Valdība lemj būtiski paātrināt vēja parku projektu īstenošanu
Foto: LETA

Ministru kabinets otrdien, 22. martā, atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu būtiski paātrināt vēja elektrostaciju (VES) parku projektu īstenošanas procesu. Plānots, ka turpmāk par VES parku attīstību lems valsts, nevis pašvaldības.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Otrdien ministri uzklausīja VARAM ziņojumu par VES parku virs 50 megavatiem (MW) īstenošanas procedūru optimizēšanu. Ministrijas priekšlikums ļaus sešu mēnešu laikā izvērtēt vēja parka projekta ieceri līdzšinējo vairāk nekā trīs gadu vietā.

Ziņojumā teikts, ka Latvijā patlaban ir viszemākais vēja enerģijas jaudu apjoms Baltijas valstu starpā. Vēja enerģija nosedz tikai 3% no elektroenerģijas piegādes iekšējam tirgum kopējā apjoma. Ministrija atzīts, ka līdz šim vēja un saules potenciāls izmantots minimāli, tāpēc būtu vērtējams, kā iespējams veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanu gan uzstādot jaunas jaudas, gan palielinot esošās.

Nacionālā enerģētikas un klimata plāns paredz līdz 2030. gadam ieviest lielas jaudas vēja parkus, tomēr šī mērķa sasniegšanas laika grafikā būtiskas izmaiņas ieviesusi pašlaik notiekošā Krievijas kara darbība Ukrainā, pieprasot nekavējošu rīcību.

Ziņojumā ministrija informē par vēja parku projektu īstenošanas procesu patlaban, norādot, ka, lai īstenotu ieceri par vēja enerģijas ražošanu ar jaudu virs 50 MW, ieceres iesniedzējam vispirms ir nepieciešams pieteikt iecerētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu. Šo procesu koordinē un pārrauga Vides pārraudzības valsts birojs.

Tāpat patlaban procesā ir iesaistītas pašvaldības. VARAM piebilst, ka normatīvais regulējums nedod pašvaldībām tiesības teritorijas plānojumā noteikt kāda darbības veida aizliegumu visā novada teritorijā. Taču atsevišķas pašvaldības, piemēram, Dobeles, Saldus un Talsu novada pašvaldības bez pietiekama pamatojuma un izpētes, ir iekļāvušas savās ilgtspējīgas attīstības stratēģijās nosacījumus, kas aizliedz visā novada teritorijā izvietot VES ar jaudu lielāku par 20 kilovatiem (kW).

Tāpat VES projekta nepieciešamo dokumentu izskatīšana un lēmumu pieņemšana ir nodota pašvaldības būvvaldes pārziņā, tomēr atsevišķu būvju veidu būvniecības procesā būvvaldes funkcijas pilda Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB). Tāpat patlaban vēja parku attīstīšanā sākotnēji tiek nodrošināta sabiedrības līdzdalība.

Valdība atbalstīja VARAM priekšlikumu vēja enerģijas ražošanas būvju ieceres realizāciju "saprātīgā procedūrā".

VARAM piedāvā VES būvniecības ieceres realizāciju īstenot bez ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras, aizstājot to ar tehnisko noteikumu izdošanu. Vienlaikus tiktu saglabāts pienākums ieceres iesniedzējam ievērot vides aizsardzības prasības.

Tāpat VARAM priekšlikums paredz, ka Ministru kabinets VES projektiem noteiks nacionālo interešu objekta statusu. Pēc nacionālo interešu objekta statusa noteikšanas VES projektam BVKB izskatīs būvniecības ieceres iesniegumu un pieņems lēmumu, kā arī veiks būvdarbu kontroli un objekta pieņemšanu ekspluatācijā.

Lai nodrošinātu sabalansētu VES attīstību, VARAM rosina atļaut vēja enerģijas ražošanas būvju būvniecību rūpnieciskās apbūves teritorijā, tehniskās apbūves teritorijā, lauksaimniecības teritorijā un mežu teritorijā ārpus pilsētām un ciemiem.

Tāpat rosināts noteikti papildus ierobežojumus vēja parku būvniecībai, proti, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, tostarp "Natura 2000" teritorijās, kā arī divu kilometru platā buferjoslā ap "Natura 2000" teritoriju. No VARAM priekšlikuma arī izriet, ka VES būvniecība būtu ierobežota aizsargjoslu teritorijās ap militāriem lidlaukiem un radariem, ap kultūras pieminekļiem un nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijās.

Latvijas Dabas fonda pārstāve Lelde Eņģele tomēr pauda bažas par vēja parku ietekmi uz vidi, uzsverot, ka projektu ietekmes uz vidi izvērtējums nav tikai birokrātisks process. Eņģele rosināja informatīvo ziņojumu papildināt ar principiem, kas nosaka, ka VES parku ietekmes uz vidi izvērtējumā tiek ievērotas konkrētas Eiropas Savienības (ES) direktīvas.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) informēja, ka nesen notikušajā ES valstu līderu sanāksmē Francijā izskanēja vienbalsīgs politisks atbalsts tam, ka ES ir jāpanāk iespēja paātrināt konkrētu projektu ietekmes uz vides izvērtējuma procedūru, jo pretējā gadījumā nebūs iespējams atbrīvoties no Krievijas energoresursiem. Premjers piebilda, ka vēl gan ir jāsagaida konkrēti Eiropas Komisijas rosināti grozījumi direktīvās. "Vairs nevaram atļauties darīt tā kā līdz šim," secināja premjers.

Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) apliecināja, ka VARAM priekšlikums nepasliktinās vides aizsardzības situāciju.

Plānots, ka VARAM līdz šā gada 19. aprīlim izstrādās un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegs likumprojektu vēja elektrostaciju parku virs 50 MW īstenošanas procedūru optimizēšanai.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka valdība vienojās mazināt Latvijas energoatkarību no Krievijas dabasgāzes, dibinot AS "Latvenergo" un AS "Latvijas Valsts meži" kopuzņēmumu, kas attīstīs vēja parkus.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) jau iepriekš atzina, ka ilgtermiņā elektrības jaudas Latvijā var nodrošināt jūras un sauszemes vēja parki.

Tāpat premjers pauda cerību, ka "pašvaldība, kas ilgstoši paudusi pretestību" pret vēja parka izveidi tās teritorijā tomēr šo projektu atbalstīs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Artūrs Toms Plešs Būvniecības valsts kontroles birojs Dobele Eiropas Komisija Eiropas Savienība Krievija Krišjānis Kariņš Latvenergo Ministru kabinets Ministru prezidents Natura 2000 Saldus VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form