Foto: F64
Valdība otrdien atbalstīja iepriekš Finanšu ministrijas iebildumu dēļ atlikto Veselības ministrijas (VM) ierosinājumu no 1.jūlija ieviest papildus kvalitātes un pieejamības programmu ģimenes ārstiem, jo VM atradusi iespēju finansēt šo projektu bez papildus līdzekļiem no valsts budžeta.

VM lēš, ka šā gada otrajā pusgadā noteikumu projekta īstenošanai nepieciešami 177 917,76 latu, kas tiks segti no ģimenes ārstu darbības novērtējuma mainīgā maksājuma, kam valsts budžetā paredzēti 306 836 latu.

2012.gadā kopā nepieciešami finanšu līdzekļi samaksai ģimenes ārstu praksēm par kvalitātes rādītāju izpildi un piemaksām par pacientu pieņemšanu darba dienās, brīvdienās un svētku dienās ārpus darba laika 427 023 latu apjomā , un arī tos VM cer segt no uzkrātajiem 435 754 latiem budžeta apakšprogrammā "Ārstniecība".

Savukārt 2013.gadā un 2014.gadā VM pārskatīs jau šobrīd esošos obligātos ģimenes ārstu gada darbības kvalitātes rādītāju vērtēšanas kritērijus un strādās pie ģimenes ārstu gada darbības maksājuma finansēšanas modeļa izmaiņām. Tiks vērtēta gan brīvprātīgā, gan obligātā ģimenes ārstu prakšu kvalitātes rādītāju sistēma un nepieciešamais finansējums rasts, izšķiroties par labu vienai vai otrai sistēmai. Tiks veikti arī detalizēti aprēķini par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem ģimenes ārstu praksēm 2013.gadā un 2014.gadā.

Jau ziņots, ka VM rosina no šā gada 1.jūlija ieviest darba grupas izstrādāto papildus kvalitātes un pieejamības programmu ģimenes ārstu praksēm, kurai ārsti varētu pievienoties brīvprātīgi, par to saņemot papildus valsts finansējumu. VM prognozēja, ka tās ārstu prakses, kas izpildīs programmas nosacījumus, saņems papildus finansējumu, kas varētu sasniegt trīs tūkstošus latu gadā.

VM darba grupa ir vienojusies par 23 kvalitātes rādītājiem, kas paredz vērtēt gan ārstu prakses pieejamību un prakses darba organizāciju, tajā skaitā māsas iesaisti prakses darbā, kā arī hronisko pacientu aprūpi un konkrētā ārsta pacientu hospitalizāciju skaitu slimnīcās. Iecerēts, ka šī sistēma uzlabos pieejamību primārajai aprūpei un motivēs ģimenes ārstus ieviest vairāk uzlabojumu savā darbā. Savukārt pacienti varēs labāk novērtēt sava ģimenes ārsta darbību, jo tie ārsti, kas pievienosies kvalitātes sistēmai, būs publiski zināmi.

Lai pievienotos darbības kvalitātes novērtējumam, ārstam būs jāslēdz līgums, kā arī jāiesniedz informācija par prakses stāvokli uz pieteikšanās brīdi un informācija par prakses darba laiku un pieņemšanas laikiem pašdeklarācijas formā.

Papildus samaksu par kvalitātes kritērijiem ārsts varēs saņemt, ja kopējais ārsta iegūtais punktu skaits nebūs mazāks par 70% no maksimāli pieejamās punktu summas gadā un būs izpildīti pieci obligātie rādītāji: ģimenes ārsta palīgam vai māsai ir nodrošināta no ģimenes ārsta pieņemšanas telpas nodalīta telpa pacientu pieņemšanai; ārsts nodrošina, ka mēneša laikā no reģistrācijas brīža 90% no jauna reģistrētu pacientu ir veikta apskate un veselības stāvokļa novērtējums; ģimenes ārsta pacienti salīdzinoši reti izsauc "ātro palīdzību", vēršas poliklīnikās un nonāk slimnīcās.

Lai pievienotos kvalitātes brīvprātīgā novērtējuma sistēmai, ģimenes ārstam jāatbilst vienam no šādiem nosacījumiem: ģimenes ārsta praksē reģistrēto pacientu skaits ir ne mazāks kā 1200 pacienti; pediatriskā praksē reģistrēto pacientu skaits ir ne mazāks kā 400 pacienti. VM norāda, ka šobrīd šiem nosacījumiem atbilst 1076 ģimenes ārstu prakses un 41 pediatriskā prakse.

Jau vēstīts, ka ģimenes ārstu lomas stiprināšana ir viens no veselības ministra Jura Bārzdiņa (ZZS) iecerētās veselības aprūpes reformas stūrkameņiem. Reforma arī paredz pārprofilēt mazās slimnīcas, mainīt traumpunktu darba un finansēšanas kārtību un citas izmaiņas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!