Valdība konceptuāli vienojas par iespēju atvieglot ierobežojumus pēc ārkārtējās situācijas (plkst. 21.10)
Foto: Valsts kanceleja

Piektdien, 26. martā, Ministru kabinetam turpinot trešdien iesākto darbu pie iespējamiem scenārijiem Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu izmaiņām, tika pieņemts konceptuāls lēmums atbalstīt Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas jeb operatīvās vadības grupas (OVG) piedāvāto risinājumu pakāpeniski pārskatīt ierobežojumus pēc 6. aprīļa, ja situācija to atļauj.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tāpat tika panākta vienošanās, ka pēc 6. aprīļa netiek pagarināta ārkārtējā situācija valstī.

Detalizētus lēmumus par plānotajām izmaiņām, konkrētākiem termiņiem un nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem ekonomikai valdība pieņems nākamajā nedēļā ceturtdienā, kad ieplānota valdības sēde un kad tiks vērtēta aktuālā epidemioloģiskā situācija.

Pulcējoties uz sēdi trijos pēcpusdienā, ministri pēc vairāku stundu diskusijām konceptuāli vienojās ar zināmām izmaiņām atbalstīt tā saucamo pirmo soli no 7. aprīļa, ja 14 dienu kumulatīvais saslimstības ar Covid-19 rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 400.

Preses konferencē pēc valdības sēdes, atbildot uz portāla "Delfi" precizējošu jautājumu, vai valdības lēmums nozīmē tikai vienošanos par pirmo soli un kā tiks lemts pār turpmākajiem soļiem, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka par turpmākiem soļiem paredzēts lemt un precizēt ar vismaz triju nedēļu intervālu, vērojot vīrusa un sabiedrības uzvedību.

"Mūsu pieaicinātie eksperti arī piekrita, ka šis piedāvātais virziens, lai nu kā, bet pakāpeniski, ir pareizais virziens. Es gribu uzsvērt, ka ir svarīgi visai sabiedrībai saprast, ka situācija nav īpaši droša, pandēmija ir visapkārt, mūsu ziemeļu un dienvidu kaimiņu valstīs un citās Eiropas valstīs ir vērojams diezgan izteikts saslimšanas pieaugums. Ja mēs turpinām ievērot to, ka nedrūzmējamies, iekštelpās nesatiekamies ar tuviniekiem, ievērojam distanci ārtelpās, ja sagadās vairāki cilvēki ārtelpās, lietojam masku, tas palīdzēs mūs pasargāt. Ja mēs gudri rīkojamies, tad varam pakāpeniski pārkārtoties apstākļos, kur pandēmija pasaulē vēl ir, vakcinācija pakāpeniski notiek, bet mēs jau uzvedamies citādāk, daudz drošāk, ievērojot drošības protokolu," mudināja Kariņš.

Ko paredz

Valdības pieņemtais konceptuālais lēmums paredz, ka turpinās strādāt tie veikali, kas jau strādā atsevišķi un mazajos tirdzniecības centros, bet papildus tiek atvērti visi veikali ar atsevišķu ieeju ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, strādājot drošas tirdzniecības protokola ietvaros. Atļauta būtu arī tirdzniecība ārā.

Izglītība turpina darboties pēc reģionālā principa (pašvaldībās ar 200 saslimšanas gadījumiem 14 dienās uz 100 tūkstošiem) – klātienē 1.-6. klases un 12. klase, rotācijas princips 7.-11. klasei (divas dienas nedēļā klātienē), stundas ārtelpās un individuālās konsultācijas telpās. Interešu izglītība un profesionālās ievirzes izglītība var notikt ārtelpās grupās līdz 10 cilvēkiem.

Profesionālajā izglītība – profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā profesionālā praktiskā saturu apgūšana telpās grupās līdz pieciem cilvēkiem. Atļautas nodarbības ārtelpās līdz 10 cilvēkiem jauniešiem un pusaudžiem, kuri pakļauti sociālās atstumtības riskam, individuālās konsultācijas telpās.

Pulcēšanās būtu atļauta divām mājsaimniecībām ārtelpās līdz 10 cilvēkiem. Būs atļauti arī piketi un gājieni līdz desmit cilvēkiem.

Tas bija Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) piedāvātais kompromisa variants, kuram atbalstu viņš panāca sēdes gaitā, lai gan vairāki ministri vēlējās arī ļaut strādāt vismaz brīvdienas lielajiem tirdzniecības centriem, kā tas sākotnēji bija piedāvāts OVG piedāvājumā.

Valdība šo lēmumu pieņēma pēc tam, kad sēdes pašā sākumā uzklausīja īsu apskatu par epidemioloģisko situāciju pēdējās nedēļas laikā un garāku sabiedriskā kārtā pieacinātu ekspertu vērtējumu par OVG piedāvājumu.

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs informēja, ka kumulatīvais saslimstības rādītājs septiņās dienās stagnē, bet pieaudzis pacientu skaits slimnīcās, kā arī smago pacientu skaits no marta sākuma ir nemainīgs. Latvijas kumulatīvais saslimstības rādītājs ir ievērojami mazāks nekā vidēji ES un EEZ, bet tas tādēļ, ka vērojams pieaugums citās valstīs.

Pēdējie dati liecina, ka jau 57% gadījumos ir jaunais, lipīgākais vīrusa britu paveids, kā arī jauni Dienvidāfrikas vīrusa paveida gadījumi.

Piektdien jau pēc lēmuma par atvieglojumiem valdība noklausījās prezentāciju un pieņēma zināšanai Krīzes vadības padomes sekretariāta izstrādāto pasākumu scenāriju, kas iedarbināms, ja strauji pasliktinās epidemioloģiskā situācija. Tas paredzētu būtiski pastiprināt ierobežojumus un drošības pasākums, tajā skaitā stingru mājsēdi un citus pasākumus, kas tiktu ieviesti uz trim nedēļām.

Tie paredz noteikt stingrus pārvietošanās ierobežojumus, ļaujot doties uz darbu un stundu garā pastaigā ne tālāk kā trīs kilometrus no dzīvesvietas. Klātienē drīkstētu strādāt tikai tie cilvēki, kuri nodrošina steidzamu un būtisku darbu nepārtrauktību vai strādā ražošanā un būvniecībā. Stingri ierobežojumi attiektos arī uz tirdzniecības vietām un pakalpojumu sniedzējiem.

Arī par šo piedāvājumu savu redzējumu valdības sēdē sniedza OVG pieacinātie eksperti.

Eksperti piesardzīgi

Piektdien sēde sākās ar ekspertu apkopota vērtējuma uzklausīšanu par OVG scenārija pirmajiem diviem soļiem ierobežojumu mīkstināšanā. Tie bija — ietekmes uz Covid-19 izplatību novērtēšanai Ģirts Briģis, Elīna Dimiņa, Anda Ķīvīte-Urtāne, Ludmila Vīksna; sabiedrības iespējamās attieksmes novērtēšanai – Ivars Austers, Klāvs Sedlenieks, Inta Mieriņa, Inese Šūpule, Ingūna Ēlere, Zigurds Zaķis; sociālo seku un ietekmes uz sabiedrību novērtēšanai – Andris Šuvajevs, Baiba Bela, Baiba Martinsone, Feliciāna Rajevska, Ņikita Bezborodovs; ietekmes uz ekonomisko aktivitāti novērtēšanai – Gundars Bērziņš, Kārlis Vilerts, Mārtiņš Āboliņš.

Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis Vladislavs Vesperis sēdes sākumā ekspertu vārdā pauda kopējo ekspertu grupas secinājumu par OVG piedāvāto scenāriju, norādot, ka tas palielina vīrusa izplatības riskus. "Jāmeklē kompromiss starp vīrusa izplatību un kaitējumu sabiedrībai un ekonomikai, bet šis scenārijs to nenodrošina patlaban," sacīja Vesperis pēc detalizēta izklāsta.

Vesperis gan arī norādīja, ka ekspertiem scenārija vērtēšanai bija dots maz laika un sarunas beidzās brīdi pirms valdības sēdes sākuma. Kopumā eksperti uzskata, ka šis nav laiks ierobežojumu būtiskai mīkstināšanai, un vienīgais, ko iesaka apsvērt, ir pulcēšanās nelielās grupās ārtelpās divu mājsaimniecību ietvaros. Eksperti iesaka ļoti piesardzīgi pieņemt jebkādus lēmumus.

Ekspertu viedokļu kopsavilkums vēstīja, ka jebkādu ierobežojumu mīkstināšana ar augstu varbūtību palielinās Covid-19 izplatību sabiedrībā. Sabiedrības viedoklis par šo scenāriju būtu ievērojami polarizēts un sociālās gaidas pēc ierobežojumu mīkstināšanas nav ļoti izteiktas. Prioritāri nepieciešams pārskatīt ierobežojumus, kuru pamatojumu grūti izskaidrot no epidemioloģiskā viedokļa un kuri netiek ievēroti. Svarīga ir kontrole, it īpaši blīvas iedzīvotāju plūsmas vietās.

Scenārija priekšlikumi no sabiedrības vajadzību viedokļa ir nekonsekventi un nesamērīgi, bet no tautsaimniecības viedokļa nav izteiktu prioritāšu ierobežojumu mīkstināšanai un neviens no tiem nesniegs būtisku stimulu ekonomikai. Ja tiek samazināts vīrusa izplatības līmenis, sākotnējā posmā prioritāri atbalstāma ierobežojumu mīkstināšana attiecībā uz tikšanos nelielās grupās ārtelpās, interešu izglītības apguvi ārtelpās, izglītības apguvi 1.-6.klasei un 12. klasei, secināja eksperti.

Uzsākot ministru diskusiju, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pateicās par ekspertu analīzi un piebilda, ka vēl pirms pusgada nebija tādas ekspertīzes un valdībai bija ļoti grūti lemt, bet tagad jau aina ir labāka ar plašāku ekspertīzi.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) norādīja, ka viņam nedod mieru jautājums, ka visi mīkstinošie pasākumi nesīs līdzi strauju inficēšanos. To pierādot arī tas, kas jau atvērts pēdējā laikā ar drošo protokolu, ka tā nav bijis. Ministrs redzēja loģiku piedāvājumā ļaut pulcēties divām mājsaimniecībām ārtelpās, piebilstot, kā tāds ierobežojums nepulcēties pat divām mājsaimniecībām nekad nav bijis, piemēram, Vācijā. Tāpat Pabriks vaicāja, vai tiešām saimniecības preču veikals ar drošo protokolu tomēr bīstamāks nekā divas mājsaimniecības kopā. Pabriks neapšaubīja izglītības prioritāti, bet uzsvēra, ka lielāka psiholoģiskā slodze šobrīd ir 12. klasē, kam priekšā eksāmeni, nevis pirmajās klasēs.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādīja, ka ekspertu vērtējumā pietrūkst psihoemocionālais izvērtējums skaitļos konkrētām skolēnu vecuma grupām, kā arī reģionālā principa izvērtējums.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (PCL/KPV LV) jautāja par fiziskās aktivitātes ietekmes izvērtējumu uz imunitāti, jo cilvēkiem mēnešiem bijušas liegtas fiziskās aktivitātes telpās, sporta klubos, un nekas netiek piedāvāts. Ministram bija arī bažas par to, ka, neatverot pietiekamā skaitā veikalus, cilvēki būs spiesti doties ar transportu un vairāk pulcēties lielākās tirdzniecības vietās. Ģirģenam bija arī jautājumi par sabiedriskās ēdināšanas drošu atvēršanu.

Vesperis, norādot, ka tikai vadījis šo ekspertu vērtēšanas procesu, atbildēja uz ministru jautājumiem. Mājsaimniecības jau tiekas, un atļaut to darīt ārtelpās būs mazāks risks nekā tirdzniecības plašāka atvēršana. Izglītībā ir piesardzīgi vērtējama 1.-6. klase sun 12. klase, primāri domājot par bērniem. Vesperis atbildēja Pabrikam, ka psihe 12. klasē ir stabilāka nekā mazajiem, un mazajiem vajag arī vairāk vecāku atbalstu. Par psihoemocionālo vērtējumu viņš teica, ka bija viena diena laika dota, tāpēc fiziski to nebija iespējams veikt.

Epidemiologs Ģirts Briģis norādīja, ka jautājumā par mājsaimniecībām un tirdzniecību ir runa par varbūtībām, taču jārēķinās, ka uz ielas ir nezināms skaits cilvēku, kuri ir slimi, bet to nezina. "Līdz ar to veikalā no 100 apmeklētājiem vismaz viens būs tāds, turklāt jebkuru drošības protokolu nav iespējams perfekti ievērot. Mājsaimniecībās tiekas mazāks cilvēku skaits un ir mazāka šāda varbūtība. Matemātiski jau var modelēt lietas, bet tas prasa daudz laika, un jebkurā modelī ir liels nenoteiktības līmenis, kas atkarīgs no datiem, ko mēs nezinām. Tāpēc tagad piemērotāka ir kvalitatīva, nevis kvantitatīva vērtēšana," sacīja Briģis.

Par veikalu skaitu un koncentrāciju eksperts atzīmēja, ka, ja ņem vērā tikai saslimstības aspektu, tad viss būtu jāaizver, bet tas neesot iespējams, tāpēc jāskatās, kādas vajadzības un kontroles iespējas. Briģis minēja piemēru, ka ir redzējis skaistumkopšanas salonos, ka netiek ievēroti drošības pasākumi. "Protams, ka ir runa par riskiem, un lielākos veikalos, kolektīvos to vieglāk uzraudzīt nevis katrā mazajā vietā," atzīmēja Briģis.

Vesperis atbildēja, ka eksperti vērtēja nevis visas sfēras, bet tikai tās, ka bija iekļautas OVG scenārijā. Par ēdināšanu viņš norādīja, ka, ja ko var sākt, tad tikai ārtelpās un pie noteiktiem kritērijiem. Viņš uzsvēra, ka eksperti apzinās, ka sabiedrībai ir vajadzības pēc apģērbiem, apaviem, saimniecības precēm dārzu vajadzībām, tāpēc jāvērtē, kas tiešām tagad vajadzīgs, un lielāka liberalizācija būtu iespējama tikai otrajā solī.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzinīgi vērtēja ekspertu darbu un to, ka valdībai beidzot tāda ekspertīze ir pieejama. Uzsvēra, ka ir ļoti skeptisks par plašiem atvieglojumiem tirdzniecībā, bet atbalsta ārtelpu izmantošanu cilvēku sociālajām vajadzībām, kā arī reģionālo principu izglītībā.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (PCL/KPV LV) atzina, ka nav redzējis ekspertīzē konkurences aspekta vērtējumu, viedokli par preču sarakstu nākotni, kā arī par ietekmi uz ekonomiku, lai gan ierobežojumi valstij izmaksā 100 miljonus eiro mēnesī.

Vesperis norādīja, ka dilemma starp veselību un ekonomiku ir viltus dilemma, jo pārāk strauja atbrīvošana var radīt vēl lielāku ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī norādīja, ka salīdzinoši Latvijas tautsaimniecība nav tik daudz cietusi, lai gan situācija atšķiras pa nozarēm. Ierobežojumi var radīt konkurences risku tirgotājiem, bet tas padziļināti jāpēta, atzina Vesperis. Par preču sarakstiem viņš sacīja, ka ir sezonalitāte un būtu nepieciešamas izmaiņas tajos, bet atcelšana vispār būtu iespējama vēlākā posmā.

Vitenbergs arī jautāja, vai, nemainot neko, tiešām līdz jūnijam izdosies sasniegt 200 kumulatīvās saslimšanas gadījumus 14 dienās uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Briģis, par veikaliem runājot, pieminēja starptautisko praksi, ka mazie veikali veicina saslimstības izplatību, tāpēc arī Vācija tos atkal slēdz. Viņš arī atzina, ka epidemiologi nevar neko garantēt, bet var cerēt, ka ar nemainīgiem ierobežojumiem var panākt līknes iešanu uz leju, bet pie jebkādiem atvieglojumiem situācija būs cita.

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks norādīja, ka pie jebkura atvieglojuma ir riski, tāpēc kaut kāda pakāpeniska atvieglojumu ieviešana iespējama tikai pie zemākiem saslimstības rādītājiem nevis pie tik augsta līmeņa, kā tas ir tagad.

Ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzina, ka var likties mulsinošs ekonomistu vērtējums, bet tas izriet no situācijas katrā nozarē, turklāt daudz kas atkarīgs arī no tā, kāda uz nozari ir ietekme arī pandēmijas visā pasaulē dēļ nevis tikai ierobežojumi uz vietas Latvijā. Tirdzniecību ierobežojumi skar visvairāk, taču var būt vēl smagāks iespaids, ja pieaug saslimstība, atzina eksperts.

Kariņš tobrīd sacīja, ka var diskutēt vairākas dienas, bet valdībai ir jāpieņem lēmums.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (PCL/KPV LV) jautāja, vai tiek vērtēts pozitīvo testu īpatsvars vai tikai konkrētie saslimstības gadījumu skaitļi.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone ekspertiem vaicāja, vai tie grasās piedāvāt arī līdzsvarotu pieeju nevis tikai atsevišķi pa tēmām vērtēt. LTRK pārstāvis Jānis Endziņš pārjautāja, vai tiešām tirdzniecība bīstamāka par skolām, vai vērtēta reģionālā pieeja un vai tiks meklēta pielāgošanās stratēģiju sadzīvošanai ar Covid-19.

Vesperis atbildēja, ka ekspertiem nebija uzdevuma izstrādāt savu piedāvājumu, bet bija jāvērtē OVG scenāriji. Briģis par pozitīvo testu īpatsvaru teica, ka tas atkarīgs no testu veikšanas mērķa – vai tas ir skrīnings konkrētā vietā, vai diagnostikai cilvēkiem ar slimības pazīmēm. Tāpēc īpatsvaru vajag uztvert tikai kā papildu rādītāju saslimstības rādītājiem un stacionētiem pacientiem.

Briģis arī sacīja, ka eksperti nenostāda tirdzniecību pret izglītību, bet, vērtējot sabiedrības vajadzības kompleksi, izglītība ir prioritāra šajā gadījumā. Viņš arī pauda viedokli, ka par pielāgošanās stratēģiju ilgtermiņā ir jādomā, bet tagad galvenās cerības tiek saistītas ar vakcināciju un tās efektivitāti.

Sedlenieks piebilda, ka skolas izvēlētas no tāda viedokļa, kas visvairāk mazinātu spriedzi sabiedrībā. Turklāt skolām mazu bērnu gadījumā ir ne tikai šaura izglītojoša funkcija, bet arī tas, cik vecāki mājās var piedalīties bērnu izglītošanas procesā, tāpēc ir prioritāras mazāko klašu skolēnu mācības, bet arī tikai pie noteiktiem epidemioloģiskiem rādītājiem.

LBAS vadītājs Egils Baldzēns sēdē uzsvēra, ka ļoti liela nozīme ir testēšanas plašumam, ja vēlamies kaut ko pakāpeniski vairāk atvērt.

Kompromisa pieeja

Diskusijas kopsavilkumā Kariņš piekrita ekspertu ieteikumiem un atzina, ka valdībai nebūtu prātīgi piedāvāt būtiskus atvieglojumus, it īpaši ņemot vērā situāciju pasaulē un situāciju veselības aprūpē. Premjers piedāvāja, ņemot vērā, ka Saeima devusi iespēju valdībai saglabāt ierobežojumus bez ārkārtējās situācijas, ka ir jāsagatavo lēmums, ka nepagarinām ārkārtējo situāciju pēc 6. aprīļa.

Kariņš atzina, ka no ekspertu teiktā arī izriet, ka trešdaļa sabiedrības vēlas atvieglojumus, bet otra trešdaļa grib pastiprināt. Valdības mērķis nav sašūpot sabiedrību, bet ir mērķis sakārtot sistēmu un legalizēt pakalpojumus, kā tas, piemēram, bija ar ar frizieru pakalpojumiem, kas bija aizliegti, bet notika nelegāli, tāpēc bija jālegalizē drošos apstākļos, un to atvēršana nav pasliktinājusi epidemioloģisko situāciju, sacīja Kariņš. Viņš raksturoja arī situāciju tirdzniecībā, kur sabiedrība pārkārtojas par spīti ierobežojumiem un atrod veidus, kā nopirkt to, ko vajag arī ierobežojumu laikā, tāpēc ir jārod kāds risinājums.

Līdz ar to Kariņš par loģisku uzskata piedāvājumu pirmajā solī paredzēt izmaiņas izglītībā, interešu izglītībā, nodarbības sociāli atsumtiem jauniešiem ārtelpās, pulcēšanos divu mājsaimniecību ietvaros ārtelpās. Taču tirdzniecībā viņš piedāvāja neatvērt visu, ko piedāvā OVG, bet legalizēt, sakārtot un uzraudzīt mazos veikalus, kas jau strādā, tomēr neatvērt vēl tirdzniecības centrus. Kariņš atzina, ka tas palielina risku, bet risku palielina arī tas, ja sistēmu nesakārto, turklāt tagad Saeima devusi policijai tiesības slēgt veikalus, ja tie pārkāpj epidemioloģiskās prasības.

"Šodien jāvienojas konceptuāli, bet nākamnedēļ pieņemsim konkrētus lēmumus, ja vien strauji nemainās epidemioloģiskā situācija. Spersim soli pretī sabiedrībai un sakārtosim," aicināja Kariņš, atzīstot, ka viņa piedāvājums ir kompromiss, bet tas beidzot ieviesīs kārtību procesā.

Šuplinska teica, ka mulsinoši ir tas, ka jau trešo mēnesi tiek lemts par šo. Ministrei bija arī iebildumi par piedāvājumu izglītības jomā, kā arī par to, ka netiek vērtēts ekonomiskais aspekts augstskolu darbībā, ja ierobežo to darbību. Šuplinska atzina, ka secinājums par āra nodarbībām ir tāds, ka daudziem bērniem trūkst drēbju un apavu, jo ir grūtības tos iegādāties. Ministre uzskata, ka 12. klasēm vajadzētu atgriezties skolās visā valstī, ne tikai pēc reģionālā principa.

Ģirģens pauda neapmierinātību, ka eksperti joprojām nav piedāvājuši risinājumu, kā droši strādāt visām nozarēm, kā arī par to, ka esam pēdējā valsts, kas liedz mācības bērniem. "Virziens pareizs, ārkārtējā situācija jāpārtrauc, bet jāpasaka nozarēm, kā droši strādāt, un iekļaut atsevišķas nozares jau pirmajā solī," sacīja iekšlietu ministrs, norādot, ka OVG jāpārstrādā piedāvājums.

Kariņš norādīja, ka valdībai ir atbildība pieņemt lēmumus un nevar novirzīt atbildību uz citiem. Ja kāds to nesaprot, tad nav vietas Ministru kabinetā, teica Kariņš, piebilstot, ka to jau iepriekš teicis. Tomēr Ģirģens nemitējās kritizēt ekspertu un OVG darbu.

Pavļuts novērtēja ekspertu ieteikumus kā ļoti līdzīgus tiem, ko jau regulāri iesaka Veselības ministrija, un atzina, ka ir jārod līdzsvars starp sabiedrības vajadzībām un epidemioloģisko situāciju, tāpēc premjera piedāvājums to paredz, lai gan nepieciešami vēl zināmi precizējumi. Veselības ministrs uzsvēra, ka vienlaikus valdībai ir jādemonstrē gatavība strauji rīkoties gadījumā, ja situācija būtiski pasliktināsies, un ar to jārēķinās, jo jaunākie dati liecina, ka jau 57% gadījumu ir izplatīts vīrusa jaunais britu paveids, kas ir lipīgāks.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) atbalstīja premjera piedāvāto, jo tas ir saprātīgākais variants šajā situācijā. Tomēr jārēķinās, ka viss pirmais solis varētu nestāties spēkā uzreiz pēc 6. aprīļa, piebilda ministrs. Gerhards uzskata, ka būtu jāpārskata ceļošanas principi, jo epidemiologi brīdinājuši, ka cilvēki ceļojot var ievest jaunas bīstamākas mutācijas no ārvalstīm.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) norādīja, ka atbalsta virzību atļaut cilvēkiem vairāk pulcēties ārtelpās, jo tas jau arī dzīvē notiek. Par tirdzniecību viņš teica, ka sistēma jāpadara saprotama un cilvēkiem izskaidrojama, tāpēc pakāpeniski jāatsakās no preču sarakstiem. Plešs pauda atbalstu Kariņa piedāvātajam variantam.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) sacīja, ka ministriem lēmumu pieņemšanai ir svarīgi zināt, kādās profesijās izplatās jaunie, bīstamākie vīrusa celmi. Viņš atbalsta pieeju, ka nevar strauji kaut ko atvieglot, turklāt uzskata, ka arī ierobežojumi var būt atšķirīgi katrā valstī, tāpēc ne vienmēr var vadīties pēc citu valstu piemēra. Reirs novērojis, ka veikalos cilvēki rūpīgi uzrauga citus cilvēkus drošības pasākumu ievērošanā, bet mājas apstākļos ir cita situācija un cilvēki ir mazāki uzmanīgi, ko arī apliecina dati.

Petraviča atsaucās uz ekspertu pausto, ka ierobežojumi nestrādā, ja tie noteikti pārāk ilgi, un tas redzams arī realitātē. Ministre atbalsta pirmā soļa pasākumus un uzskata, ka jāatver arī tirdzniecības centri, jo, piemēram, cilvēkiem piedzimst bērns un vienlaikus vajag pirkt dažādas preces bērniņa vajadzībām. Petraviča saņemot arī ziņas no pašvaldībām, ka cilvēki, kas ieraduši iepirkties lietoto preču veikalos, tagad ir bez apģērba, jo veikali bijuši ilgi slēgti.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka no ekspertiem sadzirdējis, ka varētu plašāk atvērt tieši ārtelpu pasākumus, tāpēc būtu atbalstāmi priekšlikumi par pulcēšanos un izglītību. Attiecībā par to, kā vajadzētu iet uz priekšu, Linkaits novērtēja Kariņa drosmi pieņemt šādu lēmumu un paļaujas uz viņu un Pavļutu. "Ja jūs atbalstāt šādu virzienu, tad es arī atbalstīšu to," teica ministrs.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka, klausoties Vespera ziņojumu, beidzot sapratis, par ko ir runa, un ka izklāstīts ziņojumā viss bijis loģiski. Tieslietu ministram sanāca neliela vārdu pārmaiņa ar premjeru par to, ko kurš un kā sapratis par ministru atbildību, tači Bordāns atzina, ka atbalsta premjera piedāvājumu.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) pauda prieku, ka pirmajā solī ietverta arī amatiermāksla, kas ir ļoti būtiski Dziesmu svētku procesam. Puntulis atbalsta premjera piedāvājumu un rosina, iespējams, pat pastiprināt drošības protokolus dažādās nozarēs.

Vitenbergs atzina, ka novērtē OVG darbu, bet nav līdz galam apmierināts ar piedāvājumu, jo Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi drošus veidus visām nozarēm. Taču kā kompromisa variantu viņš ir gatavs atbalstīt Kariņa piedāvāto.

"Delfi" jau ziņoja, ka Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa bija sagatavojusi priekšlikumus pakāpeniskai izejai no Covid-19 ierobežojumiem, kā arī scenārijus, ja saslimstība tomēr pieaugtu.

Plāna izstrādātāji norāda, ka jebkuri atvēršanas pasākumi, ja saslimšanas rādītājs ir virs 200, ir augsti riskanti, tāpēc jābūt gataviem tos jebkurā brīdī atcelt vai ieviest stingrus pasākumus, ja saslimšana strauji pieaug. Piedāvātie pasākumi tiktu ieviesti pa posmiem trīs nedēļu cikla ietvaros. Mainoties epidemioloģiskajai situācijai, tiktu pārskatīti pasākumu ieviešanas soļi.

Visi pasākumi īstenojami tikai ar drošiem protokoliem, nodrošinot reālu to ievērošanas kontroli un uzraudzību. Valdībā piedāvātajā scenāriju prezentācijā iekļauts sākotnējais piedāvājums, tāpēc ir jābalansē sabiedrības prioritātes un epidemioloģiskie riski, norādīts piedāvājumā.

Gadījumā, ja no 7. aprīļa 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegs 400 saslimšanas gadījumus, darbotos visas tirdzniecības vietas, tai skaitā ielu tirdzniecība un ielu tirdzniecības organizēšana. Brīvdienās tirdzniecības centros ar platību virs 7000 kvadrātmetriem varētu strādāt tikai pārtikas, higiēnas, dzīvnieku barības, optikas, preču veikali, aptiekas, grāmatnīcas un pakalpojumu sniegšanas vietas, piemēram, ķīmiskā tīrītava, apavu remonts, banku filiāles.

Izglītības sfērā tiktu organizēts darbs pēc reģionālā principa – klātienē 1.-6. klase un 12. klase, savukārt 7.-11. klasei būtu rotācijas princips, kas paredz divas dienas nedēļā klātienē. Tāpat būtu atļautas arī stundas ārtelpās un individuālās konsultācijas telpās.

Interešu izglītība un profesionālās ievirzes izglītība varētu notikt ārtelpās grupās līdz 10 cilvēkiem. Profesionālajā izglītība – profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā profesionālā praktiskā saturu apgūšana telpās grupās līdz 5 cilvēkiem.

Varētu notikt nodarbības ārtelpās līdz 10 cilvēkiem grupā jauniešiem un pusaudžiem, kuri pakļauti sociālās atstumtības riskam, personām ar atkarībām (pēc reģionālā principa), kā arī individuālās konsultācijas telpās.

Tāpat būtu atļauta pulcēšanās divu mājsaimniecību ietvaros ārtelpās līdz 10 cilvēkiem, kā arī varētu notikt piketi un gājieni līdz 10 cilvēkiem.

Ja saslimstība samazinātos vēl vairāk un 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegtu 320 saslimšanas gadījumus, kas provizoriski varētu notikt aprīļa beigās, profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā profesionālā praktiskā satura apgūšana varētu notikt klātienē grupās līdz 10 cilvēkiem, tāpat arī profesionālās kvalifikācijas eksāmeni klātienē un centralizēto eksāmenu kārtošana grupās līdz 10 cilvēkiem. 9. klases obligātie diagnosticējošie darbi 27.-29. aprīlī varētu notikt klātienē grupās līdz 10 cilvēkiem.

Muzeju, bibliotēku, kultūrvietu apmeklējums varētu notikt individuāli, nodrošinot 25 kvadrātmetrus uz cilvēku. Tāpat arī pulcēties varētu divu mājsaimniecību ietvaros telpās līdz 10 cilvēkiem.

Bērēs varētu pulcēties līdz 10 cilvēkiem bez divu mājsaimniecību ierobežojuma.

Tiktu atļauta ēdināšana ārtelpās, kā arī sporta inventāra noma telpās.

Tirdzniecības centri arī brīvdienās strādātu pilnā apjomā.

Varētu notikt praktiskās braukšanas apmācības AM, A1, A2 un A kategorijas vadītāja tiesību iegūšanai, un noslēguma pārbaudījuma kārtošana. Tiktu atcelti ierobežojumus praktiskām mācībām dzelzceļa, autosatiksmes, jūrniecības un aviācijas apakšnozarē, pasažieru pārvadājumu, kravu pārvadājumu un bīstamo kravu pārvadājumu jomā, kas nepieciešamas C1, C1E, D1, D1E, C, CE, D, DE, TRAM, TROL kategorijas un bīstamo kravu pārvadāšanai, paredz izstrādātais scenārijs.

Ja maijā 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegtu 250 saslimšanas gadījumus, kas provizoriski varētu būt maijā, varētu notikt nodarbības sporta zālē individuāli, bet būtu jānodrošina 50 kvadrātmetri uz vienu cilvēku un ne vairāk kā astoņi cilvēki vienlaicīgi varētu atrasties telpā. Peldbaseinos būtu 25 kvadrātmetri.

Sporta nodarbības varētu notikt ārtelpās ar vienas treniņgrupas lielumu līdz 20 audzēkņiem.

1.-6. un 12. klase klātienē mācītos visā valstī, pārējās atbilstoši reģionu principam. Notiktu centralizētu eksāmenu kārtošana skolās un augstskolās.

Skaistumkopšanas pakalpojumi tiktu atjaunoti pilnā apmērā, kā arī ēdināšanas pakalpojumi varētu notikt iekštelpās.

Brīvdabas pasākumi (auto / laivu) ar kontrolētu/ierobežotu apmeklētāju skaitu un epidemioloģiskās drošības pasākumiem.

Kad 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegtu 200 saslimšanas gadījumus, kas provizoriski varētu būt jūnijā, sporta sacensības varētu notikt, bet bez skatītājiem, būtu atļauti fotopakalpojumi telpās, arī interešu izglītība telpās, varētu notikt nometnes bērniem un jauniešiem, kā arī kultūras jomas pasākumi ārtelpās, bet apmeklētāju skaits tiktu vērtēts ņemot vērā epidemioloģisko situāciju.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Artūrs Toms Plešs Ramona Petraviča Ilga Šuplinska Sandis Ģirģens Koronavīruss Covid-19 Jānis Vitenbergs Artis Pabriks Daniels Pavļuts Ekonomikas ministrija Jānis Endziņš Jānis Reirs Kaspars Gerhards Krišjānis Kariņš Līga Meņģelsone Ministru prezidents Nauris Puntulis Tālis Linkaits Valsts kanceleja Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam