Valdība piedāvās plānošanas reģionus attīstīt un pārveidot par apriņķa pašvaldībām (precizēta)

Tomēr otrdien ministri, izskatījuši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotos priekšlikumus, gala lēmumu vēl nepieņēma.

Valdības rīkojuma projekts paredz uzdot VARAM līdz šā gada 1.augustam sagatavot likumprojektu par apriņķu izveidošanu, bet līdz gada beigām - likumprojektu par apriņķu pašvaldību vēlēšanām un apriņķu pašvaldību darbību.

Tāpat plānots uzdot VARAM sadarbībā ar ministrijām izvērtēt un līdz 30.septembrim iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par tiešās pārvaldes iestāžu kompetences nodošanu plānošanas reģioniem.

Jau vēstīts, ka Saeima atzina par "acīmredzami nelietderīgām" Ministru kabineta "darbības, kas vērstas uz plānošanas reģionu likvidēšanu, reorganizēšanu vai citādu būtisku to statusa vai funkciju mazināšanu". Saeima uzskatīja, ka plānošanas reģioniem arī turpmāk ir jāiesaistās teritorijas attīstības plānošanā, sabiedriskā transporta pārvadājumu organizēšanā un Eiropas Savienības finansēto projektu īstenošanā. Parlamenta lēmumā norādīts, ka nepieciešams turpināt reģionālo reformu un decentralizēt valsts pārvaldi uz pašreizējo piecu plānošanas reģionu bāzes.

Valdība pērn decembra beigās uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izstrādāt un līdz šā gada 1.maijam iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par plānošanas reģionu funkciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību pārņēmējiem. Ar premjera Valda Dombrovska (V) rīkojumu šogad novembrī izveidotā darba grupa rosināja plānošanas reģionu likvidāciju pabeigt līdz 2012.gada 1.janvārim.

Darba grupa rosināja plānošanas reģionu funkcijas nodot Vides un reģionālās attīstības ministrijai, novadu pašvaldībām un otrā līmeņa pašvaldībām jeb apriņķiem, kurus varētu ievēlēt 2013.gada pašvaldību vēlēšanās.

Reģionālās attīstības likumā noteikts, ka plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona un tās lēmējorgāns ir plānošanas reģiona attīstības padome. Pašlaik ir izveidoti pieci plānošanas reģioni - Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales. Būtiskākās reģionu funkcijas ir reģionālā līmeņa attīstības plānošana un koordinācija, vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu tiesiskuma uzraudzība, sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos organizēšana un citas.

Valsts budžeta finansējums plānošanas reģionu uzturēšanai ir samazinājies no 1,35 miljoniem latu 2009.gadā līdz 693 665 latu šogad. Papildus reģioni no valsts budžeta saņem arī 200 000 latu sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanai. Paši plānošanas reģioni no 2006. līdz 2010.gadam no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un ārvalstu atbalsta instrumentu, kā arī citu avotu finansējuma ir piesaistījuši 9,4 miljonus latu.