Rīt, 16.decembrī, valdība lems par Eiropas Savienības (ES) fondu aktivitātēm, kuru īstenošana papildus izvērtējama saistībā ar ekonomisko situāciju valstī 2009.gadā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Protokollēmuma projekts paredz samazināt valsts budžetā 2009.gadā plānotās Finanšu ministrijas valsts budžeta apakšprogrammas finansējuma apjomu par 126 855 399 latiem, atliekot 61 Eiropas Savienības fondu aktivitātes projektu sākšanu līdz attiecīgam Ministru kabineta konceptuālam lēmumam.

Līdz ar šo priekšlikumu nākamajā gadā paredzēts apturēt 17 Izglītības un zinātnes ministrijas, 10 Ekonomikas ministrijas, 11 Labklājības ministrijas, trīs Veselības ministrijas, trīs Valsts kancelejas, trīs Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, astoņas Satiksmes ministrijas, piecas Vides ministrijas un divas Kultūras ministrijas pārziņā esošas aktivitātes.

Tas palielinās risku zaudēt daļu no jaunā perioda ES piešķirtā finansējuma, jo nepaliek laika rezerves atsevišķu projektu objektīvas aizkavēšanās gadījumā.

Kā norādīja īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks (TB/LNNK), nākamajā gadā "iesaldējot" investīciju projektus, Latvijai būs grūtāk atmaksāt parādus.

"Ekonomikas recesijas posmā valsts budžetā taupīt uz to izdevumu rēķina, kas dominējoši paredzēti uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai, investīcijām infrastruktūrā un tautsaimniecības stabilizācijā un attīstībā, nav saprātīgi," norāda Broks, papildinot, ka ES fondu finansējuma saglabāšana 2009.gada valsts budžetā pēc iespējas lielākā apmērā ir vitāli nepieciešama ne tikai, lai "izrāptos no bedres, kurā atrodamies, bet arī lai būtu līdzekļi valsts ārējo aizņēmumu atmaksai".

"Atšķirībā no mana piedāvājuma 2009.gadā uz laiku apturēt jeb "iesaldēt" ne vairāk kā 40 miljonus latu 2007.-2013.gada ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektiem, kas neskartu uzņēmējdarbības, izglītības un zinātnes atbalsta, kā arī veselības aprūpes pasākumus, finanšu ministrs rīt Ministru kabinetā "cels galdā" priekšlikumu par 62 ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda aktivitāšu "iesaldēšanu", kuru īstenošanai 2009.gada valsts budžetā būtu nepieciešami turpat 127 miljoni latu," sacījis Broks.

ES fondu vadošās iestādes - Finanšu ministrijas - veiktie aprēķini par 2009.gada valsts budžetā nepieciešamo ES fondu projektu līdzfinansējumu, lai apgūtu 2007. un 2008.gada piešķīrumu, liecina, ka nākamā gada budžetā nepieciešami 500-550 miljoni latu. Tādējādi jau šobrīd 2009.gada budžeta projektā ES fondu projektu līdzfinansēšanai paredzētais finansējums plānots "ļoti piezemēti" - noteikts par vismaz 150 miljoniem latu mazāks no sākotnēji plānotā.

Neparedzot pietiekamus līdzekļus ES fondu apguvei 2009.gada valsts budžetā, mēs automātiski "pārnesam" budžeta deficītu uz 2010. un 2011.gadu, kad šie 2009.gadā nepiešķirtie līdzekļi neienāks no Eiropas Komisijas atmaksām valsts budžeta ieņēmumu daļā. Nemaz nerunājot par neīstenotiem attīstības projektiem - uzņēmējdarbībā, eksporta veicināšanā, valsts un pašvaldību infrastruktūrā, potenciāli neieguldīto izglītībā un zinātnē, veselības nozarē, nodarbinātības veicināšanā un cilvēku sociālajā aizsardzībā, sacījis Broks.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form