Valdībai nākamnedēļ būs jālemj par Latvijas Radio peļņas novirzīšanu kvalitatīva sabiedriskā pasūtījuma izpildei un ēkas uzturēšanai, liecina nākamās nedēļas valdības darba kārtība.
Latvijas Radio valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 90% apmērā jeb 133 089 eiro vēlas novirzīt mērķiem, kas nodrošinātu kvalitatīvu sabiedriskā pasūtījuma izpildi un Latvijas Radio ilgtspēju.
Latvijas Radio skaidro, ka tam akūti nepieciešamas investīcijas ierakstu un tiešā ētera studiju aprīkojuma atjaunošanai, tostarp pakāpeniskai pārejai uz portatīvajiem datoriem ziņu dienesta korespondentiem un producentiem, lai nodrošinātu lielāku mobilitāti un operativitāti, kā arī pamata ražošanas procesa tehnoloģiskā nodrošinājuma pakāpeniskai atjaunošanai.
Šo ieguldījumu plānotā kopējā summa ir 70 000 eiro.
Tāpat, pildot sabiedrisko pasūtījumu, Latvijas Radio nepieciešams nodrošināt pieeju studijām un iespēju piedalīties raidījumos visiem sabiedrības locekļiem, tostarp cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Latvijas Radio ēka ir projektēta pagājušā gadsimta sākumā un nav atbilstoši aprīkota. Veicot papildu investīcijas, ir iespējams izveidot apmeklētājiem un darbiniekiem draudzīgu un ikvienam cilvēkam pieejamu vidi, kā arī vienlīdzīgas iespējas, tostarp nodrošinot iespēju piedāvāt cilvēkiem ar kustību traucējumiem nodarbinātību Latvijas Radio.
Atbilstoša pacēlāja izbūvei vestibilā un citiem saistītiem darbiem, lai nodrošinātu pieeju cilvēkiem ar kustību traucējumiem, plānotās investīcijas ir 22 000 eiro.
Latvijas Radio arī informē, ka aptuveni 41 089 eiro tam nepieciešami, lai veiktu uzlabojumus ēkai Doma laukumā 8. Latvijas Radio ēkai astoņi fasādes logi nav remontēti no 20.gadsimta 60.gadiem. Logi nav blīvi aizverami, līdz ar to ziemā ēkai ir ievērojami siltuma zudumi - no āra nākošais aukstums neļauj nodrošināt normatīvajiem aktiem atbilstošus darba apstākļus un nelabvēlīgi ietekmē darbinieku veselību.
Latvijas Radio 2014.gadu noslēdzis ar 147 877 eiro peļņu.
Kā ziņots, Finanšu ministrija (FM) neatbalsta priekšlikumu Latvijas Radio paturēt peļņu.
Ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka FM savas kompetences robežās cenšas nodrošināt, lai maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu tiktu veikti saskaņā ar kārtību, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa par valsts kapitāla izmantošanu.
"FM pozīcija ir tāda, ka šie noteikumi ir jāpiemēro vienādi attiecībā uz visām kapitālsabiedrībām neatkarīgi no minimālās dividendēs izmaksājamās peļņas daļas apmēra, tāpēc, izskatot priekšlikumus Ministru kabinetā, FM vairākumā gadījumu uztur savu viedokli par radīto negatīvo ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem," norādīja Jarockis.
Tāpat viņš piebilda, ka saskaņā ar iepriekšminēto kārtību Ministru kabinets pēc kapitāla daļas turētāja pamatota priekšlikuma valsts kapitālsabiedrībai vai valsts izšķirošajā ietekmē esošai kapitālsabiedrībai var noteikt atšķirīgu dividendēs izmaksājamo minimālo peļņas daļu par attiecīgo pārskata gadu. Tas nozīmē, ka galīgo lēmumu pieņem Ministru kabinets, izvērtējot attiecīgās kapitālsabiedrības priekšlikumu, kā galveno faktoru vērtējot ekonomisko pamatojumu.
