Valdība nolemj reorganizēt Kontroles dienestu
Foto: LETA

Valdība otrdien pieņēmusi lēmumu reorganizēt pašlaik vēl Viestura Burkāna vadīto Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu jeb Kontroles dienestu, izņemot to no Ģenerālprokuratūras pārraudzības, trešdien pēc Finanšu sektora sadarbības platformas sēdes žurnālistiem sacīja premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Šo pārmaiņu īstenošanai tiks veidota darba grupa. Paredzēts, ka līdz augustam tiks veiktas attiecīgas izmaiņas likumos. Kučinskis uzskata, ka tādējādi būtu jānodrošina dienesta neatkarība.

Par to, kur tieši jāatrodas dienestam, lai nodrošinātu tā neatkarību un labu operatīvo darbību, vēl ir jārunā, piemēram, jāizvērtē, kāda ir situācija citās valstīs, skaidroja Ministru prezidents.

Latvijas Komercbanku asociācija jau iepriekš aicinājusi diskutēt par Kontroles dienesta institucionālo piederību un turpmāku attīstību izpildvaras ietvaros.

Jau ziņots, ka Kontroles dienestam izraudzīta jauna vadītāja Ilze Znotiņa, kura vēl domā, vai pieņemt šo piedāvājumu.

Finanšu sektora sadarbības platformas sēdes dalībnieki arī pievērsuši uzmanību jautājumam par nozares aktualitāšu komunikāciju ne tikai mūsu valsts iekšienē, bet Eiropas Savienībā. No šīs krīzes varam iziet ārā tikai kopīgi, ja sadarbosies valsts, privātais banku sektors un banku asociācija, secināja premjers.

No šodienas ir spēkā arī likuma grozījumi, kas paredz bankām liegt sadarbību ar divām pazīmēm atbilstošiem čaulas veidojumiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš žurnālistiem atzina, ka banku attieksme pret Latvijas finanšu sektorā notiekošajām pārmaiņām ir lietišķa. Viss, kas ir saistīts gan ar likviditātes menedžmentu, gan jaunu biznesa iespēju meklēšanu, ir sarežģīts process, bet bankas ar to strādā, sacīja banku uzraugs.

Banku uzraudzības iestāde jūnija beigās būs apkopojusi informāciju, kā noslēgušās ar čaulu veidojumu ierobežošanu saistītās pārmaiņas bankās. Iepriekš Putniņš žurnālistiem sacīja, ka līdz ar riskanto čaulu veidojumu aizliegšanu no Latvijas bankām varētu aiziet divi miljardi eiro.

Tagad ir īstais brīdis saprast, vai bankas ir gatavas strādāt ar tādiem noteikumiem, kādi pašlaik ir Latvijā, sacīja banku uzraudzības vadītājs. Putniņš iepriekš neizslēdz, ka no Latvijas varētu arī aiziet kāda no bankām, kas strādā ārvalstu klientu apkalpošanas segmentā.

Ministru prezidents, Latvijas Komercbanku asociācijas vadība un lielāko Latvijas klientus apkalpojošo banku - "SEB", "Swedbank", "Luminor" un "Citadele" - pārstāvji aprīļa sākumā vienojās par konsultatīvās grupas izveido Latvijas finanšu sektora pārmaiņu vadībai un koordinētai komunikācijai. Minētās četras bankas apkalpo apmēram 90% Latvijas klientu, liecina Komercbanku asociācijas dati.

Sadarbības platformas uzdevums ir apmainīties ar informāciju par banku nozares aktualitātēm un meklēt risinājumus dažādiem problēmjautājumiem. Šī sadarbības formāta vadītājs ir Ministru prezidents.

Tags

Pēters Putniņš Baņķieru drāma Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Ģenerālprokuratūra Latvijas Komercbanku asociācija Māris Kučinskis Ministru prezidents

Comment Form