Valdība piektdien lems, kā dzīvosim pēc Lieldienām; ķibele ar ekspertiem (plkst. 21)
Foto: Valsts kanceleja

Ministru kabinets trešdien, 24. martā, izvērtējot ar ekspertu piesaisti valdības gaiteņos tapušo situācijas ar Covid-19 ietekmi uz sabiedrību izvērtējumu un iespējamos pakāpeniskos soļus ierobežojumu mazināšanā, nolēma tomēr trešdien lēmumu nepieņemt, bet turpināt piektdien pēcpusdienā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tāds lēmums pieņemts pēc divu stundu diskusijas un sēdes laikā radušās atklāsmes, ka piedāvātais variants nav īsti līdz galam izrunāts ar no malas piesaistītajiem ekspertiem.

Preses konferencē pēc valdības sēdes, atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu par to, cik ilgi valdība var gaidīt un cik daudz var paļauties uz ekspertu vērtējumu, jo gala lēmumi ir politiski Ministru kabineta lēmumi, Kariņš sacīja, ka, protams, taisnība, ka jebkurš lēmums par ierobežojumiem ir tīri politisks un ir jāpieņem Ministru kabinetam.

"Tā ir mūsu atbildība, bet, lai pieņemtu šo lēmumu, mēs esam izveidojuši jau daudz labāku struktūru, kur mums tiek piedāvāti jau izstrādāti varianti operatīvās vadības grupas ietvaros. Un vēl šī grupa ir piesaistījusi ārpus stāvošus cilvēkus, kuri vērtē, ko piedāvāt Ministru kabinetam. Šodien mēs sapratām, ka piesaistītie eksperti izvērtēja tikai sākotnējo piedāvājumu, kas bija no ministrijām, nevis piedāvāto operatīvās vadības grupas redzējumu. Ceru un sagaidu līdz piektdienai kaut kādu ekspertu izvērtējumu par jau gatavo operatīvās vadības grupas piedāvājumu. Protams, ka nevienam jau nebūs perfekts ieteikums, un vienmēr šādos mainīgos apstākļos būs daudz nezināmo, bet mums šonedēļ būtu jāpieņem lēmums, vai mēs atbalstām vai neatbalstām šādu virzību, varbūt kaut ko piekoriģējot, tā, lai jaunnedēļ operatīvajai vadības grupai būtu laiks sagatavot konkrētus juridiskus dokumentus, ko mēs sēdē varētu apstiprināt. Ārkārtas situācija valstī beidzas 6. aprīlī, un valstij ir jāzina, kā mēs tālāk dzīvosim un kādi lēmumi ir jāpieņem. Tie nākamnedēļ ir jāpieņem. Lai tie būtu gatavi, šonedēļ lēmumu sagatavotājiem jābūt skaidrībai, kurā virzienā mēs ejam," skaidroja Kariņš.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) piekrita Ministru prezidentam, ka ir jāpieņem galīgs lēmums nākamnedēļ, tāpēc šodien diskusija bija vairāk konceptuāla, kā arī iezīmēja viedokļu atšķirības starp kabineta locekļiem.

"Gribētu uzsvērt, ka cīņā ar pandēmiju krīzes vadība mums valstī faktiski norit jau gadu. Tajā pašā laikā ir vēl arvien iespējami būtiski procesu uzlabojumi, kā mēs nonākam līdz sabiedriski pieņemamiem un gudriem lēmumiem. Šajā gadījumā pēdējā laikā valdības darbā ir bijuši vismaz divi šādi būtiski pilnveidojumi. Viens ir operatīvās vadības grupas pieeja, ka tiek izdiskutēti un izstrādāti jau gatavi scenāriji, kas tiek valdības sēdē apspriesti, un tad jau faktiski valdības diskusija un dažādiem viedokļi ir par atsevišķām niansēm nevis konceptuālo pieeju. Tas ir bijis liels, plats solis uz priekšu. Otrs ir sabiedrisko ekspertu iesaiste, kas faktiski ir pagājušās un šīs nedēļas jaunievedums, kas arī ir ļoti svarīgs solis. Jāsaka, ka visu krīzes vadības gadu ekspertus, kurus valdība ir uzklausījusi, nodrošinājusi tikai Veselības ministrija, un ir ļoti būtiski, lai krīzes vadībā piedalās arī plašāks ekspertu loks, jo tas bagātina lēmumu pieņemšanu," teica Pavļuts, norādot gan, ka eksperti to dara sabiedriskā kārtā, tāpēc varbūt šis jautājums būtu kaut kā jārisina.

Veselības ministrs uzskata, ka šīs dienas diskusija "mūs tuvināja saprātīgiem lēmumiem par to, kā sabiedrībai rādīt plānu, kā soli pa solim iziet no pandēmijas un nonākt līdz normālākai dzīvei".

Pirms OVG sagatavoja savus priekšlikumus, tā uzklausīja pieaicinātu ekspertu viedokli. Tie bija — ietekmes uz Covid-19 izplatību novērtēšanai Ģirts Briģis, Elīna Dimiņa, Anda Ķīvīte-Urtāne, Ludmila Vīksna; sabiedrības iespējamās attieksmes novērtēšanai – Ivars Austers, Klāvs Sedlenieks, Inta Mieriņa, Inese Šūpule, Ingūna Ēlere, Zigurds Zaķis; sociālo seku un ietekmes uz sabiedrību novērtēšanai – Andris Šuvajevs, Baiba Bela, Baiba Martinsone, Feliciāna Rajevska, Ņikita Bezborodovs; ietekmes uz ekonomisko aktivitāti novērtēšanai – Gundars Bērziņš, Kārlis Vilerts, Mārtiņš Āboliņš.

Jau iepriekš ziņots, ka valdība trešdien grasījās lemt par Covid-19 izplatības dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas nepagarināšanu ilgāk par 6. aprīli, līdz kuram tā noteikta patlaban. Tomēr, pat izbeidzot kopš pērnā gada 9. novembra ilgušo ārkārtējo situāciju, ierobežojumi un drošības pasākumi vīrusa izplatības ierobežošanai netiks atcelti, bet atkarībā no epidemioloģiskās situācijas var tikt pakāpeniski mīkstināti. Valdība konkrētu lēmumu par ārkārtējo situāciju nepieņēma, lai gan sagatavoja un nosūtīja pieņemšanai Saeimā likuma grozījumus, kas ļautu izbeigt ārkārtējo situāciju un saglabāt ierobežojumus, kā arī citus krīzes laika noteikumus.

Šonedēļ bija paredzēta tikai viena Ministru kabineta sēde trešdien nevis divas - otrdienā un ceturtdienā, kā jau ierasts pandēmijas laikā, jo ceturtdien un piektdien Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) būs aizņemts Eiropadomes apspriedēs. Tagad gan Kariņš atzina, ka neklātienes apspriedes beigsies piektdien pēcpusdienā, tāpēc valdība lemšanu varētu turpināt pēc tam.

Tā kā Saeima lēmusi ziemas sesiju beigt 29. martā un pavasara sesiju sākt 6. aprīlī, šonedēļ Saeima sēdes sasaukusi divas dienas – gan trešdien, gan ceturtdien, lai varētu izskatīt iekrājušos likumprojektus, kā arī būtu gatavībā izskatīt dokumentus, ko Ministru kabinets varētu iesniegt pēc trešdienas valdības sēdes un kas būtu saistīti ar izmaiņām, nepagarinot ārkārtējo situāciju.

Ko piedāvāja

Ministru kabinets vērtēja četrus soļus pakāpeniskā ierobežojumu mazināšanā, galvenokārt runājot par pirmo. Tas paredz, ka gadījumā, ja no 7. aprīļa 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegs 400 saslimšanas gadījumus, darbotos visas tirdzniecības vietas, tai skaitā ielu tirdzniecība un ielu tirdzniecības organizēšana. Brīvdienās tirdzniecības centros ar platību virs 7000 kvadrātmetriem varētu strādāt tikai pārtikas, higiēnas, dzīvnieku barības, optikas, preču veikali, aptiekas, grāmatnīcas un pakalpojumu sniegšanas vietas, piemēram, ķīmiskā tīrītava, apavu remonts, banku filiāles.

Izglītības sfērā tiktu organizēts darbs pēc reģionālā principa – klātienē 1.-6. klase un 12. klase, savukārt 7.-11. klasei būtu rotācijas princips, kas paredz divas dienas nedēļā klātienē. Tāpat būtu atļautas arī stundas ārtelpās un individuālās konsultācijas telpās.

Interešu izglītība un profesionālās ievirzes izglītība varētu notikt ārtelpās grupās līdz 10 cilvēkiem. Profesionālajā izglītība – profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā profesionālā praktiskā saturu apgūšana telpās grupās līdz 5 cilvēkiem.

Varētu notikt nodarbības ārtelpās līdz 10 cilvēkiem grupā jauniešiem un pusaudžiem, kuri pakļauti sociālās atstumtības riskam, personām ar atkarībām (pēc reģionālā principa), kā arī individuālās konsultācijas telpās.

Tāpat būtu atļauta pulcēšanās divu mājsaimniecību ietvaros ārtelpās līdz 10 cilvēkiem, kā arī varētu notikt piketi un gājieni līdz 10 cilvēkiem.

Preses konferencē jautāts, kā vērtē OVG piedāvājumu par ierobežojumu mīkstināšanu, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs sacīja, ka šie nav vienkārši jautājumi, kurus risina OVG, jo katru dienu jārēķinās ar riskiem, ko rada jebkuru pasākumu pieņemšana.

Viņš sacīja, ka līdzīgus pasākumus pirms gada bija grūti iedomāties, taču nu jau daudz vairāk zinām par šo slimību. Perevoščikovs pauda bažas, ka cilvēku savstarpējā komunikācija varētu pieaugt, tomēr saistībā ar veikaliem viņš norādīja, ka tur "varētu inficēties ļoti, ļoti retos gadījumos". Viņš atzina, ka darba kolektīvos būtu lielāki riski inficēties, ja cilvēki sāktu pulcēties darba dēļ.

Savukārt saistībā ar to, vai būtu iespējams mācības klātienē atsākt arī pie kumulatīvā saslimstības rādītāja 400 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, Perevoščikovs sacīja, ka tas nav viennozīmīgi vērtējams jautājums. Šobrīd tajās skolās, kur jau notiek klātienes mācības, tiek īstenota arī pedagogu un tehnisko darbinieku testēšana. Perevoščikovs norādīja, ka ir bijuši atsevišķi saslimšanas gadījumi skolās, kas atklāti pateicoties regulārai testēšanai, tādā veidā neļaujot slimībai izplatīties skolā. Pie jebkuru ierobežojumu mīkstināšanas ir jāizsver iespējamie riski un jāparedz konkrēti drošības protokoli, viņš papildināja.

Kā vērtēja ministri

Uzsākot diskusiju par šo jautājumu valdības sēdē, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka nepieciešams apzināties, ka sabiedrības viedoklis ir emocionāls, jo tā grib iziet no ierobežojumiem, bet, ja būs pasliktināšanās, tad iedzīvotāji būs neapmierināti. Premjers aicināja ministrus diskusijā koncentrēties uz pirmo posmu.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) aizrādīja operatīvās vadības grupai, ka pirmajā un citos soļos no saraksta izkritusi amatiermāksla. "Gribētu atvērt muzejus pirmajā solī, bet saprot bažas un atbalsta šo kompromisu", sacīja ministrs.

Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas jeb operatīvās vadības grupas (OVG) vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis atbildēja Puntulim, ka amatiermāksla ir paredzēta arī pirmajā solī, kad tā varētu atsākt darbu desmit cilvēku sastāvā ārtelpās.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (PCL/KPV LV) piedāvāja vairāk koncentrēties uz reģionālo pieeju, tajā skaitā reģionālo viedokļu līderu iesaistīšanos un lielāku autonomiju lēmumu pieņemšanā dot pašvaldībām. Ministrs arī rosināja jau pirmajā solī atļaut vairāk sporta aktivitāšu.

Kariņš norādīja, ka ar šādiem ierosinājumiem jāvēršas jau pie OVG, turklāt visu laiku jāatceras, ka noris sacensībā ar laiku un paralēli rit vakcinācijas process, lai gan kavējas vakcīnu piegādes. OVG piedāvājumu Kariņš novērtēja kā diezgan līdzsvarotu un aicināja nenākt klajā ar jaunām idejā visu laiku, bet turēties pie ekspertu piedāvātā. Šajā reizē OVG bija piesaistījusi arī virkni ekspertu no malas.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) vaicāja OVG, kāpēc nodarbības riska grupu jauniešiem piedāvā piemērot reģionālo principu pirmajā solī, ja citi interešu izglītības pasākumi piedāvāti visas valsts līmenī jau pirmajā līmenī. Pēc ministres jautājuma līdzīgi jautājumi radās arī Kariņam.

Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško paskaidroja, ka tas radies tādēļ, ka jau bijušas sāktas sarunas ar nozari par reģionālu pieeju nodarbībām tādiem jauniešiem ārtelpās, taču to varot arī mainīt.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) atzinīgi novērtēja OVG piedāvājumu, taču atgādināja, ka visu laiku jāpatur prātā situācijas nestabilitāte. Viņš jautāja, kāpēc tirdzniecības centriem noteikts 7000 kvadrātmetru kritērijs. Citskovskis atbildēja, ka tas jau bijis arī agrāk izmantots kā kritērijs, tāpēc pie tā nolemts pieturēties.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) augstu novērtēja ekspertu paveiktos priekšdarbus, analizējot sabiedrības noskaņojumu, un uzsvēra, ka konsekventi jāpieturas arī pie termiņiem, šajā gadījumā triju nedēļu laika posmu, kad varētu pārskatīt ierobežojumus.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga lūdza valdību norādīt dokumentos, ka "izejas no pandēmijas" pasākumi nav obligāti un ka pašvaldības un skolas var pieņemt lēmumus, vai vēlas atsākt mācības klātienē. Tas esot pamatots lūgums laikā, kad nav nodrošinātas vakcīnas pedagogiem, uzsvēra Vanaga. Viņa arī pieminēja citas grūtības, ar ko saskaras skolas un pedagogi, atsākot mācības klātienē vai ārtelpās. Vanaga rosināja testēt visus skolēnus.

Šuplinska atbildēja, ka tāds lokālās lemšanas princips jau tiek ievērots un tiks arī turpmāk. Par testēšanu ministre teica, ka līdz 14 gadu vecumam ir sarežģītāk, jo vajadzīga vecāku atļauja testa veikšanai.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egīls Baldzēnes atbalstīja LIZDA ieteikumus par skolu un pašvaldību izvēles iespējam, ņemot vērā skolotāju papildu slodzi, testēšanu un vakcinācijas kavēšanos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pauda prieku, ka beidzot piesaistīti zinātnieki ieteikumu radīšanā. Ministram gan bija bažas, ka prognozes par situācijas uzlabošanos ir pārāk optimistiskas, ņemot vērā attīstību citviet Eiropā. Īpaši viņu nodarbināja visas tirdzniecības atvēršana jau pirmajā solī, tāpēc viņš vēlējās zināt Veselības ministrijas viedokli. Linkaits arī pauda viedokli, ka jau uz pirmo soli varētu pārcelt arī autovadītāja un motocikla vadītāja braukšanas mācību un tiesību kārtošanas atjaunošanu. Viņaprāt, pirmajā solī varētu atvērt arī muzejus.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) bija patīkami pārsteigts par ekspertu līdzsvaroto piedāvājumu, jo viņam bijušas zināmas bažas, ka plašāka ekspertu loka piesaistīšana varētu nozīmēt mudināšanu uz plašāku ierobežojumu mīkstināšanu. Reirs uzsvēra, ka tagad jālemj būtībā par trīs nedēļu posmu un nav jākaunas, ja būs jāpieņem pēc tam stingrāki lēmumi. Tāda pieredze faktiski bijusi visās valstīs. Finanšu ministrs aicināja pierast, ka Covid-19 ir uz ilgu laiku, tāpēc jāmācās ar to sadzīvot drošā veidā.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atgādināja par nepieciešamību vienlaikus ar dzīves uzlabošanās scenārijiem visu laiku paturēt prātā arī negatīvas attīstības scenāriju. Viņš atzina, ka šobrīd Latvija ar lēnu saslimstības samazinājumu ir jau izņēmums Eiropas līmenī, kur daudzviet atkal ir pieaugums un diskusijas par drošības pasākumu pastiprināšanu. Pavļuts uzsvēra, ka šis OVG piedāvājums vadās pēc luksofora principa kritērijiem, tajā skaitā par triju nedēļu posmiem.

Pavļuts atzina, ka reģionu princips izglītībā darbojas un nav vairojis saslimstības izplatīšanos, tāpēc šo pieeju var turpināt pirmajā solī. Tomēr viņam bažas darīja piedāvājums atvērt visus veikalus, jo tas ir ļoti liels solis uz priekšu. Pavļuts uzskata, ka prioritāte būtu jaunieši un viņu psihoemocionālais stāvoklis, turklāt viņi jau tāpat pulcējas arī tagad. Tāpēc veselības ministrs atbalsta visu piedāvājumu izglītībai pirmajā solī, bet iebilst pret visu veikalu atvēršanu, it īpaši lielveikalu, jo tas veicinās cilvēku pulcēšanos. "Aicinu samazināt soļa platumu tirdzniecības jomā," teica Pavļuts. Viņš ieteica izvērtēt citu valstu praksi, kur mazajos veikalos cilvēki iepērkas pēc pieraksta.

Eksperti neizpratnē

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, kurš bija viens no ekspertu grupas dalībniekiem, valdības sēdē gan norādīja, ka eksperti neapsprieda konkrētos ierobežojumu mīkstināšanas piedāvājumus, par ko ministri diskutē, bet sniedza tikai savu vērtējumu par sabiedrības noskaņojumu un faktiski runāja par ierobežojumu pastiprināšanu nevis mīkstināšanu.

Pēc šīs uzstāšanās un dažiem ierakstiem attālinātās valdības sēdes tērzētavā Kariņš lūdza paskaidrot situāciju. Citskovskis pastāstīja, ka prezentētajā piedāvājumā bija ekspertu situācijas vērtējums un ļoti kritisks viedoklis par atvieglojumu ieviešanu. Konkrētais piedāvājums pa soļiem "atvērt sabiedrību" ir OVG piedāvājums, ņemot par pamatu ministriju ieteikumus, nevis ekspertu piedāvājums, paskaidroja Citskovskis. Taču tas tapis, ņemot vērā ekspertu paustās bažas par epidemioloģisko risku. Eksperti ir ļoti kritiski par visu pasākumu kopumā, atzina Citskovskis.

Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis Vladislavs Vesperis apstiprināja, ka ekspertu viedoklis ir pagaidām neko nemainīt ierobežojumos, ja nu vienīgi izskatīt izmaiņas attiecībā uz izglītību. Eksperti raudzījās galvenokārt uz slimības izplatību, nevis ietekmi uz ekonomiku, sacīja Vesperis.

Kariņš atzina, ka ir samulsis par šo teikto. "Jums vajadzīgs vēl laiks?" teica Kariņš, norādot, ka visiem ir jau "līdz brošai" un ir jau viegli pateikt, ka neko nevajag darīt, bet sabiedrība gaida lēmumu.

Vesperis atzina, ka ekspertiem būtu vēlams papildu laiks novērtēt, jo OVG piedāvājums tapis otrdien vēlu vakarā.

"Reizēm paiet tikai pāris stundas, kamēr viss noskaidrojas," pajokoja Kariņš par negaidīto pavērsienu diskusijā pēc vairāk nekā pusotras stundas sarunām.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Jānis Endziņš pauda atzinīgus vārdus par OVG piedāvājumu un pirmo soli novērtēja kā līdzsvarotu un situācijai atbilstošu. Par dažu ministru bažām par tirdzniecību Endziņš teica, ka drošās tirdzniecības modelis jau mēnesi strādā un ir sevi attaisnojis.

Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusevičs norādīja, ka šis ir īstais brīdis, lai ļautu strādāt mazajiem veikaliem, ko arī SPKC esot atzinuši par drošiem, jo cilvēki, kas saņēmuši 500 eiro bērnu pabalstus vēlas tos iztērēt Latvijā nevis ārzemju interneta veikalos, ko spiesti tagad darīt.

Diskusijas noslēgumā Linkaits ierosināja atlikt lemšanu un lūgt papildu izvērtējumu no ekspertiem, ja reiz viņi nav paguvuši pietiekami iepazīties ar piedāvājumu.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone gan aicināja atbalstīt, jo OVG ir strādājusi ļoti garas stundas un rūpīgi visu izvērtējusi. Viņa aicināja pieņemt un koriģēt, ja nu ekspertiem ir vēl kādi papildu ieteikumi.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) piebilda, ka eksperti jau norādīja šajā sēdē, ka tagad tikai skolu atvēršana būtu iespējama. To atbalsta arī ministrs, norādot, ka izglītība ir liela nozare.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (PCL/KPV LV) četru soļu plānu nosauca par cerību staru pēc tam, kad mēnešiem nav bijusi skaidrība, ko varētu atvērt. Ministre atbalsta pirmo soli, ko varētu pat papildināt.

Gerhards diskusijas noslēgumā piebilda, ka šo piedāvājumu var pieņemt zināšanai un uzdot OVG gatavot konkrētus tiesību aktus katram solim, ko var iedarbināt pie nosacījumu izpildīšanās.

Puntulis arī atbalstīja lēmuma atlikšanu, norādot, ka būtu nepieciešams vēl paplašināt ekspertu loku, jo līdz šim ilgu laiku uzklausītais ir pārāk šaurs.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (PCL/KPV LV) pauda sarūgtinājumu par šādu diskusijas pavērsienu, jo OVG ir daudz darba ieguldījusi un ar slimību jāmācās sadzīvot tā vietā, lai visi visu vasaru sēdētu iekšā un gaidītu, kamēr savakcinēsies. Ministrs norādīja, ka arī šajā piedāvājumā ir virkne kompromisu.

"Šis Ministru kabinets nav vienots, ministru viedokļi mēdz mainīties kā vēja rādītāji", teica Kariņš, nevienu nevainojot, jo apstākļi ir sarežģīti. Kariņu mulsina tas, ka izrādījies, ka eksperti nav varējuši savu darbu izdarīt līdz galam.

Tāpēc Kariņš ierosināja pie šī jautājuma atgriezties piektdien, 26. martā, pulksten 15. Līdz tam laikam ekspertiem būs jāturpina vērtēt un sniegt savu redzējumu par OVG piedāvāto.

Viens no ekspertiem, ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs gan brīdināja, ka ekspertiem vajag vairāk laika un datu, lai sniegtu galīgu vērtējumu, turklāt visiem ir pilna laika darbi.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) pēc tā teica, "cik ilgi var muļļāties ar tiem ekspertiem". Bordāns uz to atbildēja, ka nepieciešams noalgot ekspertus, nevis likt tiem strādāt pa nakts melnumu.

Četri soļi

"Delfi" jau ziņoja, ka uz valdības sēdi Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa bija sagatavojusi priekšlikumus pakāpeniskai izejai no Covid-19 ierobežojumiem, kā arī scenārijus, ja saslimstība tomēr pieaugtu.

Plāna izstrādātāji norāda, ka jebkuri atvēršanas pasākumi, ja saslimšanas rādītājs ir virs 200, ir augsti riskanti, tāpēc jābūt gataviem tos jebkurā brīdī atcelt vai ieviest stingrus pasākumus, ja saslimšana strauji pieaug. Piedāvātie pasākumi tiktu ieviesti pa posmiem trīs nedēļu cikla ietvaros. Mainoties epidemioloģiskajai situācijai, tiktu pārskatīti pasākumu ieviešanas soļi.

Visi pasākumi īstenojami tikai ar drošiem protokoliem, nodrošinot reālu to ievērošanas kontroli un uzraudzību. Valdībā piedāvātajā scenāriju prezentācijā iekļauts sākotnējais piedāvājums, tāpēc ir jābalansē sabiedrības prioritātes un epidemioloģiskie riski, norādīts piedāvājumā.

Gadījumā, ja no 7. aprīļa 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegs 400 saslimšanas gadījumus, darbotos visas tirdzniecības vietas, tai skaitā ielu tirdzniecība un ielu tirdzniecības organizēšana. Brīvdienās tirdzniecības centros ar platību virs 7000 kvadrātmetriem varētu strādāt tikai pārtikas, higiēnas, dzīvnieku barības, optikas, preču veikali, aptiekas, grāmatnīcas un pakalpojumu sniegšanas vietas, piemēram, ķīmiskā tīrītava, apavu remonts, banku filiāles.

Izglītības sfērā tiktu organizēts darbs pēc reģionālā principa – klātienē 1.-6. klase un 12. klase, savukārt 7.-11. klasei būtu rotācijas princips, kas paredz divas dienas nedēļā klātienē. Tāpat būtu atļautas arī stundas ārtelpās un individuālās konsultācijas telpās.

Interešu izglītība un profesionālās ievirzes izglītība varētu notikt ārtelpās grupās līdz 10 cilvēkiem. Profesionālajā izglītība – profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā profesionālā praktiskā saturu apgūšana telpās grupās līdz 5 cilvēkiem.

Varētu notikt nodarbības ārtelpās līdz 10 cilvēkiem grupā jauniešiem un pusaudžiem, kuri pakļauti sociālās atstumtības riskam, personām ar atkarībām (pēc reģionālā principa), kā arī individuālās konsultācijas telpās.

Tāpat būtu atļauta pulcēšanās divu mājsaimniecību ietvaros ārtelpās līdz 10 cilvēkiem, kā arī varētu notikt piketi un gājieni līdz 10 cilvēkiem.

Ja saslimstība samazinātos vēl vairāk un 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegtu 320 saslimšanas gadījumus, kas provizoriski varētu notikt aprīļa beigās, profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā profesionālā praktiskā satura apgūšana varētu notikt klātienē grupās līdz 10 cilvēkiem, tāpat arī profesionālās kvalifikācijas eksāmeni klātienē un centralizēto eksāmenu kārtošana grupās līdz 10 cilvēkiem. 9. klases obligātie diagnosticējošie darbi 27.-29. aprīlī varētu notikt klātienē grupās līdz 10 cilvēkiem.

Muzeju, bibliotēku, kultūrvietu apmeklējums varētu notikt individuāli, nodrošinot 25 kvadrātmetrus uz cilvēku. Tāpat arī pulcēties varētu divu mājsaimniecību ietvaros telpās līdz 10 cilvēkiem.

Bērēs varētu pulcēties līdz 10 cilvēkiem bez divu mājsaimniecību ierobežojuma.

Tiktu atļauta ēdināšana ārtelpās, kā arī sporta inventāra noma telpās.

Tirdzniecības centri arī brīvdienās strādātu pilnā apjomā.

Varētu notikt praktiskās braukšanas apmācības AM, A1, A2 un A kategorijas vadītāja tiesību iegūšanai, un noslēguma pārbaudījuma kārtošana. Tiktu atcelti ierobežojumus praktiskām mācībām dzelzceļa, autosatiksmes, jūrniecības un aviācijas apakšnozarē, pasažieru pārvadājumu, kravu pārvadājumu un bīstamo kravu pārvadājumu jomā, kas nepieciešamas C1, C1E, D1, D1E, C, CE, D, DE, TRAM, TROL kategorijas un bīstamo kravu pārvadāšanai, paredz izstrādātais scenārijs.

Ja maijā 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegtu 250 saslimšanas gadījumus, kas provizoriski varētu būt maijā, varētu notikt nodarbības sporta zālē individuāli, bet būtu jānodrošina 50 kvadrātmetri uz vienu cilvēku un ne vairāk kā astoņi cilvēki vienlaicīgi varētu atrasties telpā. Peldbaseinos būtu 25 kvadrātmetri.

Sporta nodarbības varētu notikt ārtelpās ar vienas treniņgrupas lielumu līdz 20 audzēkņiem.

1.-6. un 12. klase klātienē mācītos visā valstī, pārējās atbilstoši reģionu principam. Notiktu centralizētu eksāmenu kārtošana skolās un augstskolās.

Skaistumkopšanas pakalpojumi tiktu atjaunoti pilnā apmērā, kā arī ēdināšanas pakalpojumi varētu notikt iekštelpās.

Brīvdabas pasākumi (auto / laivu) ar kontrolētu/ierobežotu apmeklētāju skaitu un epidemioloģiskās drošības pasākumiem.

Kad 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegtu 200 saslimšanas gadījumus, kas provizoriski varētu būt jūnijā, sporta sacensības varētu notikt, bet bez skatītājiem, būtu atļauti fotopakalpojumi telpās, arī interešu izglītība telpās, varētu notikt nometnes bērniem un jauniešiem, kā arī kultūras jomas pasākumi ārtelpās, bet apmeklētāju skaits tiktu vērtēts ņemot vērā epidemioloģisko situāciju.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

SPKC Artūrs Toms Plešs Ramona Petraviča Ilga Šuplinska Sandis Ģirģens Koronavīruss Covid-19 Jānis Vitenbergs Artis Pabriks Daniels Pavļuts Jānis Bordāns Jānis Endziņš Jānis Reirs Kaspars Gerhards Krišjānis Kariņš Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība Latvijas Darba devēju konfederācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera Latvijas Tirgotāju asociācija Līga Meņģelsone LIZDA Ministru kabinets Ministru prezidents Nauris Puntulis Tālis Linkaits Valsts kanceleja Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam