Ministru kabinets otrdien neatbalstīja Latvijas pārstāvniecībai Briselē nolūkotās ēkas iegādi un uzdeva Ārlietu ministrijai kopā ar Finanšu ministriju meklēt jaunu ēku, ko varētu iegādāties.
Valsts nekustamā īpašuma aģentūras (VNĪA) direktors Kalvis Bricis norādīja, ka atbilstoši Briseles nekustamā īpašumā kompāniju vērtējumiem Ārlietu ministrijas nolūkotās ēkas cenas pārsniedz tās tirgus vērtību un šo ēku nav izdevīgi iegādāties. Turklāt, ja ēku iegādātos VNĪA, tai nevarētu piemērot nodokļu atvieglojumus.

Savukārt Ārlietu ministrija uzskata, ka nolūkotās ēkas cena ir atbilstoša. Ministrijas Finanšu departamenta direktors Indulis Ābelis pauda pārliecību, ka "ēkas cena ir saprātīga un ir vērts izvērtēt ēkas iegādi". Nevar gaidīt, ka ēku labā vietā un stāvoklī iegādāsimies par kapitalizācijas vērtību. Īpašniekam jāiegūst virsvērtība". Turklāt prestižajā Leopolda kvartālā atrodas lielākā daļa diplomātisko pārstāvniecību, un "diplomāti ar kājām var nokļūt līdz Eiropas Savienības institūcijām".

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš uzsvēra, ka nav zināms ēkas iegādes finansējuma avots. Viņš norādīja, ka šogad ēkas iegādei finansējums nav paredzēts un ar līdzekļu iegūšanu nākamgad "varētu būt problēmas".

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Teikmanis atgādināja, ka 18.septembrī ministrijai pašreizējās ēkas īpašniekiem jāziņo par īres līguma pagarināšanu vai laušanu, jo, ja netiks pieņemts lēmums, tad līgums par pašreizējās ēkas īri automātiski tiks pagarināts līdz 2008.gadam. Teikmanis arī uzskata, ka "nav pamata domāt, ka nekustamā īpašuma cenas Briselē kritīsies", savukārt premjera biedrs Ainārs Šlesers kategoriski iebilda ēkas iegādei. Arī premjers Indulis Emsis piekrita, ka ēkas pirkuma cena ir pārāk liela. "Ja saka, ka ir pārmaksāts, tad tas ir nopietns signāls, mēs negribam pārmaksāt," viņš teica.

Valdība uzdeva Ārlietu ministrijai ar šobrīd īrētas ēkas saimniekiem runāt par iespēju pagarināt līgumu uz mazāku laiku, nevis līdz 2008.gadam.

Balstoties uz VNĪA atzinumu, Finanšu ministrija dārdzības dēļ iesaka valdībai neatbalstīt Ārlietu ministrijas (ĀM) nolūkotās ēkas iegādi. Finanšu ministrija iesaka ĀM turpināt meklēt Latvijas pārstāvniecībai atbilstošu ēku, jo tās noskatītās ap sešus miljonus latu vērtās ēkas "Eiropas kvartālā" Rue de Commerce 44 pirkuma cena ir paaugstināta virs tirgus cenas.

Finanšu ministrija norāda, ka ne Latvijas valstij, ne VNĪA iegādāties šo ēku nav izdevīgi. Ēkas īpašnieks investīciju firma "Confimmo" piedāvājusi to iegādāties par 9 142 500 eiro (6 034 050 latu). Vērtēšanas kompānijas "De Crombrugghe&Partners" sniegtais atzinums liecina, ka piedāvātā cena par 3 642 500 eiro (2 404 050 latu) pārsniedz ēkas tirgus vērtību un par 2 542 500 eiro (1 678 050 latu) pārsniedz ēkas lietošanas vērtību.

Ja ēku iegādātos VNĪA, izmaksas palielinātos - uz VNĪA nevar attiecināt nodokļu atvieglojumus, jo pēc juridiskā statusa tā ir uzņēmējsabiedrība, nevis bezpeļņas organizācija, turklāt valsts uzņēmējsabiedrību "nevar identificēt ar Latvijas valsti". Atbilstoši Beļģijas nodokļu likumiem, VNĪA par ēkas iegādi būtu jāmaksā reģistrācijas nodoklis 12,5% apjomā no pirkuma cenas - 754 256 lati, kā arī vairāki citi nodokļi.

Lai ēku pārbūvētu un pielāgotu Latvijas pārstāvniecības prasībām, VNĪA būtu jāreģistrē pastāvīgā pārstāvniecība Beļģijā, kā arī jāmaksā Beļģijas pievienotās vērtības nodoklis 21% apjomā no Latvijas būvfirmu sniegto pakalpojumu summas ēkas remontā.

Ja ēku iegādātos ĀM, atbilstoši Beļģijas likumiem tā var tikt atbrīvota no reģistrācijas nodevu maksāšanas. Lai panāktu atbrīvošanu no nodokļiem, ĀM jālūdz Beļģijas Finanšu ministrijas atļauja. Ja ēku iegādātos ĀM, tad nebūtu jāmaksā nomas nodevas, uzņēmuma ienākuma nodoklis par ienākumu, kas gūts no nekustamā īpašuma Beļģijā, un īpašuma nodoklis. VNĪA aprēķinājusi, ka ēkas iegāde un ar to saistītie notāra pakalpojumi būtu 6 039 050 lati, savukārt ēkas remonts izmaksātu 805 000 latu.

VNĪA uzsver, ka "no finansiālā viedokļa Beļģijas nekustamo īpašumu iegāde uz esošiem nosacījumiem kā biznesa darījums nav izdevīgs ne Latvijas valstij, ne uzņēmējsabiedrībai VNĪA".

ĀM norāda, ka Latvijas pārstāvniecībai Briselē nepieciešama jauna ēka, jo līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) strauji pieaug pārstāvniecības darba apjoms. Lai nodrošinātu normālu pārstāvniecības darbību, tai būtu nepieciešams vairāk darbinieku, taču pašreizējā pārstāvniecības ēkā Arlona ielā 39-41 papildu darba vietām nepietiek telpu. Pārstāvniecības rīcībā ir četri no sešiem ēkas stāviem, un tālāka paplašināšanās nav iespējama. Turklāt problēmas rada pašreizējās ēkas nepiemērotība ES un Latvijas klasificētās informācijas aizsardzības prasībām.

ĀM piedāvā līdzekļus ēkas iegādei iegūt, VNĪA ieķīlājot iegādājamo ēku vai savus īpašumus. Kredītu segtu no nomas maksas, ko par ēkas izmantošanu aģentūrai maksātu ĀM un citu ministriju specializētie atašeji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!