Reaģējot uz mediju nozares aicinājumiem pēc atbalsta ārkārtējās situācijas izraisīto grūtību risināšanai, valdība gatavo atbalsta paketi 3,7 miljonu eiro apmērā, otrdien žurnālistiem atzina par nozari atbildīgais kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA). Arī valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) apliecināja, ka risinājums būs un lēmumus plānots pieņemt nākamajā nedēļā.
Vēl otrdienas rītā pirms Ministru kabineta sēdes Valsts prezidents Egils Levits izplatīja paziņojumu presei, paužot viedokli, ka šī brīža ārkārtas situācija pieprasa valdības atbalstu Latvijas medijiem. Pie Valsts prezidenta ir vērsusies Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Latvijas Žurnālistu asociācija un Latvijas Preses izdevēju asociācija, vēršot uzmanību uz nepieciešamo atbalstu medijiem laikā, kad valstī izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.
Ārkārtējā situācija valstī ir krasi izmainījusi ne tikai valsts ekonomisko darbību un iedzīvotāju ikdienas paradumus, bet arī radījusi izaicinājumus informatīvajai telpai. Valsts prezidents ir pārliecināts, ka šajā ārkārtējā situācijā ir nepieciešams īpašs atbalsts Latvijas medijiem.
"Krīzi nav iespējams pārvarēt, un sabiedrība nevar saskaņoti rīkoties, ja cilvēkiem nav pietiekoši daudz uzticamu informācijas avotu un ja viņi pakļaujas pieaugošajai dezinformācijai. Latvijas nopietnie mediji šobrīd cenšas profesionāli un atbildīgi darīt savu darbu. Žurnālisti nav dīkstāvē, bet tieši pretēji – strādā vairāk nekā ikdienā, taču ekonomiskās situācijas dēļ medijiem ir zuduši reklāmas ienākumi," norādīja Levits. Valsts prezidents uzskata, ka valdībai jau tagad ir jāpieņem lēmumi, kā pēc iespējas efektīvāk atbalstīt medijus atbilstoši to nozarēm.
Pēc valdības sēdes, kurā tika pieņemta virkne lēmumu saistībā ar Covid-19 epidēmijas sekām, Kariņš žurnālistiem sacīja, ka, "kopš izsludinājām ārkārtējo situāciju, esam soli pa solim snieguši atbalstu konkrētām nozarēm. Vispirms uzņēmumiem, kuru darbība tika slēgta valdības lēmumu dēļ. Tad paplašinājām, ka var visi uzņēmumi pieteikties. Šodien papildinājām ar pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem. Paralēli tam strādājam pie jautājuma, kā varam sniegt palīdzību medijiem".
Ministru prezidents skaidroja, ka atbalstam medijiem ir divi aspekti – drukātās preses piegādes, kas saistās ar pasta izdevumiem. Tur ir risinājums jāatrod, lai šie mediji varētu turpināt savu darbību, jo tas lielā mērā skar reģionālos medijus, kas svarīgi demokrātijas stiprināšanai valstī.
"Otrs ir pārējie, kuru darbība ir krietni apgrūtināta reklāmas tirgus samazinājuma dēļ. Mēs turpinām strādāt. Ja pagājušā nedēļā likām uzsvaru uz uzņēmumu kritēriju atrisināšanu, tad mērķis ir līdz nākamās nedēļas beigām rast risinājumu mediju atbalstam. Ja būs ātrāk, tad sasauksim sēdi un īstenosim," sacīja Kariņš, atgādinot, ka Nacionālā elekronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) strādā kopā ar Puntuli finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupā.
Arī Puntulis žurnālistiem apliecināja, ka "ejam soli pa solim". Kultūras ministrija (KM) ir jau sākusi darbu pie informatīva ziņojuma izstrādes, lai gan ministrs šobrīd vēl nevarēja pateikt precīzi, vai "mēs ar to nāksim klajā jau valdības sēdē ceturtdien, vai, ja būs vēl vajadzīga kāda diskusija, tad nāksim ar to klajā ne vēlāk kā nākamajā nedēļā".
Puntulis uzsvēra, ka atbilde joprojām ir, ka neviens nav aizmirsts un netiks aizmirsts. "Ļoti saprotam situāciju mediju jomā, kad reklāmas apjomi krītas, bet darba apjoms pieaug. Mēs atradīsim risinājumus, tie būs informatīvajā ziņojumā. Kopējā atbalsta summa, ko paredzam informatīvajā ziņojumā, ir 3,7 miljoni eiro, un tie nāks no valsts budžets, jo cits finansējuma avots nav iespējams," sacīja ministrs.
"Delfi" jau ziņoja, ka pirmdien valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmē netika vēl panākta vienošanās un koalīcija turpinās diskusiju par veidu, kā atbalstīt drukāto mediju piegādi. KM bija piedāvājusi trīs variantus, un viedokļi atšķīrās par veidu, bet ne par atbalstu piegādei vispār, tāpēc diskusijas tiks turpinātas, sacīja NA līderis Raivis Dzintars.
Jau ziņots, ka pagājušā nedēļā NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš pauda viedokli, ka Latvijā mediju nozare šobrīd ir kraha priekšā. "Šobrīd mediju nozare atrodas kraha priekšā," teica Āboliņš, skaidrojot, ka reklāmdevēji, pamatojoties uz "force majeure", masveidā lauž reklāmas līgumus. Tādējādi ir dramatiski samazinājušies ienākumi gan sabiedriskajiem, gan jo īpaši komerciālajiem medijiem.
Pēc Āboliņa teiktā, mediju ienākumi mēnesī ir samazinājušies vidēji par 50%, taču atsevišķos gadījumos samazinājums ir arī par 70-80%.
"Ja šī situācija turpināsies ilgi, tuvāko mēnešu laikā mēs piedzīvosim mediju aizvēršanos, un prognozēju, ka mēs varam piedzīvot arī lielu mediju aizvēršanos. Tādēļ situācija šobrīd ir ļoti nopietna," pauda Āboliņš.
Viņš norādīja, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir viens no valsts drošības stūrakmeņiem, jo ar to starpniecību sabiedrība saņem aktuālo informāciju, kā arī uzzina par to, kā ir jārīkojas.
"Mediju nozarei ir jābūt starp tām, kas saņem tūlītēju atbalstu, kā arī jābūt vienai no tām, kas saņem īpašu atbalstu no valsts," teica Āboliņš.
Viņš arī piebilda, ka ceturtdien, 26. martā, NEPLP nolēma prasīt miljona eiro atbalstu komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Attiecīgos līdzekļus komerciālie radio un televīzijas varētu saņemt, uzvarot NEPLP konkursos. "Ar to nebūtu pietiekami, bet tas dotu vismaz kaut kādu atspaidu pirmajiem mēnešiem un situāciju nedaudz stabilizētu," sacīja Āboliņš.
Tāpat viņš atzīmēja, ka signāli par situācijas pasliktināšanos pienāk no pilnīgi visām radiostacijām un televīzijām. "Mēs nevaram izcelt kādu vienu, jo situācija visur ir dramatiska," pauda NEPLP vadītājs.
Āboliņš arī norādīja, ka 2. aprīlī KM nāks klajā ar informatīvo ziņojumu, kurā būs ietverti konkrēti priekšlikumi mediju atbalstam.
Pagājušā nedēļā Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) paziņoja, ka ir veikusi biedru aptauju par Covid-19 pandēmijas izraisītajām sekām žurnālistu un mediju organizāciju darbā.
Aptauja rāda, ka visi mediji piedzīvo reklāmas kritumu – apturētas plānotās reklāmas kampaņas, atceltas jau apstiprinātās un nav plānots atsākt reklamēties tuvākajā laikā. Par jau publicētajām reklāmām kavējas rēķinu samaksa. Daļa mediju plāno samazināt autoru skaitu, atteikties no telpu īres, bet ar šo rīcību nevar segt zaudējumus un turpināt strādāt, vēstīja LŽA.
Lielāko daļu aptaujāto mediju uzņēmumu, nesaņemot atbalstu un pie līdzšinējā reklāmas tirgus krituma tempa, no darbības slēgšanas sķir apmēram mēnesis.
Latvijas mediji jau ilgu laiku ir grūtā situācijā. Lielākā daļa tā arī nav atguvusies pēc 2009. gada krīzes. Mediju redakcijas ir nelielas, žurnālisti strādā daudz. Kopš 2009. gada, tikai nedaudzi mediji ir spējuši paplašināt redakcijas, pieņemt darbā vairāk žurnālistu, norāda LŽA.
2019. gadā biznesa lēmumu rezultātā slēdza vecāko Latvijas komerckanālu LNT, šogad par ziņu ražošanas pārtraukšanu paziņoja kanāls PBK.
Šobrīd Latvijā nacionālā mērogā strādā četri ziņu dienesti – LTV, LR, TV3 un ziņu aģentūra LETA. Nacionāla mēroga redakcijas, kas rada neatkarīgu saturu, ir portāliem "Delfi", "Tvnet", žurnālam "ir", avīzēm "Latvijas Avīze", "Diena", pētnieciskās žurnālistikas centram "re:Baltica" un citiem. Problēmas piedzīvo arī žurnālu izdevēji un reģionālā prese.
Vēl lielāka mediju telpas sašaurināšana nav pieļaujama. Tā var kļūt neatgriezeniska un apdraudēt Latvijas informatīvo drošību.
LŽA aicina valdību nekavējoties sniegt atbalstu Latvijas medijiem, lai tie spētu turpināt darbu un pārdzīvot krīzes situāciju.
Tāpat LŽA aicina atbalstu sniegt medijiem, kas jau līdz šim ražoja kvalitatīvu saturu, kuriem ar darbiniekiem noslēgti darba līgumi un kuri ievēro ētikas kodeksus – kā tas jau tiek prasīts Sabiedrības integrācijas fonda Mediju atbalsta fonda konkursos.
Asociācija arī aicina mediju atbalstu attiecināt uz jau esošiem kvalitatīviem projektiem, neprasot saspringtajos apstākļos rādīt jaunus projektus. Piešķirot atbalstu, LŽA aicina piemērot vienotus kritērijus, nekoncentrējoties uz atbalsta saņēmēju darbības formām, bet atbalstīt kvalitatīva satura ražošanu.
Vienlaikus LŽA mudina Latvijas uzņēmējus, kuri šobrīd reklamējas, izvietot reklāmas Latvijas medijos, "Google" un "Facebook" atstājot labākiem laikiem.
Latvijas mediji ir pierādījuši, ka spēj kvalitatīvi un pašaizliedzīgi strādāt krīzes apstākļos, lai informētu auditoriju, lai mēs visi kopā spētu pārdzīvot šo sarežģīto posmu ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem Latvijas sabiedrībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
