktiskās vēlēšanu izmaksas var mainīties.

Papildus Centrālajai vēlēšanu komisijai tās kompetencē esošo pienākumu veikšanai Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās paredzamās izmaksas ir 457 109 eiro, t.sk. vēlēšanu materiāli – 13 280 eiro, vēlēšanu e-pakalpojums (kandidātu sarakstu elektroniska sagatavošana un iesniegšana, kandidātu sarakstu publicēšana, vēlēšanu zīmju un informatīvo materiālu elektroniska sagatavošana, vēlēšanu struktūrvienību lietotāju pārvaldība, vēlēšanu elektronisko materiālu repozitorijs, vēlēšanu ģenerālmēģinājuma organizēšana, vēlēšanu gaitas elektronisks žurnāla izstrāde, vēlētāju aktivitātes publicēšana, vēlēšanu rezultātu centralizēta apkopošana, vēlēšanu rezultātu automatizēta publicēšana) – 384 929 eiro, vēlētāju informēšana –17 200 eiro, organizatoriski pasākumi - 41 700 eiro.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir sniegusi informāciju, ka vēlēšanu paziņojumu sagatavošanai (drukāšana, šķirošana pēc pasta indeksiem un nodošana pasta pakalpojumu sniedzējam) nepieciešami 50 612 eiro, vēlēšanu paziņojumu nosūtīšanai uz vēlētāju deklarētās dzīvesvietas adresi Latvijā nepieciešami 135 200 eiro un vēlētāju sarakstu drukāšanai un piegādei nepieciešami 3630 eiro, kas kopā sastāda 189 442 eiro.

Kā pamato

Saskaņā ar likumā "Par pašvaldībām" noteikto, Saeima var atlaist domi, ja tā atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, MK noteikumus vai nepilda tiesas spriedumus. Dome tiek atlaista ar likumu, kura projektu Saeimai iesniedz MK.

VARAM norāda, ka likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu ir izstrādāts, ņemot vērā pārkāpumus, ko pašvaldība pieļāvusi šā sasaukuma darbā, kā arī šo pārkāpumu apjomu, kas liecina par pašvaldības domes nespēju savā darbībā ievērot normatīvos aktus.

Jau 2013. gadā VARAM vērsa Rīgas domes uzmanību uz veicamajiem pasākumiem Satversmes tiesas sprieduma izpildei – izdot saistošos noteikumus atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam – taču, tas līdz šim nav paveikts pilnībā. 2018. gada 31. jūlijā dome kopā ar pašvaldības SIA "Getliņi Eko" izsludināja iepirkumu Publiskās un privātās partnerības (PPP) procedūras ietvaros par pakalpojuma sniegšanu visā Rīgā, kas bija pretrunā ar spēkā esošajiem saistošajiem noteikumiem, kuri noteica, ka Rīga ir sadalīta trīs atkritumu apsaimniekošanas zonās, bet iepirkums tika izsludināts par pakalpojuma sniegšanu visā Rīgā kā vienā zonā. Līgums tika noslēgts uz maksimāli iespējamo termiņu – 20 gadiem, ierobežojot konkurenci.

Vienlaikus Rīgas dome nerisināja jautājumu, lai visā pilsētas teritorijā visiem iedzīvotājiem nodrošinātu dalīto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma pieejamību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. 2019. gada 9. septembrī par PPP procedūras rezultātu Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu "Par pagaidu noregulējumu", kā rezultātā tika apturēts līgumu slēgšanas process starp jauno atkritumu apsaimniekotāju un atkritumu radītājiem un valdītājiem, bet iepriekš noslēgtie līgumi bija zaudējuši juridisku spēku.

Rīgas dome pēc KP paziņojuma neveica nekādas darbības, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību un novērstu antropogēnas katastrofas draudus, kas saistīta ar potenciālu kaitējumu videi un sabiedrības veselībai, ja 15. septembrī tiktu apturēta vai būtiski apgrūtināta sadzīves atkritumu savākšana un izvešana Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Tāpēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs aicināja MK 12. septembrī pieņemt rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā. Taču arī ārkārtējās situācijas laikā Rīgas domes faktiskā darbība nebija vērsta uz pārkāpumu novēršanu un situācijas sakārtošanu. Tikai pēc vairākkārtējiem ministrijas atgādinājumiem, 4. novembrī dome iesniedza saskaņošanai 30. oktobra saistošos noteikumus, kurus VARAM nesaskaņoja, jo nebija izpildītas normatīvo aktu prasības.

Attiecīgi Rīgas dome arī neveica darbības, lai Publisko iepirkumu likuma un Atkritumu apsaimniekošanas likuma noteiktajā kārtībā izvēlētos atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzējus. VARAM, izvērtējot situāciju, secināja, ka iepirkuma veikšanai bija pietiekami ilgs laiks, taču arī atkārtoti pieprasot ministriju iepazīstināt ar plānoto pašvaldības rīcību atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma pieejamības sakārtošanā, joprojām dome atbildēs nepiedāvāja normatīvajos aktos balstītus risinājumus. MK pagarināja ārkārtējo situāciju un Saeima to apstiprināja līdz 2020. gada 12. martam, lai Rīgas dome rastu ilgtermiņa, nevis pagaidu risinājums.

VARAM secinājusi, ka Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet tā arī ir neatbilstoša vietējās sabiedrības interesēm un veicina sabiedrības neuzticību vietējo pašvaldību spējai strādāt likumīgi un vietējo iedzīvotāju interesēs kopumā. Rīgas dome, neraugoties uz vairākkārtējiem ministrijas aicinājumiem, nespēj organizēt atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu un atkritumu apsaimniekotāja izvēli saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Līdz ar to ir pamats atlaist Rīgas pašvaldības domi saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām".

Jau ziņots, ka pirmdien valdošā koalīcija vienojās, ka Ministru kabinets otrdien apstiprinās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto Rīgas domes atlaišanas likumprojektu, ko trešdien Saeimas ārkārtas sēdē plānots nodot komisijai. Tādēļ paredzams, ka Saeimā lēmums par Rīgas domes iespējamu atlaišanu tiks pieņemts pēc jaunā gada, un plānotais ārkārtas vēlēšanu datums ir marta sākumā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) gaidāmo valdības lēmumu par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu pamatoja ar to, ka valdība jau divas reizes bijusi spiesta pieņemt lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā, jo dome nespēj nodrošināt atkritumu apsaimniekošanas sistēmas sakārtošanu. Valdības vadītājs arī piebilda, ka Rīgas domē ir grūtības sanākt uz domes un komiteju sēdēm, lai tām pietiktu kvorums. "Maz kas liecina par to, ka Rīgas dome faktiski būtu rīkoties spējīga," sacīja Kariņš.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par pirmdien publiskoto Valsts kancelejas atzinumu, ka VARAM sagatavotajā likumprojektā nav pietiekami izvērsta juridiskā argumentācija, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) sacīja, ka ministrijas eksperti jau runājuši ar Valsts kancelejas pārstāvjiem un likumprojekta pamatojuma daļa attiecībā uz samērīguma un vienlīdzības principu ievērošana tiks precizēta. Tāpat ministrs piebilda, ka, atbildot uz norādi, ka svarīgi ir arī uzklausīt Rīgas domes viedokli, viņam nav pretenziju, ka valdības sēdē otrdien piedalās Rīgas domes pārstāvji.

Jautāts par likumprojekta tālāko virzību, Pūce sacīja, ka trešdien Saeima to varētu nodot komisijai. "Es nesagaidu, ka šī gada ietvaros mēs izskatīsim šo likumprojektu pilnībā," sacīja Pūce. Likumprojektā arī vairs neparedz, ka ārkārtas vēlēšanas plānotas 29. februārī, bet tas paredzēts divus mēnešus pēc likuma pieņemšanas, tātad marta sākumā.

Savukārt Saeimas "KPV LV" frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs uz "Delfi" jautājumu, kā ministri un frakcija balsos par Rīgas domes atlaišanu, sacīja, ka ir tiesa, ka frakcija Rīgas krīzes intensitāti saredz citādāk nekā partneri, un citādāk redz arī rīdziniekiem piemērotāko risinājumu un laika termiņus, tādēļ frakcija vēl otrdien savā sēdē spriedīs par šiem jautājumiem. Sadarbības sanāksme nav lemjošs formāts, atgādināja Zakatistovs un piebilda, ka sadarbības partneri ir pilnībā informēti viens par otra uzskatiem, bet tālāk lēmumi jau tiek pieņemti frakcijās.

Jau ziņots, ka valdošās koalīcijas frakcija "KPV LV", kura jau iepriekš raidīja saviem partneriem signālus, ka neatbalsta sasteigtu likumu grozījumu pieņemšanu, kas ļautu ārkārtas vēlēšanu gadījumā ievēlēt pašvaldības domi uz garāku termiņu nekā četri gadi, trešdien sarunās ar koalīcijas partneriem vienojās par zināmu kompromisu šajā jautājumā. Tomēr uz jautājumu, vai "KPV LV" vispār atbalstīs valdības sēdē iecerēto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, skaidru atbildi vēl nedeva.

Jau ziņots, ka VARAM nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām – nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Turklāt pašlaik izskatīšanā Saeimā ir likumu grozījumi, kas paredz iespēju pašvaldības domi ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz ilgāku termiņu, kā arī pārskatīt pagaidu pašvaldības administrācijas darbības termiņu pašvaldības domes atlaišanas gadījumā.

Tas nozīmētu, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā pašvaldība tiktu ievēlēta uz vairāk nekā pieciem gadiem. Ierastais pašvaldības domes pilnvaru termiņš ir četri gadi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) gan atzinis, ka vēl ir atklāts jautājums, vai nepieciešams esošo kārtību mainīt šobrīd, jo daudziem varētu šķist, ka tas būtu tikai Rīgas domes gadījumam.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ramona Petraviča KPV LV Centrālā vēlēšanu komisija Krišjānis Kariņš Latvijas Pašvaldību savienība Ministru kabinets Ministru prezidents Rīgas dome Saeima Satversmes tiesa Valsts kanceleja VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form