Foto: LETA
Valdībā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Normunda Vilnīša izvērtēšanas komisijas veidošanu varētu lemt nākamnedēļ, pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja premjers Valdis Dombrovskis (V).

Viņš norādīja, ka koalīcijas partneri no Zaļo un Zemnieku savienības vēlējās "iepazīties ar likumdošanu" un tāpēc jautājumu par Vilnīti, visticamāk, atliks uz nedēļu.

Dombrovskis norādīja, ka ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vēstule, kurā valdība aicināta veidot komisiju, kas vērtētu Vilnīša atbilstību ieņemamajam amatam, esot slepena, tāpēc viņš nevarot atklāt, uz kādiem Vilnīša iespējamajiem pārkāpumiem norādījusi Ģenerālprokuratūra. "Acīmredzot runa ir par pietiekami nopietniem pārkāpumiem, ja jau Ģenerālprokuratūra uzskata, ka ir pamats veidot šo komisiju," sacīja premjers.

Viņš arī pieļāva, ka valdības deleģētais ministrs, kurš darbosies šajā komisijā, varētu būt Tieslietu ministrijas vadītājs Aigars Štokenbergs (V).

Jau ziņots, ka Kalnmeiers vērsies valdībā ar ierosinājumu izveidot komisiju, kura vērtētu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Normunda Vilnīša atbilstību amatam.

Premjers un Vilnītis ilgstoši nespēj vienoties par biroja reformu, turklāt pret Vilnīša iecerēm iebilda arī viņa vietnieki Juta Strīķe un Alvis Vilks, kuri pauda bažas par biroja nākotni un apšaubīja šefa vēlmi patiešām apkarot korupciju.

Dombrovskis janvārī kārtējo reizi nepiekrita Vilnīša iecerētajai biroja reformai un nolēma to apturēt. Vilnītis premjera lēmumu apstrīdēja prokuratūrā, bet prokuratūra premjera rīcību atzina par likumīgu. Vilnītis sola šo prokuratūras lēmumu pārsūdzēt.

Aprīlī Vilnītis ieviesa izmaiņas KNAB struktūrā, nolemjot veidot operatīvo darbinieku grupu, kas strādā tiešā viņa pakļautībā, nevis viņa vietnieces Strīķes pārraudzībā, kā tas bija iepriekš. Vilnītis vēlējās ar jauno struktūru paplašināt KNAB darbu reģionos, savukārt viņa vietnieki Strīķe un Vilks pauda bažas, ka KNAB šefs grib palielināt savu ietekmi un mazināt biroja kapacitāti. Ar to aizsākās KNAB šefa un vietnieku konflikts, kurā vēlāk iesaistījās arī liela daļa biroja darbinieku.

Vēlāk vasarā premjers uzdeva Vilnītim atcelt reformu, norādot, ka tā paredz nelietderīgu funkciju dublēšanu, bet Vilnītis to darīt nevēlējās. Vilnīša iecerēto reformu izvērtēja pēc Nacionālās drošības padomes iniciatīvas izveidota komisija, kura secināja: lai gan kopumā Vilnīša uzsāktās reformas, veidojot reģionālās struktūrvienības, bijušas tiesiskas un lietderīgas, tomēr ne visi lēmumi bijuši līdz galam pārdomāti, tāpēc izmaiņas birojā būtu jāturpina.

Taču konflikts turpinājās un novembra vidū pēc sarunas ar KNAB vadību premjers uzdeva KNAB reformas izvērtēšanas starpinstitūciju komisijai analizēt Vilnīša rīcības atbilstību labas pārvaldes principiem, kā arī tās tiesiskos aspektus. Iepazinies ar komisijas ziņojumu, kura saturs netika publiskots, premjers paziņoja - tā kā prokuratūra ir uzsākusi un turpina pārbaudi un starpinstitūciju komisija pieļauj, ka prokuratūras pārbaudes gaitā iespējams būs nepieciešams paplašināt pārbaudāmo jautājumu un iesaistāmo personu loku, Ministru prezidents uzskata, ka līdz prokuratūras pārbaudes pabeigšanai lemt par komisijas izveidi KNAB priekšnieka atbilstības amatam vērtēšanai būtu priekšlaicīgi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!