No sēdei sagatavotā Finanšu ministrijas informatīvā ziņojuma izriet, ka, lai atbildīgi, mērķtiecīgi un izlēmīgi rīkotos "Covid-19" radīto seku novēršanai sociālā un uzņēmējdarbības jomā, nepieciešama rīcība trīs virzienos: sociālais atbalsts (slimības lapu apmaksa) darbiniekiem, sedzot uzņēmējiem darba devēja maksājamā darbinieka slimības pabalsta apmēru; nodokļu risinājumi; uzņēmējdarbības atbalsts finanšu instrumentu veidā.
Sociālais atbalsts (slimības lapu apmaksa) darbiniekiem, sedzot uzņēmējiem darba devēja maksājamā darbinieka slimības pabalsta apmēru - Labklājības ministrija sagatavo priekšlikumus kā "Covid-19" pandēmijas laikā solidārā veidā sniegt terminētu valsts atbalstu darba devējiem darba nespējas lapu apmaksai, to veicot no speciālā budžeta līdzekļiem.
Ministrijas piedāvātie nodokļu risinājumi:
Atbilstoši spēkā esošajā normām likumā "Par nodokļiem un nodevām" ir paredzēti šādi tiesiskie risinājumi nodokļu saistību izpildei:
1) sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas (ar nodokļu deklarācijām aprēķināto) nodokļu maksājumu samaksu. Piešķirot minēto nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nokavētajiem nodokļu maksājumiem tiek aprēķināta nokavējuma nauda 0,0125% par katru dienu visā kavējuma periodā;
2) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja termiņa nokavējums radies nepārvaramas varas rezultātā (ņemot vērā, ka viens no nepārvaramas varas apstākļiem ir arī masu saslimšana jeb epidēmija). Piešķirot minēto nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nokavējuma nauda par visu nokavējuma periodu nodokļu maksātāja nokavētajiem nodokļu maksājumiem netiek aprēķināta.
Papildus piedāvātais tiesiskais risinājums, kas iestrādājams normatīvajā regulējumā:
Sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trīs gadiem nokavēto nodokļu maksājumu samaksu nodokļu maksātājiem Ministru kabineta noteiktajās nozarēs finansiālo grūtību pārvarēšanai, ja termiņa nokavējums radies "Covid-19" ietekmes rezultātā. Nepieciešams saskaņojums ar Eiropas Komisiju.
FM skaidro, ka šāds regulējums tiks attiecināts ne tikai uz nodokļu maksātājiem, kuriem radušās (radīsies) grūtības ar aktuālo nodokļu maksājumu samaksu, bet arī uz nodokļu maksātājiem, kuriem jau šobrīd ir piešķirts kāds no nodokļu samaksas termiņa pagarinājumiem saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantu un tiem radušās grūtības ar attiecīgo maksājumu segšanu. Lai pārkvalificētos jaunajam nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, nodokļu maksātājam ir jāatbilst nosacījumam – nodokļu maksātājs veic aktīvu sadarbību ar nodokļu administrāciju, kā arī jābūt iesniegtam motivētam iesniegumam ar lūgumu piešķirt atlikušajam (nesamaksātajam) nokavētajam nodokļu maksājumam jauno nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu.
FM norāda, ka, piešķirot minēto nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nokavējuma nauda par visu nokavējuma periodu nodokļu maksātāja nokavētajiem nodokļu maksājumiem netiks aprēķināta.
Veicināt naudas līdzekļu atgriešanu uzņēmējiem, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksā apstiprināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summu visiem nodokļu maksātajiem 30 dienu laikā pēc PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa, tās neuzkrājot līdz taksācijas gada beigām, nosakot, ka tas stājas spēkā 2020.gada 1.aprīlī. Norma var tikt pārskatīta ar 2021.gadu, ja tiek konstatēti pamatoti iemesli. Ietekme uz budžeta ieņēmumiem ieviešanas gadā indikatīvi ir – 60 miljoni eiro.
Ņemot vērā ārkārtas situāciju Latvijā un citur pasaulē un tās rezultātā radīto ekonomiskās aktivitātes kritumu, veicot grozījumus normatīvajā regulējumā paredzēt, ka IIN maksātāji, kas veic saimniecisko darbību, 2020. gadā var neveikt IIN avansa maksājumus (par to neveikšanu netiks rēķināta nokavējuma nauda). Ietekme uz budžeta ieņēmumiem pasākuma ieviešanas gadā indikatīvi ir negatīva 30-35 miljoni eiro, t.sk. 24-28.miljoni pašvaldību un 6-7 miljoni valsts budžetā.
Kā papildu piesardzības pasākumu, nodrošināt iespēju visiem uzņēmumiem pagarināt gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu vismaz līdz 31.jūlijam.
Uzņēmējdarbības atbalsts finanšu instrumentu veidā:
Paredzēt "Covid-19" krīzes skartajiem uzņēmumiem atbalsta instrumentus – kredītu garantijas krīzes risinājumam, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam. Programmas nepieciešams saskaņot ar Eiropas Komisiju.
Garantiju nosacījumi (programmā uz katriem 10-15 miljoniem eiro riska seguma ir iespēja sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā):
Atbalstāmais uzņēmums – mazie un vidējie komersanti, lielie uzņēmumi;
Nav nonācis finanšu grūtībās līdz "Covid-19" krīzei;
Garantijas apmērs līdz 50%;
Garantijas maksimālā summa līdz 5 miljoniem eiro vienam uzņēmumam;
Garantijas maksimālais termiņš ir līdz 10 gadiem;
Garantija tiek izsniegta par esošām saistībām (investīciju aizdevumi, finanšu līzingi), kredītiestādei atliekot pamatsummas maksājumus līdz diviem gadiem;
Garantija var tikt izsniegta arī par apgrozāmo līdzekļu aizdevumu līdz trīs gadiem (gan uzņēmumam uzņemoties jaunas saistības, gan restrukturizējot esošo kredītiestādes piešķirto apgrozāmo līdzekļu aizdevumu).
Aizdevumu nosacījumi krīzes risinājumam (programmā uz katriem 25 miljoniem riska seguma iespēja sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā):
Atbalstāmais uzņēmums- mazie un vidējie komersanti, lielie uzņēmumi:
Nav nonācis finanšu grūtībās līdz "Covid-19" krīzei;
Aizdevums jaunu apgrozāmo līdzekļu finansēšanai;
Maksimālā summa līdz 1 miljonam eiro vienam uzņēmumam,
Maksimālais termiņš līdz 3 gadiem;
Pamatsummas labvēlības periods (grace) līdz 12 mēnešiem;
Būtiski samazinātas nodrošinājuma prasības;
Samazināta/subsidēta % likme;
Lai finansētu "Covid-19" ierobežošanas pasākumus:
Finanšu ministrija sagatavo MK rīkojuma projektu par apropriāciju pārdalēm, samazinot visu valsts budžeta finansētu iestāžu izdevumus komandējumiem par 10% (1,5 milj. eiro), lai nodrošinātu papildu finansējumu valsts budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Pieņemot lēmumus par pandēmijas pasākumiem, virzītājs vienlaikus novērtē finansiālās ietekmes (ieņēmumi, izdevumi) un sadalījumu pa budžeta līmeņiem, kāda ietekme uz valsts budžetu un kāda uz pašvaldību budžetiem.
FM ziņojumā teikts, ka nepieciešama diskusija par iespēju steidzami sagatavot vienu speciālu terminētu likumprojektu "Covid-19" seku pārvarēšanai, tajā ietverot nodokļu, sociālās aizsardzības, atbalsta uzņēmējdarbībai, LNG palielināšanas, apropriāciju pārdaļu un citus nozarēm nepieciešamos jautājumus, kas tieši saistīti ar krīzes ātrai un efektīvai pārvarēšanai. Galvenā atbildīgā Finanšu ministrija.
Savukārt Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums, kas sagatavots uz otrdeinas sēdi, vēsta, ka neskaidrība par "Covid-19" ietekmi uz ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši turpinās izplatīties koronavīruss Eiropā. Vēl februāra beigās dažādas starptautiskas organizācijas par pamatscenāriju prognozēja "V" veida scenāriju, t.i., izteikta, bet īslaicīga lejupslīde, kurai sekos strauja atkopšanās. Šobrīd ticamāks izskatās "U" tipa scenārijs, kas nozīmētu, ka samazināšanās fāze būs ilgstošāka, vismaz pusgadu, bet netiek izslēgta "Covid-19" izraisīta vēl ilgstošāka lejupslīde.
Vīrusa izplatības rezultātā galvenie Latvijas ekonomikas sabremzēšanās ietekmes kanāli ir pieprasījuma samazinājums eksporta noieta tirgos, kavējumi izejvielu piegāžu ķēdēs, sekas no iekšzemes pakalpojumu ierobežošanas, ierobežojumi starptautiskajā transportā, ceļotāju plūsmu samazinājums, norāda EM.
Pēc Ekonomikas ministrijas sākotnējām aplēsēm kopējā ietekme uz IKP varētu sastādīt vismaz 1 procentpunktu, bet, ja vīrusa iedarbība pasaulē būs ilgāka un plašāka, tad negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs vēl lielāka un ekonomikai ir risks nonākt recesijā.
Atbilstoši Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras veiktajai biedru aptaujai pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, kuru aizpildīja visu reģionu, nozaru un lielumu uzņēmumi, ticis noskaidrots, ka jau šobrīd 30% aptaujāto izjūt negatīvu ietekmi uz preču un pakalpojumu tirdzniecību, bet 12% aptaujāto saskārušies ar ražošanas traucējumiem preču piegādes ķēžu pārrāvumu dēļ. 63% aptaujāto norādījuši, ka to pārstāvētajā nozarē paredzama pieprasījuma samazināšanās, 43% norādījuši, ka sagaidāma negatīva ietekme uz eksportu, bet 23% uzņēmēju prognozē ražošanas apjomu samazināšanos. Aptaujas rezultāti liecina, ka 36% aptaujāto uzņēmumu ir ierobežojuši braucienus uz ārvalstīm, 5% uzņēmumu jau šobrīd ieviesuši attālinātu darba režīmu, bet vēl 19% šādu pasākumu īstenos, infekcijas slimībai izplatoties. 4% aptaujāto uzņēmumu jau šobrīd samazinājuši ražošanas apjomus, bet vēl 8% uzņēmēju plāno samazināt ražošanas apjomus slimības attīstības gadījumos.
EM piedāvātā problēmas risinājuma nodokļu politikas izmaiņām krīzes seku mazināšanai mērķis ir radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai esošajā situācijā novērstu vai mazinātu uzņēmējiem apgrozāmo līdzekļu trūkumu, kā arī novērstu iespējamos riskus, kas saistīti ar darba vietu samazinājumu vai piespiedu dīkstāvi, kā arī uzņēmējdarbības likvidāciju "Covid-19" izraisīto seko rezultātā.
Spēkā esošais regulējums atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" paredz iespēju komersantiem pēc to motivēta lūguma Valsts ieņēmumu dienestam pagarināt nodokļu nomaksu līdz pat 12 mēnešiem.
Situācijā, kurā komersanti saskaras ar būtisku "Covid-19" ietekmi – apgrozījumakritumu, ieņēmu samazināšanos, atliktiem maksājumiem, piegāžu pārrāvumiem, u.tml., nepieciešams rast iespēju krīzes situācijā atlikt nodokļu nomaksu uz ilgāku periodu, tādejādi ļaujot mīkstināt "Covid-19" radītās sekas īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, norāda EM.
Ministrija ierosina noteikt, ka ja Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) ir saņemts uzņēmuma motivēts iesniegums, kas pamato "Covid-19" radīto ietekmi uz uzņēmuma saimniecisko darbību – apgrozījuma kritumu, piegādes ķēžu pārrāvumu, eksporta piegāžu pārrāvumu un ārkārtas situācijas tiešu radītu ietekmi (ārkārtas apstākļi), tad VID, veicot atbilstošu izvērtējumu, pieņem lēmumu par nodokļa nomaksas atlikšanu līdz trīs gadiem bez kavējuma naudas aprēķina.
Lai nodrošinātu minēto, Finanšu ministrijai līdz 24. martam nepieciešams sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām" un saistītajos tiesību aktos, paredzot iespēju nodokļu maksātājam atlikt uz laiku līdz trim gadiem nokavēto nodokļu maksājumu samaksu finansiālo grūtību pārvarēšanai, kuras radījis "Covid-19".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
