Valdība lemj uzlabot Ukrainas bēgļu atbalsta sniegšanas koordināciju
Foto: F64

Ministru kabinets otrdien, 15. martā, izdeva noteikumus par Ukrainas civiliedzīvotājiem atbalsta sniegšanas nodrošināšanai nepieciešamo informāciju, kuru mērķis ir veikt atbalstu lūgušo Ukrainas civiliedzīvotāju uzskaiti un atbalsta sniegšanas koordināciju.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Iekšlietu ministrijā portālu "Delfi" informēja, ka, lai nodrošinātu koordinētu institūciju rīcību atbalsta sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem, plānots, ka informācija būs pieejama visām sadarbības teritorijas Civilās aizsardzības komisijām, visiem vienotajiem valsts un pašvaldības sniegtā atbalsta koordinācijas punktiem, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

Noteikumi paredz rīcības algoritmu informācijas apritei un reģistrēšanai. Paredzētais algoritms ir šāds:

- Ukrainas civiliedzīvotājs ieradīsies sadarbības teritorijas Civilās aizsardzības komisijā, vienotajā valsts un pašvaldības sniegtā atbalsta koordinācijas punktā vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, lai saņemtu atbalstu;

- Institūcijas noskaidros un fiksēs informāciju par personu, tās ieceļošanu Latvijā; datus par personas identitāti apliecinošu dokumentu un uzturēšanās tiesību Latvijā apliecinošu dokumentu; informāciju par nepilngadīgas personas pavadošo personu un par atbalsta sniegšanas vajadzībām.

Atbalsta sniegšanas vajadzības – izmitināšana, ēdināšana, pirmās nepieciešamības preces, veselības aprūpes, sociālās palīdzības un sociālie pakalpojumi, nepilngadīgas personas izglītība, augstākās izglītības turpināšana, bezmaksas latviešu valodas mācības apguve, nodarbinātība, dzīvnieku aprūpe un reģistrēšana, kā arī cits nepieciešamais atbalsts.

Noteikumi arī paredz, ka iegūto informāciju par atbalsta nepieciešamību un tās sniegšanu glabās gadu no informācijas iegūšanas brīža.

Jau vēstīts, ka Pierīgas pašvaldībām būtu jāpārskata sava attieksme pret kara bēgļu uzņemšanu, otrdienas rītā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Marija Golubeva (AP).

Viņa stāstīja, ka pašvaldību aktivitāte, uzņemot bēgļus no Ukrainas, ir ļoti dažāda. "Kopumā, protams, Rīgā diezgan daudz pašlaik tiek ieguldīts procesa sakārtošanā, visi dienesti strādā ļoti intensīvi," sacīja politiķe.

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) otrdien preses konferencē pavēstīja, ka no pirmdienas, 21. marta, Rīgā darbosies divi Ukrainas bēgļu atbalsta centri, Kongresu namā ierīkotajam centram pēc otrā atvēršanas pildot drīzāk informatīvu funkciju.

"No nākamās pirmdienas darbojas divi centri. Viens centrs ir kā informācijas punkts - tā ir pirmā vieta, kur atnāk Ukrainas civiliedzīvotājs. Viņu sagaida, viņam izstāsta visu, kas būs jādara. [..] Viņš tiek paņemts arī vienotajā uzskaites sistēmā, un tad, kad viņam šis viss ir izstāstīts, viņš dodas uz otru centru, kur ir pieejami visi pakalpojumi," gaidāmo kārtību iezīmēja Staķis.

Paredzēts, ka pakalpojumus varēs saņemt, vai nu iestājoties "dzīvajā rindā", vai arī veicot pierakstu. Vienlaikus arī plūsmas organizētas niansētākā veidā, proti, trīs daļās, izšķirot tās personas, kam nepieciešamas tikai vīzas, no tādām, kam vajadzīgi vai nu visi pakalpojumi, vai arī tikai pašvaldības nodrošinātie pakalpojumi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Marija Golubeva Mārtiņš Staķis Latvijas Televīzija Ministru kabinets Rīgas dome Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form