Valdība dod 'starta šāvienu' reģionālajai reformai
Foto: NASA/MODIS

Administratīvi teritoriālajai reformai jeb tā dēvētajai reģionālajai reformai būtu jānoslēdzas aptuveni gadu pirms pašvaldību vēlēšanām, lai jau 2021. gada vasarā vienlaikus darbu jaunajās administratīvajās teritorijās uzsāktu arī jaunievēlētās pašvaldību domes, uzskata vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs Juris Pūce (A/P).

Otrdien Pūce iepazīstināja Ministru kabinetu (MK) ar ziņojumu par turpmāko rīcību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai. Tas paredz, ka reģionālajai reformai būtu jānoslēdzas aptuveni gadu pirms pašvaldību vēlēšanām.

Ar reformu plānots nodrošināt ekonomiski attīstītas, spēcīgas teritorijas un kvalitatīvus pakalpojumus. Reforma paredz, ka republikas pilsētas, izņemot Rīgu, apvienos ar novadiem un tas saglabās nacionālās nozīmes novada pilsētas statusu, informēja Pūce.

Administratīvi teritoriālās reformas sagatavošanai šogad nepieciešami 500 tūkstoši eiro. Tie nepieciešami ārējo ekspertu piesaistei, kā arī informatīvās kampaņas izstrādei un īstenošanai. 2020. gadā būs nepieciešami provizoriski 300 tūkstoši eiro. Arī 2021. gadā būs nepieciešami valsts budžeta līdzekļi, taču precīzi aprēķini par nepieciešamo finansējumu būs zināmi vēlāk.

Paredzēts, ka februārī valdība panāks konceptuālu vienošanos par reģionālās reformas pamatprincipiem. Līdz mēneša beigām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) jāiesniedz likumprojekts "Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas likums", tāpat jāiesniedz grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Plānots, ka Saeimā galīgajā lasījumā šos likumprojektus pieņems līdz jūnijam.

Savukārt no pavasara līdz rudenim plānots rīkot dažādas konsultācijas par reģionālo reformu, kā arī piesaistīts ekspertus pašvaldību administratīvi teritoriālā modeļa noteikšanā.

Jaunu administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums tiks izstrādāts un iesniegts Ministru kabinetā līdz novembrim. Saeimai tas būtu jāpieņem līdz nākamā gada jūnijam.

Informatīvajā ziņojumā rakstīts, ka 2018. gadā kritērijam par iedzīvotāju skaitu nav atbilduši 39 no 110 novadiem, divas republikas pilsētas. Savukārt kritērijiem atbilstoša attīstības centra nav 52 novados. Daudzas pašvaldības patstāvīgi nepilda tām likumos noteiktās funkcijas un to izpildē cenšas sadarboties ar citām pašvaldībām, secināts ziņojumā.

"Esošais novadu dalījums vairumā gadījumu teritoriālā izvietojuma un saimnieciskajā ziņā ir neloģisks un nav saistīts ar faktiskajiem ekonomiskās attīstības un pakalpojumu centriem," uzsvērts ziņojumā. "Starp pašvaldībām dominē konkurence, nevis sadarbība. Tas kavē racionālu, uz attīstību orientētu lēmumu pieņemšanu saistībā ar publisko pakalpojumu organizāciju."

Tāpat VARAM ziņojumā ietverta atsauce uz jau Valsts kontroles revīzijā secināto, ka mazai pašvaldībai atsevišķas iestādes veidošana izmaksā vismaz trīs reizes vairāk, nekā vairākiem novadiem veidojot kopīgu iestādi.

"Ceļš, kādā virza reformu, ir ļoti sekmīgs. Manuprāt, tas varētu atrisināties ātri. Es būtu gandarīts, ja tas tiktu apstiprināts. Labprāt atbalstu šinī ziņojumā pausto plānu," MK sēdē sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Arī kultūras ministre Dace Melbārde (NA) atzina, ka viņu iepriecina piedāvātais temps reformas apstiprināšanas procesā: "Lai gan esmu skeptiska, vai tas izdosies tik ātrā tempā, tomēr vēlu veiksmes. Tirda gan jautājums, kā sadarbosieties ar ministrijām. Vēlētos būt kaut kādā veidā iesaistīta."

Pūce atklāja, ka apzinās, ka ministrijām ir dažādi plāni uz teritorijām. Tomēr viņš tic – ja ministri konceptuāli un raiti vienosies, pie mērķa ir iespējams nonākt ļoti ātrā tempā.

Pašvaldību savienības pārstāvis Māris Pūķis sanāksmē atzina: "Mūsuprāt, ziņojumā nepieciešams veikt nelielas izmaiņas. Pirmā izmaiņa: laiks, kad iesniedzami pirmie divi likumprojekti. Pirms tam tomēr vajadzētu kādu konceptuālu lēmumu. Otrs jautājums ir par ekspertu piesaisti. Vai tos piesaistīt beigās, kad viss jau izlemts? Vai tomēr tad, kad gatavo koncepciju?"

Tāpat Pūķis pārliecinoši atzina: "Vienlīdzīgas teritorijas Latvijā nebūs nekad".

"Mums jāatrod labākais risinājums. Mēs, kā valdība, apņemamies pieņemt rezultātu, kas tiek pieņemts savlaicīgi, līdz pašvaldību vēlēšanām. Tas ir ambiciozs mērķis, tomēr nav neizdarāms," pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Viņš atzina, ka informatīvā ziņojuma uzklausīšana MK sēdē ir kā starta šāviens reģionālās reformas iekustināšanai.

''Valdība nupat ir uzsākusi savu darbu. Pagājušajā nedēļā iekustinājām jautājumu par OIK, šonedēļ devām "starta šāvienu" reģionālajai reformai. Pūces kungs prezentēja, kad un kādos termiņos pabeigsim reformu. Zinu, ka būs saspringti, tomēr centīsimies, cik mūsu spēkos. Cilvēks ir mūsu interešu centrā," preses konferencē pēc MK sēdes pauda Kariņš.

"Administratīvi teritoriālā reforma tiek īstenota kopš 1992. gada. Manis piedāvātais grafiks tās īstenošanai ir saspringts, kā jau minēja Kariņa kungs. Tas izriet no tā, ka reformu vēlamies pabeigt vismaz gadu pirms pašvaldību vēlēšanām. Novembrī. Pēc tam aptuveni pus gada garumā Saeimai būs iespēja diskutēt par šo reformu un pieņemt gala lēmumu," žurnālistiem sacīja Pūce. Vai jauno teritoriālo iedalījumu noteikšanai būs nepieciešami kādi papildus kritēriji jau esošajiem, Pūce pagaidām nav pārliecināts.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Dace Melbārde Jānis Bordāns Juris Pūce Krišjānis Kariņš Ministru prezidents Saeima Valsts kontrole VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form