Valdība galīgos lēmumus par ierobežojumu izmaiņām pieņems piektdien (plkst. 20.50)
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Pēc vairāku stundu darba slēgtā sēdē Ministru kabinets ceturtdienas, 4. februāra, vakarā pagaidām nolēmis līdz piektdienai pārtraukt lemšanu par Covid-19 ierobežošanai valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu un ierobežojumu precizēšanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ņemot vērā valdības lēmumu nozīmību sabiedrības sadzīves organizēšanā turpmākajos mēnešos un diskusijas valdības sēdē par ekspertu sagatavotajiem lēmumprojektiem, valdības sēde turpināsies piektdien 9, portālu "Delfi" informēja Valsts kancelejā.

Preses konferencē pēc valdības sēdes, kurā gan nepiedalījās Ministru prezidents, valdības pārstāvji atzina, ka diskusijas tiks turpinātas un lēmumi pieņemti piektdien.

Līdz ar to pagaidām nav skaidrs, līdz kuram laikam pagarinās ārkārtējo situāciju un kādas izmaiņas skars izglītību, tirdzniecību un ceļošanu jau nākamajā nedēļā.

Otrdien, 2. februārī, pēc valdības sēdes tika ziņots, ka ir konceptuāla vienošanās ārkārtējo situāciju pagarināt līdz 6. aprīlim, vienlaikus lemjot par izmaiņām tirdzniecībā, izglītībā un starptautiskajos pasažieru pārvadājumos.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), atbildot uz žurnālistu jautājumiem par valdības iespējamām iekšējām domstarpībām, atzina, ka diskusijas par konceptuālajiem lēmumiem gan otrdien, gan ceturtdien bija ļoti ilgas par dažādiem Covid-19 krīzes vadības jautājumiem. "Droši vien nebūtu laba prakse, ja valdības sēde turpinātos pāri pusnaktij. Tāpēc Ministru prezidents pieņēma lēmumu turpināt diskusijas rīt. Droši vien, ka tā būs prātīgāk," sacīja ministrs.

Pavļuts atzina, ka Veselības ministrija uzskata epidemioloģisko situāciju par ļoti nopietnu, un tādēļ nebūtu jāsteidzas ar būtiskām izmaiņām lēmumos. No ministra teiktā bija noprotams, ka Veselības ministrija arī ļoti piesardzīgi vērtē iespēju atsākt mācības klātienē 1-2. klasēm. Ministrija atbalsta ierosinājumu ierobežot ieceļošanu un stingrāk uzraudzīt robežas, taču lēmumus kopīgi pieņem visa valdība, norādīja ministrs.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (PCL/KPV LV) atturējās prognozēt, kāds lēmums par tirdzniecību tiks pieņemts piektdien.


Tomēr virkni ar Covid-19 seku novēršanu saistītus lēmumus valdība ceturtdien ir pieņēmusi. Darba kārtībā saistībā ar Covid-19 bija 17 jautājumi, no kuriem vairāki tiks vēl skatīti piektdien, kad valdība pieņems galīgos lēmumus par situāciju pēc 7. februrāra, līdz kuram patlaban noteikta ārkārtējā situācija un stingri ierobežojumi.

Atbalsta luksofora principu


Ministru kabinets atbalstīja Veselības ministrijas izstrādāto plānu Covid-19 drošības pasākumu mazināšanai pēc tā dēvētā luksofora principa. Šobrīd lemt par pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu varēsim, kad esošie saslimstībās rādītāji samazināsies gandrīz trīs reizes, portālu "Delfi" informēja Veselības ministrijā.

Latvijā 14 dienu kumulatīvās saslimšanas rādītājs pašlaik ir 560,4 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, tāpēc mazināt drošības pasākumus nav iespējams. Pirmā iespēja lemt par pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu būtu, ja 14 dienās tiktu reģistrēti ne vairāk kā 200 jauni saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Skaidrs apliecinājums joprojām kritiskajai situācijai ir stacionēto pacientu skaits. Katru dienu slimnīcās nonāk vidēji 101 cilvēks. Kopš janvāra sākuma par 57% pieaudzis pacientu skaits, kuru veselības stāvoklis ir smags.

"Luksofora princips" sastāv no četrām riska pakāpēm – "tumši sarkanās gaismas" – ļoti augsta riska situācijas, kurā esam šobrīd, jo 14 dienās reģistrēti vairāk nekā 200 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju (precīzs rādītājs – 563,2); "sarkanās gaismas" – augsta riska situācijas, kurā 14 dienās reģistrē ne vairāk kā 200 jaunus saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Tikai tad varēsim pakāpeniski drošības pasākumus sākt mazināt; "dzeltenās gaismas" – vidēja riska situācijas, kurā 14 dienās reģistrē ne vairāk kā 100 jaunus saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju; "zaļās gaismas" – zema riska situācijas, kurā 14 dienās reģistrē 20 jaunus saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Tas ļaus atgriezties pie ikdienas dzīves bez būtiskiem ierobežojumiem.

Sasniegtā riska pakāpe ļaus prognozēt, kā varētu mazināt piesardzības pasākumus. Piemēram, augsta riska situācijā varēs pulcēties pieci un, iespējams, vairāk cilvēku, bet pasākumi joprojām būs aizliegti. Tie varētu atsākties, ja saslimstība samazinātos, sasniedzot vidēja riska līmeni. Arī izklaides vietas pakāpeniski varētu atsākt darbu tikai tad, ja būtu vidēja riska situācija. Tas pats attiecas uz sporta grupu nodarbībām iekštelpās.

Katrai riska pakāpei rekomendētie drošības pasākumi tiks ieviesti pakēpeniski, vadoties no situācijas, nevis vienlaikus. Mazinot drošības pasākumus, svarīgi ir nepieļaut atkārotu vīrusa izplatības pieaugumu un slimnīcu noslodzes palielināšanos.

Paredzēta arī rīcība, ja situācija krasi pasliktināsies. To noteiks pēc vismaz viena no trīs kritērijiem: ārkārtīgi augsts saslimstības līmenis – 14 dienu kumulatīvais rādītājs pārsniedz 700 saslimšanas gadījumus; ļoti straujš saslimstības pieaugums – 14 dienu kumulatīvais rādītājs ir virs 200 saslimšanas gadījumiem un vienlaikus 7 dienu kumulatīvais rādītājs nedēļas laikā pieaug par 20%; nedēļas laikā no kopējā SARS-CoV-2 sekvencēto paraugu skaita vairāk nekā 5% gadījumu atklāj jaunos vīrusa variantus un ir aizdomas par vietējo transmisiju.

Izpildoties kādam no šiem kritērijiem, varētu lemt par stingrāku drošības pasākumu ieviešanu.

Piemēram, varētu noteikt personu pārvietošanās ierobežojumus, bērnudārzos strādātu tikai dežūrgrupas u.tml. Lai nepieļautu situācijas pasliktināšanos un ievērojami mazinātu Covid-19 izplatību, vajadzīgs: aizliegt maznozīmīgus ceļojumus un ieviest pienākumu deklarēt ceļojuma mērķi; pārskatīt un samazināt personu grupas, kurām, ieceļojot Latvijā un ievērojot pašizolāciju, ir noteikti izņēmumi Covid-19 testu veikšanai; pastiprināt atbildību un kontroli par "Covidpass" aizpildīšanas kvalitāti un pašizolācijas prasību ievērošanu; nekavējoties pastiprināt epidemioloģiskās drošības prasību kontroli un atbildību par prasību neievērošanu.

Efektīva minēto pasākumu ieviešana un vīrusa izplatības mazināšanās sabiedrībā, ļautu mainīt atsevišķus drošības pasākumus, piemēram, atjaunot klātienes mācības 1.-2. klašu skolēniem, pieļaut individuālas konsultācijas vai pārskatīt tirdzniecības ierobežojumus. Par konkrētu drošības pasākumu pastiprināšanu vai mazināšanu lēmumus pieņems Ministru kabinets, informē Veselības ministrija.

Vakcinācijas IT piešķir 1,45 miljonu eiro

Ministru kabinets sēdē apstiprināja vakcinācijas plāna ieviešanai nepieciešamo finansējumu 1,45 miljonu eiro apmērā, lai izstrādātu vienotu IT nodrošinājumu vakcinācijas procesa vadībai, portālu "Delfi" informēja Veselības ministrijā.

Finansējums ir sadalīts vairākās daļās: risinājuma izstrādei, integrācijai ar ārstniecības iestāžu informācijas sistēmām, integrācijai ar valsts reģistriem, risinājuma atbalstam 12 mēnešiem, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācijas sistēmu pielāgošanai, infrastruktūras nomai sistēmas izvietošanai un Nacionālā veselības dienesta sistēmas uzturēšanas papildu izmaksu segšanai, kā arī iedzīvotāju digitālajai apziņošanai par laiku un vietu, kad jāierodas uz vakcināciju.

VM norāda, ka pandēmijas laika vakcinācija prasa pilnīgi citus principus salīdzinājumā ar e-veselībā esošo vakcinācijas reģistrēšanu. Pandēmijas laikā ir svarīga operatīva vakcīnu piegādes reģistrācija, kad tās ienāk Latvijā, vakcīnu loģistikas uzskaite, vakcinācijas rindas uzskaite, kā arī atbilstoši rindai piegādes nodrošināšana tiem, kas veiks vakcināciju.

Paplašina atbalstu patentmaksātājiem un uzņēmumiem


Ministru kabinets ceturtdienas sēdē atbalstīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos, paplašinot dīkstāves atbalstu patentmaksātājiem.

Līdz šim spēkā esošie nosacījumi noteica, ka dīkstāves atbalstu 500 eiro apmērā var saņemt patentmaksātāji, ja viņiem atbalsta periodā ir spēkā esošs patents vai ja patents bijis spēkā vismaz sešus mēnešus pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Šodien valdība lēma, ka atbalsts tiks piešķirts arī tādiem patentmaksātājiem, kuriem patents bijis spēkā vismaz trīs mēnešus pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, pirms 2020.gada 9.novembra.

Savukārt apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai", valdība lēma paplašināt kopējā atbalsta apmēru apgrozāmajiem līdzekļiem uzņēmumiem.

Līdz šim spēkā esošie nosacījumi nosaka, ka sākot ar 2021. gada 1. janvāri atbalsta apmērs uzņēmējiem ik mēnesi ir 60% no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 100 000 eiro/mēnesī, un ne vairāk kā 800 000 eiro kopā saistītu personu grupai. Līdz ar šodien apstiprinātajiem grozījumiem valdība palielina kopējo atbalsta slieksni Covid-19 ietekmētajiem uzņēmumiem - saistītu personu grupai no 800 000 eiro uz 1 800 000 eiro.

Grozījumi atbalsta programmā stāsies spēkā pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.

Precizē dokumentus ieceļošanai


Lai nodrošinātu stingru epidemioloģisko kontroli Covid-19 pandēmijas laikā un vienlaikus pārvadātāji varētu turpināt komercdarbību, ir precizēts, kādi dokumenti, ieceļojot Latvijā, ir jāuzrāda kravas un pasažieru pārvadātājiem, portālu "Delfi" informēja Satiksmes ministrijā.

Labojumi veikti Ministru Kabineta noteikumos Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Ceturtdien valdība lēma, ka, ieceļojot Latvijā, transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem un pasažieru, kravas vai tehnisko reisu apkalpes locekļiem (turpmāk – transporta nozares darbiniekiem), pēc kontrolējošo institūciju amatpersonu pieprasījuma jāuzrāda profesionālās darbības apliecinošus dokumentus. Iepriekš minētais attiecas uz transporta nozares darbiniekiem, kuri ieceļo Latvijā, pildot savus darba pienākumus, vai dodas uz savu darba vietu vai atgriežas no tās.

Kravas transportlīdzekļu un autobusu vadītājiem pēc Valsts robežsardzes vai Valsts policijas pieprasījuma ir jāuzrāda atbilstošas kategorijas vadītāja apliecība un digitālā tahogrāfa vadītāja karte vai pēdējās darba dienas tahogramma, kā arī Eiropas Komisijas izstrādātajam paraugam atbilstošs darba devēja izsniegts Starptautiskā transporta darbinieka sertifikāts. Pārējiem transporta nozares darbiniekiem ir jāuzrāda Starptautiskā transporta darbinieka sertifikāts.

Lai ieceļotu Latvijā, jūrniekiem, kuri dodas uz savu darbavietu vai atgriežas no tās, ir jābūt jūrnieku indentifikācijas dokumentam (jūrnieka grāmatiņa, SID) darba devēja dokumentam, kas apliecina nepieciešamību doties uz vai no darbavietas (piemēram, attiecīgs ieraksts jūrnieka grāmatiņas sadaļā "Ziņas par darbu uz kuģiem"), tai skaitā naftas atradnēm jūrā, uz kurām strādā jūrnieki. Minētie dokumenti var būt papīra veidā vai elektroniskā veidā (viedierīcē).

Tāpat kā līdz šim, transporta nozares darbiniekiem pirms ierašanās Latvijā jābūt obligāti aizpildītai anketai covidpass.lv, bet negatīvs Covid-19 tests nav jāuzrāda.

Policistiem un robežsargiem piešķir miljonu


Ministru kabinets izdevis arī rīkojumu piešķirt Iekšlietu ministrijai finansējumu 1 062 893 eiro apmērā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Valsts policijas un Valsts policijas koledžas, kā arī Valsts robežsardzes un Valsts robežsardzes koledžas amatpersonām par virsstundu darbu ārkārtas uzdevumu veikšanai Covid-19 izplatības ierobežošanā, tajā skaitā iedzīvotāju pārvietošanās aizlieguma ievērošanas uzraudzības nodrošināšanai, kā arī par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un tā seku novēršanu, portālu "Delfi" informēja Iekšlietu ministrijā.

Jau kopš pagājušā gada 12. marta, kad tika izsludināta ārkārtējā situācija valstī ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību, Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonas strādā paaugstināta riska un slodzes apstākļos. Valsts policija intensīvi veic dažādus kontroles pasākumus tirdzniecības, ēdināšanas un citu pakalpojumu sniegšanas un cilvēku pulcēšanās vietās, sniedz atbalstu veselības nozarei, kā arī reaģē uz izsaukumiem karantīnas vai pašizolācijas pārkāpumiem un kontrolē pašizolācijas pasākumu ievērošanu.

Savukārt Valsts robežsardze Covid-19 izplatības ierobežošanā veic robežpārbaudes personu grupām, kurām atļauta ārējās robežas šķērsošana, pārbauda QR kodu esamību robežšķērsošanas vietās visām ieceļojošajām personām un pie iekšējām robežām imigrācijas kontroles nolūkos izvēles kārtībā. Valsts robežsardze piedalās atbalsta sniegšanā personām robežšķērsošanas vietās un pie iekšējām robežām, izskata individuālos pieprasījumus un iesniegumus ārējās robežas šķērsošanai, kā arī sniedz atbalstu Valsts policijai iedzīvotāju pārvietošanās aizlieguma ievērošanas uzraudzībā.

Papildu nauda Covid-19 tālrunim


Līdz ar atkārtotas ārkārtējās situācijas izsludināšanu, epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos un jaunu drošības pasākumu ieviešanu zvanu skaits uz vienoto informatīvo tālruni 8345 ir ievērojami pieaudzis, tāpēc valdība ceturtdien atbalstīja 85 tūkstošu eiro piešķiršanu kompānijai "Tet".

Jau vēstīts, ka lēmums par šāda numura izveidi tika pieņemts jau pērnā gada pavasarī, lai iedzīvotājiem varētu sniegt operatīvas atbildes uz jautājumiem un nepārslogotu veselības nozares iestādes.

Pašlaik vienotais tālrunis nodrošina iedzīvotājiem atbildes uz jautājumiem par dažādām Covid-19 tēmām un novirza iedzīvotāju zvanus atbilstoši kompetencei uz kādu no valsts iestādēm gadījumos, kad nepieciešama padziļināta jautājuma skaidrošana.

Līdz ar atkārtotas ārkārtējās situācijas izsludināšanu ceturtdien, 4. februārī, tika atbalstīts ierosinājums turpināt tālruņa darbību līdz šā gada 31. decembrim un tā izdevumus 85 000 eiro apmērā segt no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Vienotā tālruņa galvenais uzdevums ir palīdzēt iedzīvotājiem labāk orientēties informācijā, kas saistīta ar Covid-19, un palīdzēt saprast, kurā iestādē vērsties pēc palīdzības.

Atbalsts mākslas, izklaides un atpūtas nozarēm


Valdība apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) un finanšu institūcijas ALTUM izstrādāto regulējumu, kas paredz aizdevumu un grantu veidā sniegt atbalstu Covid-19 ietekmētajām mākslas, izklaides un atpūtas nozarēm, un ar nozarēm saistītai ekosistēmai (māksliniekiem, tehniskajām kompānijām, norises vietām) to ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai. Atbalsta programmas finansējums ir 6 miljoni eiro; tās ietvaros plānots atbalstīt vismaz 60 uzņēmumu, portālu "Delfi" informēja Kultūras ministrijā.

"Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežošanai noteikto drošības pasākumu dēļ mākslas, izklaides un atpūtas jomās strādājošie uzņēmumi ir bijuši spiesti ilgstoši ierobežot savu darbību. Šogad, arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, minēto jomu uzņēmumi nevarēs pilnvērtīgi atsākt strādāt, tāpēc to dzīvotspējai un tālākās darbības stimulēšanai piedāvājam jaunu valsts atbalsta mehānismu. Paralēli Valsts kultūrkapitāla fondā arī šogad tiks īstenota arī kultūras institūciju ilgtspējas programma, kas pierādīja savu efektivitāti 2020. gadā," atzīmē kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), paužot cerības, ka jaunais instruments virknei uzņēmumu palīdzēs atgūties un sekmīgi turpināt saimniecisko darbību, no krīzes iznākot spēcīgākiem.

Finansējumu atbalsta programmas ietvaros paredzēts piešķirt mākslas, izklaides un atpūtas nozaru uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu veidā pasākumu īstenošanai, tajā skaitā vairāku uzņēmumu sadarbības pasākumu īstenošanai. Pasākums vai pasākumu cikls var būt gan tāds, kas jau sagatavots, bet vēl nav noticis, gan tāds, kura organizēšana vēl nav uzsākta. 60% no atbalsta summas varēs būt aizdevums, 40% – grants. Maksimālais atbalsta apmērs vienam uzņēmumam / ar to saistīto personu grupai viena pasākuma īstenošanai būs 300 000 eiro.

Lai varētu pretendēt uz atbalstu, mākslas, izklaides un atpūtas nozaru uzņēmumam ir jābūt reģistrētam Latvijā un jāatbilst maza un vidēja uzņēmuma (MVU) statusam; jādarbojas NACE 90; 91; 93; 74.90; 77.39 (kultūra, pasākumi, tehniskais nodrošinājums) nozarēs; 2019. gadā jābūt strādājušam ar apgrozījumu vismaz 40 000 eiro apmērā; jābūt ekonomiski dzīvotspējīgam; jāspēj uzņēmuma darbībā pierādīt Covid-19 ietekme.

Atbalsta programmu administrēs valsts atbalsta finanšu institūcija ALTUM. Lai novērtētu, vai komersants ir ekonomiski dzīvotspējīgs un tam piešķirams atbalsts, tiks izmantota līdzšinējā ALTUM pieredze uzņēmējdarbības projektu analīzē.

ALTUM pieteikumus finansējuma saņemšanai sāks pieņemt orientējoši š.g. marta sākumā. Šobrīd sadarbībā ar kultūras nozares uzņēmumu organizācijām ALTUM sagatavo kārtību aizdevumu un grantu piešķiršanai, lai pēc programmas saskaņojuma no Eiropas Komisijas saņemšanas iespējami ātri uzsāktu programmas īstenošanu. Uzņēmumi pieteikumus varēs iesniegt ALTUM klientu portālā mans.altum.lv. Informācijai par programmas uzsākšanu aicinām sekot ALTUM mājas lapā www.altum.lv.

Jau ziņots, ka otrdien, 2. februārī, Ministru kabinets, rūpīgi izvērtējot epidemioloģisko situāciju, konceptuāli vienojās par pieeju Covid-19 pārvaldībai Latvijā pēc 7. februāra. Diskusijas koncentrējās četrās tēmās – saslimstības samazināšanas iespēja, būtiskāki drošības pasākumi tirdzniecības jomā, starptautiska pārvietošanās, izglītības process. Detalizētus lēmumus plānots pieņemt 4. februāra Ministru kabineta sēdē. Ārkārtējo situāciju bija plānots pagarināt līdz 6. aprīlim, lai panāktu būtisku saslimstības samazinājumu.

Pārāk strauja drošības pasākumu mazināšana ir riskanta, jo veselības aprūpes nozarē joprojām ir ārkārtas stāvoklis. Plānveida pakalpojumu sniegšana ir ļoti ierobežota. Savukārt Covid-19 pacientu aprūpei pielāgotās gultas vietas slimnīcās gandrīz visas ir aizpildītas. Katra jauna Covid-19 pacientiem izveidota gultas vieta diemžēl mazina plānveida veselības aprūpes sniegšanas iespējas, skaidroja Valsts kanceleja.

Ministru kabinets novērtēja, ka pastāv augsts risks no ārvalstīm ievest Covid-19, tai skaitā jaunos īpaši lipīgos vīrusa paveidus. Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas uzdevums ir izvērtēt risinājumus, kā ierobežot nebūtiskus ārvalstu braucienus un nodrošināt ceļotāju kontroli. Piemēram, paredzēts ierobežot lidojumus no Īrijas, Apvienotās Karalistes un Portugāles.

Valdība konceptuāli vienojās, ka ir saglabājama starptautiska kustība cilvēkiem, kam ir nepieciešams doties prom vai ierasties Latvijā darba un mācību dēļ. Tāpat paredzēts atļaut starptautisku pārvietošanos cilvēkiem ģimenes atkalapvienošanas dēļ, ģimenes locekļa aprūpes nodrošināšanai, dalībai bērēs un citu humanitāru apsvērumu dēļ.

Vienlaikus plānots stiprināt ceļotāju kontroli, lai pārliecinātos, ka cilvēki ārvalstu braucienos uz un no Latvijas dodas tikai pamatotu iemeslu dēļ un viņi neapdraud pārējo sabiedrību, ievedot Covid-19 infekciju.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Vakcinācija pret Covid-19
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form