Otrdien, 30. jūnijā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomi (LZAP) un citiem ekspertiem izstrādātos grozījumus Advokatūras likumā, kuru mērķis ir advokatūras institūta darbības kvalitātes pilnveidošana. Šie ir vieni no apjomīgākajiem likuma grozījumiem kopš 1993. gada un ar tiem paredzēts sakārtot advokātu biroju tiesisko statusu, portāls "Delfi" uzzināja TM.
Pašlaik Advokatūras likumā zvērinātu advokātu biroja tiesiskais statuss regulēts vispārīgi, taču ar grozījumiem tiek definēti advokātu biroju veidi un to tiesiskais statuss, detalizēti reglamentēta advokātu biroju dibināšanas kārtība un reģistrācijas process.
Likumprojektā tiek definēti grāmatvedības vešanas un nodokļu samaksas principi, kā arī sakārtoti nodokļu administrēšanas jautājumi. Tāpat arī tiek regulēts jautājums par advokātu biroja un tajā praktizējošo advokātu atbildību gan biroja iekšienē, gan pret saviem klientiem.
Lai paaugstinātu advokātu kvalifikācijas prasības, ar grozījumiem tiek noteikts, ka advokātu eksāmens jākārto būs arī tiesību zinātņu doktoriem, informē TM. Paredzēts gan, ka Ministru kabinets noteiks eksāmena kārtību un jomas, kurās tiks pārbaudītas zināšanās.
Lai pilnveidotu savas profesionālās zināšanas un prasmes, ar grozījumiem visiem advokātiem tiek noteikts obligāts kvalifikācijas celšanas pienākums un tā neievērošanas gadījumā paredzēts jauns disciplinārsoda veids – kvalifikācijas pārbaudes eksāmena kārtošana.
Līdz ar grozījumiem tiek paredzēts, ka advokātu profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma risks ir obligāti apdrošināms. TM atzīmē, ka šobrīd advokāti savu darbību var apdrošināt, taču tas nav obligāts viņu pienākums.
Tāpat tiek paredzēts, ka prasību pret advokātu var celt tiesā ne vēlāk kā trīs gadu laikā no tiesību aizskāruma brīža. Šāds termiņš ir noteikts, lai nodrošinātu taisnīgu līdzsvaru starp advokāta un klienta interesēm, jo ne advokāta interesēm, ne klienta interesēm nebūtu atbilstoša situācija, kad no tiesību aizskāruma cietušais klients pēc desmit gadiem izvirza prasījumus, kuru pamatotības pierādīšana un apmierināšana laika tecējuma dēļ būtu apgrūtināta.
Likumprojektā iekļauts arī regulējums, ka gadījumā, ja advokāts ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas nav saistīts ar zvērināta advokāta profesionālo pienākumu veikšanu, LZAP to uz pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības krimināllietā laiku atstādina no valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas, jo nav pieļaujams, ka personai tiek nodrošināts valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējs, kura reputācija ir apšaubāma.
Ar grozījumiem tiek arī noteikts, ka no advokātu pienākumu pildīšanas uz maksātnespējas procesa laiku atstādina advokātus, pret kuriem ir pasludināts un tiek veikts fiziskās personas maksātnespējas process.
Vienlaikus līdz ar apjomīgajiem TM izstrādātājiem grozījumiem kriminālprocesu efektivizēšanai, grozījumi Advokatūras likumā paredz, ka turpmāk gadījumā, ja advokāts pēc vienošanās nevar ierasties uz tiesas sēdi, viņam ir pienākums savā vietā nodrošināt citu advokātu, par to iepriekš vienojoties ar klientu, kā arī brīdinot tiesu.
Likumprojektā noteikts arī advokāta ar klientu vienošanās saturs, nosakot obligātas vienošanās tekstā ietveramās sastāvdaļas.
Advokatūras likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimai.