Latvijā pašvaldības policijas darbinieku kandidātiem nav noteikti vienoti pārbaudes kritēriji, kas var negatīvi ietekmēt ne tikai sadarbību ar Valsts policiju (VP), bet arī atstāt negatīvu ietekmi uz pašvaldības budžetu, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotais informatīvais ziņojums.
Analizējot republikas pilsētu pašvaldības policijas institūciju un VP teritoriālo pārvalžu sniegto informāciju, IeM konstatējusi, ka, pirmkārt, pastāv atšķirīgi viedokļi par pašvaldības policijas institūciju un VP kompetences sadalījumu.
Piemēram, Jelgavas pašvaldības policija norādīja, ka šī brīža kompetenču sadalījums starp pašvaldības policiju un VP ir optimāls. Ventspils pašvaldības policija pauda, ka normatīvajos aktos būtu jāparedz ievērojami lielāka pašvaldības loma sabiedriskās kārtības uzturēšanā, kontrolē, normatīvo aktu noteikšanā, valsts dienestu pārraudzībā un likumpārkāpumu profilaksei, vienlaikus paredzot papildus finansēšanas avotu pašvaldībām.
Savukārt Daugavpils pašvaldības policija skaidroja, ka VP un pašvaldības policijas kompetenci ir nepieciešams nodalīt. VP varētu būt noziegumu izmeklēšanas kompetence un pašvaldības policijai – sabiedriskās kārtības nodrošināšanas kompetence. Bet Rīgas pašvaldības policija norādīja, ka likumā "Par policiju" minētais pašvaldības policijas funkciju apjoms ir stipri šaurāks pret to, ko likumdevējs ir noteicis citās, jaunākās normās, līdz ar ko būtu nepieciešams aktualizēt nozares likumu.
Otrkārt, ir gadījumi, kas liecina par pašvaldības policijas institūciju un VP sadarbības problēmām. Piemēram, Rīgas pašvaldības policija skaidroja, ka, strādājot Rīgas reģiona policijas iecirknī, tika konstatēts, ka VP darbinieki, iegūdami savā rīcībā pašvaldības policijas resursus, gan darbiniekus, gan transportu, nekavējoties to izmantoja savu uzdevumu izpildei – uzraudzībā esošu personu, kurām noteikts kriminālsods, apsekošanai dzīvesvietā, procesuālo darbību veikšanai kriminālprocesos.
Tikmēr Ventspils pašvaldības policija atskārtusi, ka tā gadu gaitā ir uzņēmusies arvien vairāk funkcijas, kuru izpildi VP resursu trūkuma dēļ nespēj nodrošināt vai ir pārtraukusi pildīt.
Treškārt, IeM secinājusi, ka atšķirībā no VP amatpersonām pašvaldības policijas darbinieku kandidātiem nav noteikti vienoti pārbaudes kritēriji vispārējai fiziskai sagatavotībai, veselības stāvoklim, kā arī psiholoģisko īpašību pārbaudei.
Šobrīd tikai pašvaldība ir kompetenta noteikt savu pašvaldības policijas kandidātu atlases kārtību un kritērijus un līdz ar to, kā norādīts ziņojumā, "diemžēl ir iespējamas atšķirības starp dažādu pašvaldības policijas institūciju darbinieku spējām veikt amata pienākumus".
Pašvaldību policiju institūcijās lielākā daļa darbinieku strādā ar vidējo izglītību. Ziņojumā uzsvērts, ka pašvaldības policijas darbinieku profesionālā kvalifikācija ietekmē ne tikai sadarbību ar citu valsts un pašvaldības institūciju darbiniekiem, bet arī nekompetentai pašvaldības policijas darbinieku rīcībai var būt negatīva ietekme uz pašvaldības budžetu.
Latvijas pilsētu pašvaldības policijas institūcijās strādā 1508 darbinieki. Pašvaldības policijas institūcijas šobrīd ir izveidotas septiņās no deviņām republikas pilsētām un 61 no 110 novadiem.
Tikai republikas pilsētu un 16 novadu pašvaldības policijas institūcijās strādā vairāk nekā 10 pašvaldības policijas darbinieki. Kā skaidrots ziņojumā, tad tas "norāda uz to, ka lielākā daļa novadu pašvaldības policijas institūciju nevar nodrošināt pienākumu izpildi diennakts režīmā".
Saskaņā ar pašvaldību publiskajos pārskatos ietvertajiem datiem, pašvaldības sabiedriskās kārtības nodrošināšanai, tai skaitā – pašvaldības policijas institūciju darbības nodrošināšanai, izlieto 1–3% no pašvaldības budžeta.
Ziņojumā norādīts, lai pilnveidotu VP un pašvaldības policijas institūciju sadarbību, IeM sagatavos grozījumus likumā "Par policiju". Tajos tiks noteikts, ka pašvaldību darbību normatīvajos aktos regulējošā kārtībā pašvaldības policijas uzdevumu izpildei to administratīvajās teritorijās vairākas pašvaldību domes var izveidot kopīgas pašvaldības policijas iestādes.
Tāpat grozījumu paredzēs, ka pašvaldības policijai ir pienākums reģistrēt iesniegumus un informāciju par iespējamiem likumpārkāpumiem un ārkārtējiem notikumiem un reaģēt uz tiem. Kā arī tiks noteikts Ministru kabinetam (MK) deleģējums izdot noteikumus par minēto iesniegumu un informācijas reģistrēšanas kārtību, apjomu un glabāšanas termiņiem.
Paredzēts, ka grozījumus MK iekšlietu ministrs iesniegs līdz šī gada beigām.
IeM sagatavoto ziņojumu par VP un republikas pilsētu un novadu pašvaldības policijas institūciju sadarbības pilnveidošanu plānots skatīt otrdien, 5. aprīlī, valdībā.