Valdība pārdala 18 miljonus mediķiem; ņems no mežiem un bankas
Foto: LETA

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē, lemjot par iesniegtajiem priekšlikumiem nākamā gada valsts budžeta likumprojekta otrajam lasījumam, nolēma kopumā pārdalīt solītos papildu 18 miljonus eiro mediķu atalgojuma palielināšanai. Četri no 18 miljoniem rasti, palielinot kopējos budžeta ieņēmumus un izdevumus uz Latvijas Bankas pārskatītās peļņas prognozes rēķina.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pēc valdības sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka mediķu atalgojuma palielināšanai par 10% ir rasta iespēja palielināt programmu par 18 miljoniem, kopumā to nākamā gada budžetā palielinot līdz 60 miljoniem.

Reirs uzsvēra, ka ir svarīgi dot mediķiem signālu, ka solidāri meklējam risinājumus, lai palielinātu finansējumu atalgojumam.

Galvenie resursu avoti, no kuriem valdība pēdējā brīdī paredzējusi pārdalīt līdzekļus, ir vairāk nekā 3 miljoni no Ārlietu ministrijas, jo 1,6 miljonu maksājums OECD tiek pārcelts no nākamā gada un veikts šajā gadā, kā arī tagad par 1,5 miljoniem samazināti plānotie ministrijas izdevumi, kas bija paredzēti vēstniecības atvēršanai Austrālijā.

Zemkopības ministrija pārskatījusi uzņēmuma "Latvijas Valsts meži" plānoto peļņas izmantošanu, pārdalot 4 miljonus eiro mediķiem. Divi miljoni eiro tiks pārdalīti no plānotajiem līdzekļiem Tieslietu ministrijas paspārnē esošā Uzturlīdzekļu garantijas fonda, jo uzlabojas līdzekļu piedziņa.

Finanšu ministrija rosinājusi un valdība atbalstīja pārdalīt ienākumu proporciju no azartspēļu nodokļiem, paredzot 95% valstij un 5% pašvaldībām, tādējādi iegūstot papildus 2 miljonus eiro. Reirs gan atzina, ka tas nozīmē budžeta samazinājumu pašvaldībām, taču uzreiz pēc valdības sēdes viņa rīcībā nebija informācijas par šī priekšlikuma saskaņošanu ar pašvaldībām, kuras, visticamāk, pret to iebildīs.

Šobrīd likums paredz, ka 75% azartspēļu nodokļa ienākumu nonāk valsts budžetā, bet 25% to pašvaldību budžetā, kuru teritorijā tiek organizētas azartspēles. Nākamgad bija paredzēts šo proporciju mainīt uz attiecīgi 90% un 10%.

Tāpat mediķiem par labu tiks pārdalīti 1,8 miljoni eiro no demogrāfijas programmas apakšprogrammas vecāku pabalstu sistēmas pārveidošanai. "Vienojāmies, ka ilgtermiņā šo problēmu risināsim citādāk, tādējādi, ka vecākiem bērnu kopšanas atvaļinājumā valsts garantēs sociālās garantijas pensiju apdrošināšanai, bet šis likumprojekts vēl tiks veidots," skaidroja ministrs.

Papildus mediķiem rasti arī 4,2 miljoni eiro no Latvijas Bankas plānotās peļņas prognozes izmaiņām. "Banka bija balstījusi prognozi uz augusta datiem, bet tagad pagājuši mēneši, un Eiropas Centrālā banka paziņojusi, ka turpinās parādzīmju uzpirkšanas programmu, un Latvijas Banka ir pārvērtējusi prognozi un atradusi papildus līdzekļus," skaidroja ministrs.

Divi miljoni eiro papildus atrasti arī plānotajos Veselības ministrijas līdzekļos.

Jau ziņots, ka mediķu algu pieaugumam nākamajā gadā kopumā piešķirs 60 miljonus eiro, kas ir par aptuveni 18 miljoniem eiro vairāk, nekā bija plānots iepriekš, otrdien pēc tikšanās ar veselības nozares pārstāvjiem medijiem paziņoja premjers Krišjānis Kariņš (JV). Tomēr nozare nepiekrīt valdības piedāvātajam kompromisam un turpinās plānotās protesta akcijas.

"Delfi" jau vēstīja, ka no politiķiem mediķi gaidīja, ka katru gadu – no 2019. līdz 2021. gadam – zemākās medicīnas darbinieku algas tiks paaugstinātas par 20%, tomēr budžetā pagaidām nav rasts pietiekami daudz līdzekļu šī plāna īstenošanai. Nepieciešamo 119,7 miljonu eiro vietā mediķu darba samaksas paaugstināšanai bija plānots piešķirt vien 42,1 miljonu eiro.

Veselības ministrija dati liecina, ka ārstiem par vienu slodzi mēneša vidējais atalgojums šā gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniedzis 1950 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet māsām – 1110 eiro (šīs summas iekļauj piemaksas par darbu).

Jau ziņots, ka nemierā ar trūkstošo finansējumu mediķu atalgojumam ārstniecības personas pārstāvošās organizācijas 7. novembrī rīkos protesta akciju, piketējot pie Saeimas ēkas. Lai mediķi to varētu apmeklēt, akcijas organizatori aicina medicīnas personālu ņemt bezalgas atvaļinājuma dienu, bet tas nebūšot streiks.

Rīgas Austrumu slimnīca un Stradiņa slimnīca norādījušas, ka atbalstu akcijai paudušas visas trīs universitātes slimnīcas, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes vadība, kas atbalsta sava personāla un studējošo dalību akcijā. Tāpat akcijā gatavas iesaistīties Latvijas reģionu lielākās slimnīcas. Visas šīs slimnīcas ir izdevušas rīkojumu par darba organizāciju akcijas dienā.

Slimnīcās sola, ka mediķu protesta dienā tiks nodrošināta neatliekamā palīdzība un akūto pacientu ārstēšana, kā arī nodaļās esošo pacientu droša aprūpe un ārstēšana. Savukārt ar pacientiem, kuriem ir nozīmētas konsultācijas pie ārsta mediķu protesta dienā, 7. novembrī, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) un Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) sazināsies pašas, liecina informācija šo ārstniecības iestāžu mājas lapās. Līdzīgi rīkosies arī citas slimnīcas, kuru ārsti protestēs.

Tags

Budžets 2020 Austrumu slimnīca Finanšu ministrija Jānis Reirs Ministru kabinets OECD Saeima

Comment Form