Galavārdu šajā jautājumā būs jāsaka Saeimai, kas par to lems ceturtdien, žurnālistiem sacīja aizsardzības ministrs Imants Lieģis (PS). Viņš pauda, ka valdības atbalsts operācijas turpināšanai bija vienprātīgs.
Arī nākamajā gadā Afganistānā dienēs tikpat daudz Latvijas karavīru, cik šogad - 175. Tam būs nepieciešams valsts budžeta finansējums 12,1 miljona latu apmērā, kas jau ir ierēķināts nākamā gada budžeta tēriņos.
Par Latvijas karavīru izvešanu no kara plosītās valsts būs jālemj jau nākamajai valdībai un Saeimai, taču svarīga šajā jautājumā būs arī sabiedroto nostāja, norādīja Lieģis. Pirms vairākiem mēnešiem viņš esot runājis ar starptautisko miera uzturētāju Afganistānā vadītāju ģenerāli Deividu Petreusu, kurš norādījis, ka jautājums par karaspēka izvešanu no Afganistānas ir aktuāls, bet tas notiks pakāpeniski, tikai soli pa solim atdodot vadību pašu afgāņu drošības spēku ziņā.
Afganistānā dien vairāk nekā 175 Latvijas karavīri. Lielākā kontingenta daļa dien Norvēģijas vadītajā Provinču atjaunošanas vienībā Meimenā. Savukārt otrā skaitliski lielākā Latvijas kontingenta daļa atrodas Kunāras provincē, kur izvietota ASV – Latvijas kopīgā operacionālās sadarbības padomnieku grupa.
Līdz šim operācijā Afganistānā dzīvību zaudējuši četri Latvijas karavīri, bet vēl vairāki guvuši dažādus ievainojumus. 2009.gada 5.augustā Vācijas Bruņoto spēku hospitālī Koblencā pēc 25.jūlija kaujas ar nemierniekiem Afganistānā mira kaprālis Dāvis Baltābols. 2009.gada 1.maijā nemiernieku uzbrukumā Afganistānā, Kunāras provincē, krita seržants Voldemārs Anševics un dižkareivis Andrejs Merkuševs, bet 2008.gada 11.augustā mīnas sprādzienā Afganistānā krita dižkareivis Edgars Ozoliņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
