"Paredzams, ka mācību gads tiks mainīts, bet ne šogad, ne nākošajām mācību gadā, kādi divi gadi paies un tas būs kopā ar mācību satura izmaiņām un attiecīgais deleģējums būs kabinetam," sacīja Šķēle.
BNS jau ziņoja, ka izglītības un zinātnes ministrs sabiedrības noraidošās attieksmes dēļ bija nolēmis aicināt valdību nepagarināt skolēnu mācību gadu.
Bija ieplānots, ka sākotnēji tiks izstrādāti pamatizglītības mācību standarti un mācību programmu paraugi līdz 2001.gada beigām. Tādējādi līdz šim laikam no idejas par mācību gada pagarinājuma ministrs vēlējās atteikties.
Jau ziņots, ka valdība pagājušajā nedēļā uz nedēļu lēmuma pieņemšanu par mācību gada pagarināšanu pirmajām klasēm par divām nedēļām, bet pārējām - par trim, jo Izglītības un zinātnes ministrija nebija sagatavojusi precīzus aprēķinus, kā tas samazinās slodzi skolēniem. Tāpat nebija arī finansu aprēķiņu šāda pasākuma sekām.
Ministrija savu ieceri pamatoja ar nepieciešamību nodrošināt vienmērīgāku skolēnu mācību slodzes intensitāti nedēļā, nesamazinot kopējo mācību slodzi gadā.
Pret šīm izmaiņām iebilda Latvijas Pašvaldību savienība, jo nav veikti aprēķini, par cik samazināsies skolotāju slodze. Pēc LPS uzskata, līdz ar šādu grozījumu ieviešanu pastāv iespēja, ka samazināsies pedagogu darba alga, viņu reālie ienākumi un dažās skolās pat slodžu skaits. Tāpat nav aprēķināts, cik maksās mācību gada pagarinājums pašvaldībām.
Izglītības un zinātnes ministrija atzinusi, ka, pagarinot mācību gadu, pašvaldību budžetā palielināsies izdevumi par transportu skolēnu pārvadāšanai un elektroenerģiju mācību procesa nodrošināšanai.