Kaut arī joprojām pastāv diskusija par Latvijas tiesībām uz Abreni, Ministru kabinets (MK) atbildes rakstā Satversmes tiesai (ST) norāda, ka Latvija no Abrenes atteikusies un tas ir noticis laikā no 1995.gada līdz 2005.gadam.
Latvijas robeža "de iure" esot izveidota minētajā laikā un Robežlīgums to tikai nostiprina rakstveidā, teikts atbildes rakstā.

Attiecībā uz Latvijas un Krievijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu MK min, ka Latvijas novadu ārējās robežas tika juridiski noteiktas ar starptautiskiem līgumiem, neierobežojot valsts tiesības tās vēlāk grozīt.

Satversmes izstrādes laikā, diskutējot par tās 3.pantu un tajā iekļautiem vārdiem "starptautiskos līgumos noteiktās robežās", neesot pieminēts neviens no robežlīgumiem, kas uz Satversmes izstrādes brīdi Latvijai bija noslēgts. Turklāt, piemēram, robežlīgums ar Igauniju noslēgts tikai 1923.gadā. Tātad, ar vārdiem "starptautiskos līgumos noteiktās robežās" neesot apzīmēti tikai tie līgumi, kas bija noslēgti Satversmes tapšanas brīdī un Satversmes sapulce esot paredzējusi iespēju arī turpmāk noslēgt starptautiskus līgumus par valsts robežu.

Noteikums, ka Latvijas valsts teritoriju sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale, norādot uz četru novadu pastāvēšanu, nevis uz šo novadu īpašām robežām. Satversmes 3.panta saturs mainītos, ja kāds no novadiem vēlētos izstāties no Latvijas vai, ja kāds novads vēlētos tai pievienoties. Abrenes esamība vai neesamība negraujot Latgales kā novada identitāti.

Visbeidzot, MK uzskata, ka robežlīgums nevis rada starpvalstu robežu, bet gan rakstveidā fiksē Latvijas-Krievijas robežu atbilstoši jau uz līguma noslēgšanas brīdi de jure pastāvošajām valstu teritorijām. Starptautiskajās tiesībās esot vispāratzīts viedoklis, ka valsts teritoriālas izmaiņas var notikt ne vien noslēdzot rakstveida starpvalstu līgumu, bet arī citā veidā, kas sevī var ietvert gan mutvārdu vienošanos, gan ilglaicīgu valstu praksi, gan valstu vienpusējus paziņojumus. Paskaidrojuma rakstā norādīts, ja kopš 1990.gada 4.maija Latvijas oficiālā pozīcija bija, ka ir jāatgūst kontrole pār Abreni, tad 1995.gada decembrī tika analizēta iespēja atkāpties no prasības pēc Abrenes atgūšanas, bet 1997.gada decembrī Ministru kabinetā tika apstiprināts parafētais robežlīguma teksts, neizvirzot prasību pēc kontroles atgūšanas pār Abreni.

Analizējot Latvijas augstāko amatpersonu publiskos izteikumus laikā no 1997.gada līdz 2005.gadam, MK secina, ka tajos tika apliecināta Latvijas vēlme neizvirzīt pret Krieviju teritoriālas pretenzijas. Atsaucoties uz Starptautiskās tiesas praksi, MK norāda, ka valsts augstāko amatpersonu vienpusēji paziņojumi rada starptautiski tiesiskas saistības valstij.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka rudenī ST vērtēs robežlīguma atbildību valsts pamatlikumam. Iepriekš vairāku partiju pārstāvji lūdza apturēt robežlīguma ratifikāciju Saeimā. Taču ST norādīja, ka tas nav tiesas kompetencē.

Latvijas un Krievijas robežlīgums tika parakstīts 27.martā Maskavā. Robežlīgums vēl ir jāratificē Krievijai. Dokuments stāsies spēkā pēc tam, kad abu valstu pārstāvji būs apmainījušies ar ratificētajiem līgumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!