Valdība piektdien lems par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu valstī, medijiem otrdien paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Šobrīd eksperti gatavo dokumentus par iespējamo ārkārtējo stāvokli mūsu valstī, par ko lems piektdien, medijiem otrdien atklāja premjerministrs.
Ja valdība piektdien pieņems lēmumu par ārkārtējo situāciju, tā varētu stāties spēkā no pirmdienas, 9. novembra, norādīja Kariņš.
Uz cik ilgu laiku tas būtu, viņš nevarēja atbildēt, jo tas būtu atkarīgs no tā, kā valstī sokas ar slimības savaldīšanu.
"Es būtu laimīgs, ja tāds solis nebūtu jāsper, jo tas nozīmētu, ka jau savaldām slimību un saslimstības rādītāji nozīmīgi iet uz leju," atklāja Kariņš, piebilstot, ka "mērķis ir panākt saslimstības samazināšanu" un iespējamā ārkārtējā situācija ir tikai līdzeklis šī mērķa sasniegšanai.
Kopumā pašreizējo situāciju valstī Kariņš raksturoja kā "ļoti nopietnu".
"Katru dienu Latvijā aizvien vairāk cilvēku nonāk slimnīcās, daļa no tiem smagā stāvoklī, arī mirušo skaits pieaug. Katrs šāds stāsts ir kādas ģimenes traģēdija. Tāpēc visas valdības, tai skaitā visu nozaru ministru kopīga atbildība ir savlaicīgi pieņemt lēmumus, lai mērķtiecīgi kontrolētu vīrusa izplatību, ļautu turpināt iedzīvotāju piekļuvi medicīnas pakalpojumiem, ļautu bērniem iegūt izglītību klātienē. Esam uzdevuši ekspertiem sagatavot visus dokumentus ārkārtējās situācijas izsludināšanai, kas kopā ar atbalsta mehānismiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem būs valdības ārkārtas sēdes darba kārtībā piektdien," teica Kariņš.
Kariņš norādīja, ka tiek gatavoti arī dokumenti, kādi stingrāki mēri būtu jāievieš un kādi būtu kompensācijas mehānismi, kas tiktu iedarbināti, lai daļēji atsvērtu radītās tiešās ekonomiskās sekas.
Premjers atzīmēja, ka viņa uzstādījums ir – jābūt skaidram, kādus atbalsta mehānismus iedarbināt un kādos gadījumos, vai tas būtu tas pats, kas pavasarī vai arī kas cits.
"Jābūt skaidram rāmim, lai sabiedrība, uzņēmēji, darba ņēmēji saprastu, ko varētu sagaidīt," uzsvēra premjers. Šo jautājumu lems finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā darba grupā, kas sanāks kopā līdz piektdienas sēdei, norādīja Kariņš.
Vēstīts, ka otrdien, 3. novembrī, Krīzes vadības padomes un Ministru kabineta ārkārtas kopsēdē tika diskutēts un lemts par iespējamiem stingrākiem drošības pasākumiem Covid-19 izplatības iegrožošanai.
Ārkārtas sēdē valdība uzklausīja ekspertu viedokli, pirms lemt par papildu ierobežojumiem vai ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
Krīzes vadības padomes un Ministru kabineta ārkārtas kopsēde sekoja dienu pēc tam, kad Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmes žurnālistiem paziņoja, ka ir laiks apsvērt ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī, lai labāk varētu ierobežot Covid-19 izplatību. Jāpiebilst, ka pārējie koalīcijas locekļi pauda atturīgāku nostāju.
Ko nozīmē ārkārtējā situācija
Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī ārkārtējā situācija jau bija izsludināta no 12. marta līdz 9. jūnijam.
Likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.
Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Ministru kabinets atceļ pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Lēmumu par ārkārtējās situācijas atcelšanu Ministru kabinets paziņo Saeimas Prezidijam.
Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī mainoties apdraudētās teritorijas lielumam, Ministru kabinets izdara attiecīgus grozījumus lēmumā par ārkārtējo situāciju. Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.
Ārkārtējās situācijas izsludināšanu var pieprasīt Krīzes vadības padome, par nozari atbildīgā ministrija, pašvaldības dome.
Lēmumu par ārkārtējo situāciju vai grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, ja ir nepieciešami papildu teritoriāli vai tiesību ierobežojumi, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Ministru kabinets 24 stundu laikā pēc tā pieņemšanas paziņo Saeimas Prezidijam. Saeimas Prezidijs Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējo situāciju vai par tādiem grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, kuri nosaka papildu teritoriālos vai tiesību ierobežojumus, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu nekavējoties iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā.
Ja, izskatot šā panta minēto lēmumu, Saeima to noraida, attiecīgais lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.
Jau ziņots, ka šobrīd spēkā ir vairāki ierobežojumi ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību, piemēram, sejas aizsargmasku obligāta valkāšana sabiedriskās vietās, kā arī pulcēšanās skaita ierobežojumi. Detalizēti par spēkā esošajiem ierobežojumiem var lasīt šeit.
Tāpat ziņots, ka no 26. oktobra valsts apmaksātu Covid-19 testu var veikt tikai ar ārsta nosūtījumu.
Pēdējā diennaktī veikti 5235 Covid-19 testi, reģistrēts 171 jauns saslimšanas gadījums, kā arī divi nāves gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
