AFP/Scanpix

Valdības komiteja pirmdien, izskatot koncepcijas projektu par Latvijas migrācijas politiku nodarbinātības jautājumos, vēl neizlēma, vai atvērt darba tirgu atsevišķu profesiju pārstāvjiem būtiska darbaspēka trūkuma gadījumā, lēmumu atstājot valdības ziņā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Koncepcijas pirmais variants paredzēja saglabāt uz iekšējā darba tirgus aizsardzību vērstu politiku un vienkāršot uzturēšanās un darba atļauju saņemšanu, bet neveicot būtiskas izmaiņas esošajos normatīvajos aktos.

Savukārt otrais variants paredzēja izstrādāt kritērijus trešo valstu viesstrādnieku atvieglotai uzņemšanai būtiska darbaspēka trūkuma gadījumā.

Koncepcijas mērķis bija noteikt, vai pastāv nepieciešamība veicināt ārzemnieku uzņemšanu nodarbinātības nolūkā un sniegt priekšlikumus administratīvā sloga mazināšanai, organizējot uzturēšanās un darba atļauju izsniegšanas procedūru ārzemnieku uzņemšanai nodarbinātības nolūkā atbilstoši labas pārvaldības principam.

Iekšlietu ministrija informatīvajā ziņojumā norāda - kopš Latvija kļuvusi par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, pieaudzis no Latvijas izceļojušo iedzīvotāju skaits. Emigrāciju veicina Latvijas pilsoņiem brīvi pieejamais darba tirgus vairākās ES dalībvalstīs, bet galvenie izceļošanas iemesli ir darba samaksas, darba apstākļu un sociālo garantiju atšķirības Latvijā un citās ES dalībvalstīs.

Ārzemnieku ieceļošana nodarbinātības nolūkā, savukārt, norisinās nesalīdzināmi mazākā apjomā kā Latvijas iedzīvotāju izbraukšana uz citām valstīm nodarbinātības nolūkos. IeM norāda, ka patlaban pastāv viedoklis, ka darbaspēka trūkuma problēmas varētu risināt piesaistot trešo valstu darbaspēku, savukārt, cits viedoklis pauž uzskatu, ka jāpanāk efektīva Latvijas darbaspēka izmantošana Latvijas darba tirgū un jāizmanto nepieciešamie priekšnosacījumi, lai aizsargātu Latvijas darba tirgu.

IeM norāda, ka vietējā darba tirgus analīze liecina, ka bezdarba līmenis Latvijā turpina samazināties - 2004. gadā tas bija 10,4%, 2005. gadā – 8,7%, tomēr reģistrēto darba meklētāju skaits šā gada janvāra beigās sasniedz 69 532. Tas liecinot par to, ka vietējā darba tirgū joprojām ir pieejami darbaspēka resursi. Šā gada janvārī Nodarbinātības valsts aģentūrā bija reģistrētas 16 650 vakances jeb četras reizes mazāks skaits kā reģistrēto darba meklētāju skaits. Ilgstoši neaizpildītās vakances ir galvenokārt profesijās, kurās nav nepieciešami augstas kvalifikācijas strādājošie: būvniecības jomā - celtnieki, mūrnieki, apmetēji, transporta jomā - kravas automobiļu vadītāji, tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas jomā - mazumtirdzniecības veikalu pārdevēji, pavāri.

IeM norāda, ka esošais pieprasījums pēc zemas kvalifikācijas strādājošajiem neatbilst Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2007.-2013. gadam izvirzītajam uzdevumam: "tuvāko septiņu gadu laikā radīt priekšnoteikumus pārejai no šodien ekonomikā valdošā modeļa, kuru raksturo mazkvalificēta darbaspēka izmantošana un produkcijas ar zemu pievienoto vērtību ražošana, uz inovatīvu (zināšanu) attīstības modeli." Saskaņā ar šādu attīstības modeli valstij jānodrošina augstu kvalificēta darbaspēka resursi, samazinot zemas kvalifikācijas darbinieku skaitu.

Arī produktivitātes pieaugums ekonomikā ir nepietiekams – produktivitātes līmenis Latvijā ir zemāks par vidējo produktivitāti Eiropas Savienības dalībvalstīs - 2005. gadā – 47,8% no vidējā Eiropas Savienības līmeņa, 2006. gadā– 50,5%, tātad nepieciešams paaugstināt produktivitātes līmeni, ieviešot jaunas tehnoloģijas, kas samazinātu nepieciešamību pēc arvien lielākiem darbaspēka resursiem. Ja notiktu virzība uz inovatīvu ekonomiku, tad saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem nodarbināto skaits tautsaimniecībā 2025. gadā varētu būt pat par 12% mazāks kā 2005. gadā.

Lai risinātu ar darbaspēka trūkumu saistītās problēmas, koncepcijā piedāvāti divi risinājuma varianti. Pirmais risinājuma variants un otrā risinājuma varianta vairāki punkti ir identiski un paredz atsevišķu administratīvo šķēršļu samazināšanu uzturēšanās un darba atļaujas noformēšanā, neradot priekšrocības kādai atsevišķai tautsaimniecības nozarei vai profesijai.

Savukārt, otrā risinājuma pirmajā punktā iekļauts priekšlikums izstrādāt normatīvo bāzi darbaspēka atvieglotai uzņemšanai tajās profesijās, kurās saskaņā ar Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Nodarbinātības valsts aģentūras veiktajiem aprēķiniem tiek prognozēts būtisks darbaspēka trūkums.

Šādas normatīvās bāzes izstrādāšanu atbalsta Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija un Latvijas Darba devēju konfederācija, bet pret to iebilst Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departaments un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form