Valdība lēma arī rosināt jautājumu par Vilnīša atbrīvošanu no ieņemamā amata iekļaut jau ceturtdienas Saeimas sēdes darba kārtībā gala lēmuma pieņemšanai.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka valdība pirms šī lēmuma uzklausījusi ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītās komisijas ziņojumu. Valdības sēdē klāt bijuši arī citi komiisjas locekļi, kuri informēja par komisijas darbu un secinājumiem.
Premjera preses brīfinga audio ieraksts
$sound_file = "http://www.delfi.lv/temp/audio/DombrovskaPresesBrifingPecArkartasSedesParVilniti.mp3"; include "$includes_dir/articleincludes/audioplayer.inc"; ?>
Lēmumu aicināt Saeimu atbrīvot Vilnīti no amata valdība pieņēmusi vienbalsīgi, neviens ministrs neesot iebildis un neviens neesot prasījis balsojumu, stāstīja Dombrovskis.
Premjers sacīja, ka atbilstoši normatīviem valdība jau ceturtdien ir nosūtījusi uz Saeimu ieteikumu atbrīvot Vilnīti no ieņemamā amata. Tas, vai Saeima lems par šo jautājumu jau ceturtdienas plenārsēdē, ir parlamenta kompetencē.
Dombrovskis atturējās plašāk informēt par komisijas secinājumiem, jo tā esot klasificēta informācija. Tomēr komisijas slēdziena apjoms, pārkāpumu smagums un sistemātiskums esot pietiekams, lai rosinātu Vilnīša atbrīvošanu no amata. Lūgts vismaz vispārīgi raksturot komisijas konstatētos pārkāpumus Vilnīša darbā, premjers noteica, ka liela daļa komisijas konstatēto pārkāpumu "bija tie, par ko bija sūdzējušies KNAB darbinieki".
Premjers norādīja, ka ziņojums par Vilnīša nodarījumiem varētu tikt atslepenots pēc Saeimas lēmuma, taču ne pilnā apmērā, jo tas satur arī sensitīvus datus.
Uz valdības sēdi ceturtdien aicināts arī Vilnītis, taču viņš uz to nebija ieradies un neatbildēja ne uz īsziņām, ne uz tālruņa zvaniem, stāstīja Dombrovskis. Tāpēc iedarbināta amatpersonu ārkārtas apziņošanas procedūra un iesaistīts arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kas mēģināja nogādāt ziņu Vilnīša dzīvesvietā, taču arī tur viņš nebija sasniedzams, sacīja premjers. Valsts kancelejas Komunikāciju departaments skaidro, ka atbilstoši instrukcijai par amatpersonu apziņošanu ārkārtas situācijās Vilnītis par valdības sēdi informēts, nosūtot vairākas īsziņas uz mobilo tālruni, ar balss zvanu uz mobilo tālruni un izmantojot citus apziņošanas veidus - kurjeru.
Dombrovskis arī atzīmēja, ka atsevišķiem TV kanāliem, acīmredzot, ir izdevies sazināties ar Vilnīti un uzaicināt viņu uz interviju - Vilnītis pirmdien plkst. 8.00 sniedza interviju LNT raidījumam "900 sekundes", kurā paskaidroja, ka ielūgumu uz valdības sēdi neesot saņēmis. Premjers norādīja, ka iepriekš šajā laikā LNT raidījumā bija paredzēta intervija ar veselības ministru Juri Bārzdiņu (ZZS), kura atcelta.
Jautāts par iespējamo Vilnīša pēcteci, premjers izvairīgi noteica, ka diskusijas varēs uzsākt tikai pēc Saeimas balsojuma. Dombrovskis gan atzina, ka būs rūpīgi jāstrādā un nopietni jāvērtē nākamās kandidatūras, tāpat, iespējams, vajadzētu vērtēt KNAB pārraudzības statusu. Patlaban, pēc Dombrovska sacītā, "tāda īsta pārraudzības instrumenta premjeram nav". Tomēr "jautājums nav tik daudz par mehānismu kā par kandidatūras piemērotību," sacīja Dombrovskis.
Premjers arī atteicās komentēt, vai jauns KNAB vadītājs Vilnīša atbrīvošanas gadījumā būtu jāatrod jau šīs Saeimas laikā.
Jau ziņots, ka ģenerālprokurora vadītā KNAB priekšnieka vērtēšanas komisija rosināja atbrīvot Vilnīti no KNAB šefa amata, jo secināja, ka viņš KNAB šefa amatam neatbilst. Komisija kopumā vērtēja 13 iespējamos Vilnīša pārkāpumus un secināja, ka desmit gadījumos notikuši sistemātiski dažādu likumu un normatīvo aktu pārkāpumi. Tāpat Vilnītis pēc dažādu institūciju aizrādījumiem par pārkāpumiem tos nav labojis.
Kalnmeiera vadītā komisija šādu lēmumu pirmdien pieņēma vienbalsīgi, visiem pieciem komisijas locekļiem balsojot par.
Jau vēstīts, ka marta sākumā ģenerālprokurors Kalnmeiers, izvērtējot KNAB (KNAB) darbinieku sūdzību par biroja šefa Normunda Vilnīša iespējamajiem pārkāpumiem, nolēma rosināt valdību veidot Vilnīša darbības vērtēšanas komisiju.
Valdība arī bez debatēm piekrita Kalnmeiera ierosinājumam izveidot komisiju, kurai līdz maija vidum bija jāizvērtē Vilnīša atbilstību amatam. Kalnmeiera vadītās komisijas sastāvā tika iekļauti Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) un valdības deleģētais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V). Taču ilgu laiku komisijai neizdevās sasaukt tās locekļus, cilvēku aizņemtības dēļ, tādēļ vērtēšana ievilkās.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) un Vilnītis ilgstoši nespēj vienoties par biroja reformu, turklāt pret Vilnīša iecerēm iebilda arī viņa vietnieki Juta Strīķe un Alvis Vilks, kuri pauda bažas par biroja nākotni un apšaubīja šefa vēlmi patiešām apkarot korupciju.
Dombrovskis vairakkārt nepiekrita Vilnīša iecerētajai biroja reformai un to apturēja. Vilnītis premjera lēmumu apstrīdēja prokuratūrā, bet prokuratūra premjera rīcību atzina par likumīgu. Vilnītis sola šo prokuratūras lēmumu pārsūdzēt.
Pērn aprīlī Vilnītis vēlējās ieviest izmaiņas KNAB struktūrā, nolemjot veidot operatīvo darbinieku grupu, kas strādā tiešā viņa pakļautībā, nevis viņa vietnieces Strīķes pārraudzībā, kā tas bija iepriekš. Vilnītis vēlējās ar jauno struktūru paplašināt KNAB darbu reģionos, savukārt viņa vietnieki pauda bažas, ka KNAB šefs grib palielināt savu ietekmi un mazināt biroja kapacitāti. Tas kļuva par vēl vienu aspektu KNAB šefa un vietnieku konfliktā, kurā vēlāk iesaistījās arī liela daļa biroja darbinieku.
Vēlāk premjers uzdeva Vilnītim atcelt reformu, norādot, ka tā paredz nelietderīgu funkciju dublēšanu, bet Vilnītis to darīt nevēlējās. Vilnīša iecerēto reformu izvērtēja pēc Nacionālās drošības padomes iniciatīvas izveidota komisija, kura secināja: lai gan kopumā Vilnīša uzsāktās reformas, veidojot reģionālās struktūrvienības, bijušas tiesiskas un lietderīgas, tomēr ne visi lēmumi bijuši līdz galam pārdomāti, tāpēc izmaiņas birojā būtu jāturpina.
Vilku maija vidū Vilnītis atlaida no amata KNAB. Vilks no amata atbrīvots saistībā ar disciplinārlietu, kas bija ierosināta par nepabeigtu Eiropas Savienības (ES) PHARE programmas projektu. Par šo lēmumu Vilks vērsies tiesā.