Foto: DELFI
Lai arī publiskajā telpā valdībā ietilpstošā Nacionālā apvienība ne reizi vien paudusi viedokli, ka Latvijai ir jāpārtrauc pirms pāris gadiem ieviestā sistēma, kas ļauj trešo valstu pilsoņiem apmaiņā pret noteikta apmēra investīcijām, iegūt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā, valdība otrdien bez diskusijām akceptēja Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredz šīs prakses turpināšanu.

Proti, Imigrācijas likuma grozījumos, par kuriem vēl jālemj Saeimai, patlaban likumā noteiktie investīciju sliekšņi ir pārrēķināti no latiem eiro.

No 2014. gada 1. janvāra, kad Latvija pievienosies eirozonai, termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā varēs iegūt tie trešo valstu pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas Rīgā vai kādā no lielajām pilsētām iegādājušies vienu vai vairākus nekustamos īpašumus, kuru kopējā vērtība ir vismaz 142 300 eiro.

Tāpat atļaujas varēs pieprasīt arī tie trešo valstu pilsoņi, kuri ārpus Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām iegādājušies nekustamos īpašumus par vismaz 71 150 eiro vērtībā.

Līdzīgi kā līdz šim, uz termiņuzturēšanās atļaujām varēs pretendēt arī investori, kas ieguldījuši savus līdzekļus Latvijā esošās kapitālsabiedrībās, kuras nodarbina vismaz 50 darbiniekus un nodokļos gada laikā samaksā vismaz 28 460 eiro.

Lai pretendētu uz uzturēšanās atļauju, šādās kapitālsabiedrībās potenciālajam termiņuzturēšanās atļaujas ieguvējam būs jāiegulda vismaz 35 580 eiro.

Tāpat tiesības pieprasīt un saņemt termiņuzturēšanās atļaujas dzīvošanai Latvijā varēs arī tie trešo valstu pilsoņi, kuri Latvijā reģistrētu kredītiestāžu subordinētajā kapitālā ieguldījuši vismaz 142 300 eiro.

Jau vēstīts, ka pirms dažiem gadiem stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas ļāva vairākiem tūkstošiem ārzemnieku iegūt termiņuzturēšanās atļaujas pret investīcijām nekustamajā īpašumā vai uzņēmumā, vai arī pret noguldījumu bankā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!