Foto: AFI

Valdība otrdien slēgtā sēdē nolēma pārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu kreiso spēku apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" līderes Tatjanas Ždanokas lietā.

Latvija pārsūdzēs spriedumu Ždanokas lietā

Ārlietu ministrijas preses dienestā informēja, ka valdība nolēmusi izmantot savas tiesības un pārsūdzēt spriedumu Lielajai Palātai, jo ECT šajā jautājumā vēl nav izveidojusies stabila prakse, kā arī spriedums skar nopietnu vēsturisku un politisku jautājumu.

Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs nekavējoties sāks darbu pie apelācijas sagatavošanas, jo lūgums tiesā jāiesniedz līdz 17.septembrim.

Ždanoka aģentūrai BNS pauda nožēlu par valsts lēmumu spriedumu pārsūdzēt. "Esmu pārliecināta, ka valsts atkal zaudēs, tikai tagad zaudējumam būs lielākas svars. Ja Latvija grib otro reizi uzkāpt uz tā paša grābekļa, lai viņi to dara," sacīja Ždanoka.

Trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas pusēm ir tiesības lūgt, lai lieta tiktu nodota izskatīšanai Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā. Šādā gadījumā lūgumu vispirms izskatīs piecu Lielās palātas tiesnešu kolēģijam kas lems par to, vai lieta skar būtiskus Konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus, vai arī tā skar svarīgu jautājumu, kam ir vispārēja nozīme, lai to izskatītu Lielajā Palātā.

Jau vēstīts, ka ECT jūnija vidū atzina par pamatotu Ždanokas sūdzību un piesprieda Latvijas valstij viņai atmaksāt 10 000 eiro (6620 latu) par morālajiem zaudējumiem un tikpat par tiesas un ceļa izdevumiem, kopsummā samaksājot 20 tūkstošus eiro (13 240 latu).

Vēl valstij būs jāsamaksā 2236 latu materiālais zaudējums, kas saistīts ar Rīgas domes deputāta algas neizmaksāšanu Ždanokai par pusotru gadu.

PCTVL līdere ECT sūdzējās par aizskartajām tiesībām uz brīvām, demokrātiskām vēlēšanām, kā arī tiesībām uz saviem uzskatiem un asociāciju brīvību.

Ždanoku 1997.gadā ievēlēja par Rīgas domes deputāti, bet pēc gada viņa balotējās 7. Saeimas vēlēšanās kā PCTVL deputātes kandidāte. No vēlēšanu saraksta viņas vārdu svītroja saraksta iesniedzēji, nododot jaunu sarakstu, jo Ždanoka pēc 1991.gada 13.janvāra darbojās Latvijas Komunistiskajā partijā.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars lūdza Ģenerālprokuratūru izvērtēt, cik likumīga bijusi Ždanokas ievēlēšana par Rīgas domes deputāti. Augstākā tiesa 1999.gadā apmierināja prokuratūras prasību par Ždanokas vēlēšanu tiesību ierobežošanu, un Rīgas vēlēšanu komisija anulēja viņas Rīgas domes deputātes mandātu.

Prasību ECT Ždanoka iesniedza 2000.gada jūnijā, bet 2002.gadā pieteica savu kandidatūru 8.Saeimas vēlēšanām. CVK viņas vārdu no kandidātu saraksta svītroja.

Source

BNS
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form