kariņš, budžets, covid
Foto: Valsts kanceleja

Otrdien, 18. augustā, Ministru kabinets sēdes slēgtajā daļā uzklausīja virkni Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par nākamā gada valsts budžeta jautājumiem. Ministru kabinets gan apstiprinājis budžeta izdevumu bāzi, gan atrada papildu resursus, pārskatot ministriju izdevumus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) preses konferencē pēc valdības sēdes par nule sākto darbu pie nākamā gada budžeta teica, ka valdība uzklausīja Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas ekonomisko analīzi par situāciju Latvijā un Eiropā. "Pozitīvi ir tas, ka abas analīzes apmēram sakrīt un tur nav divi dažādi viedokļi," teica premjers.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par solīto atalgojumu mediķiem, Kariņš atkārtoti sacīja, ka tas ir jāizdara nākamā gada budžetā, jo šīs Saeimas vairākums par to ir nobalsojis. "Mums ir redzējums, kā mēs to varam izdarīt," skaidroja Kariņš, piebilstot, ka jau ilgstoši par to runāts ar visām koalīcijas partijām, lai gan galīgā vienošanās vēl nav panākta. Kariņš atzina, ka šis ir trešais budžets, pie kā strādā viņa valdība, un tas būs ar vislielākajiem izaicinājumiem, tomēr viņš ir pārliecināts, ka sarunu ceļā jautājums tiks atrisināts.

Valdības vadītājs atzina, ka iekšēji koalīcijā ir runāts arī par nepieciešamo līdzekļu atrašanu, lai paplašinātu atbalstu bērnu ar invaliditāti vecākiem un asistentiem. "Mums ir ļoti daudz vajadzību, kur jāatrod risinājumi. Viens virziens, uz ko mudināju ministrus sēdē un mudinu publiski vēlreiz, ir atgriezties pie izdevumu pārskatīšanas. Finanšu ministrija ziņo, ka ministrijas jau ir atradušas 54 miljonus, kas pārdalāmi, bet pret 10 miljardu budžetu tas ir ļoti pieticīgs skaitlis," teica Kariņš, paužot pārliecību, ka ministrijām vēl ir iespēja "pārkārtot prioritātes" un atrast naudas resursus.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) preses konferencē prognozēja, ka budžeta projektu valdība, kā plānots, līdz 15. oktobrim iesniegs Saeimā.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par fiskālās telpas iespējām un ministriju vēlmēm, Reirs teica, ka ministrijas ir apkopojušas, ka tām papildu nepieciešami 1,8 līdz 2 miljardi eiro. "Par fiskālo telpu ir tāda situācija, ka mēs saprotam, ka ieņēmumi būs vismaz par miljardu eiro mazāki. Klasiskā situācijā fiskālā telpa ir ar ļoti lielu mīnusu, bet, ņemot vērā, ka šīs krīzes pamatā nav strukturālā krīze valsts pārvaldē un biznesā ar pārkaršanu, bet ir Covid-19 un pieprasījuma trūkums, Eiropas Komisija ir nolēmusi dot atkāpi un 2020. gadā nevērtēs stabilitātes programmu, ko sastāda valstis par fiskālo disciplīnu," teica Reirs.

Viņš atzina, ka tagad nav jāveic nekāda konsolidācija, kā tas bija iepriekšējā krīzē, un trīs gados tiek plānots no krīzes jau iziet ar izaugsmi. Būs gan nepieciešamas sarunas ar Eiropas Komisiju par investīcijām vairākās jomās, bet ir skaidrs, ka nevarēs palielināt budžeta pastāvīgos izdevumus, sacīja finanšu ministrs. Valdība plāno atrisināt atalgojuma jautājumu veselības aprūpē un pedagogiem, lai tam būtu pastāvīgs resursu avots un nebūtu katru gadu īpaši tam jāmeklē līdzekļi. "Plašas iespējas nav," tā par nākamā gada budžeta iespējām sacīja Reirs.

Atrod 50 miljonus

Sēdē valdība izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izdevumu 2021., 2022. un 2023. gadam pārskatīšanas rezultātiem. Izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2021. gadam ir rasti finanšu resursi 53,6 miljonu eiro apmērā, no kuriem 13,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 40,5 miljoni eiro ministriju aktuālajām prioritātēm, portālu "Delfi" informēja ministrijā.

"Ņemot vērā izveidojušos veiksmīgo sadarbību ar nozaru ministrijām iepriekšējos izdevumu pārskatīšanas periodos, arī šogad ministrijas pārskatīja līdzšinēji piešķirto finansējumu un sagatavoja priekšlikumus, rodot finanšu resursus citām savas nozares prioritātēm," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Valsts budžeta izdevumu pārskatīšana ir ikgadēja budžeta sagatavošanas sastāvdaļa, kas 2020. gadā tika strukturēta trīs galvenajos blokos – valsts budžeta finansēto funkciju analīze, nozaru ministriju pārraudzībā esošo finansēšanas politiku analīze un vidēja termiņa izdevumu pārskatīšanas rezultāti. Valsts budžeta finansēto funkciju analīzes sadaļā sadarbībā ar nozaru ministrijām, nozaru budžeti tika analizēti, valsts budžeta programmas un apakšprogrammas sadalot pa funkcijām un aktivitātēm un vērtējot to aktualitāti, efektivitāti, kā arī funkcijām un aktivitātēm piešķirto finansējumu.

Izdevumu pārskatīšanas ietvaros tika turpināta ministriju pārraudzībā esošo politiku finansēšanas analīze, padziļināti vērtējot atsevišķas izglītības un veselības nozaru esošās jomas, kā arī atsevišķus iekšlietu nozares jautājumus. Tāpat izvērtēta publiskās un privātās partnerības potenciālā loma attīstības un produktivitātes veicināšanā. Vidēja termiņa izdevumu pārskatīšanas analīzes sadaļas ietvaros pārskatīti iepriekšējo gadu rezultāti un to ieviešanas progress, piemēram, atbalsta funkciju centralizēšanas iespējas un IKT jomas pilnveidošana, kā arī analizētas budžeta plānošanas un izpildes procesu pilnveidošanas iespējas.

Vienojas par budžeta bāzi

Ministru kabinets otrdien arī apstiprinājis valsts budžeta bāzes izdevumu apmēru turpmākajiem trim gadiem, izskatot Finanšu ministrijas sagatavotu informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2021., 2022. un 2023. gadam, informēja ministrijā.

2021. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7 430,4 miljonu eiro apmērā un 2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7 660,9 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi palielināti 5,9 miljonu eiro apmērā 2021. gadam un 59,0 miljonu eiro apmērā 2022. gadam. 2023. gadam izdevumi noteikti 7 410,3 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2022. gadam samazināti 191,6 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2021. gadam aprēķināti 3 163,6 miljonu eiro apmērā, 2022. gadam 3 230,8 miljonu eiro apmērā un 2023. gadam 3 386,9 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru 2021. gadam izdevumi palielināti 3,0 miljonu eiro apmērā, 2022. gadam izdevumi samazināti 102,7 miljonu eiro apmērā. 2023.gadam izdevumi salīdzinājumā ar ietvaru 2022. gadam palielināti 53,4 miljonu eiro apmērā.

2021. un 2022. gadam bāzes izdevumi aprēķināti, pamatojoties uz likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam" noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu (ietvaru) attiecīgajam gadam. Savukārt 2023. gadam izdevumi aprēķināti, pamatojoties uz 2022. gadam apstiprināto ietvaru, koriģējot atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem.

Salīdzinājumā ar apstiprināto ietvaru korekcijas veiktas ilgtermiņa saistībās, izdevumos no maksas pakalpojumiem, ārvalstu finanšu palīdzības un to atlikumiem, kā arī izdevumos pensijām un pabalstiem atbilstoši saņēmēju skaita prognozēm. Tāpat korekcijas veiktas izdevumos Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu nodrošināšanai, ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai atbilstoši plānotajiem projektu īstenošanas laika grafikiem. Speciālajā budžetā korekcijas veiktas, ņemot vērā prognozes valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējo bruto darba samaksu, darba tirgus rādītājiem, patēriņa cenu indeksu pa mēnešiem, saistībā ar sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju skaita un vidējā apmēra prognozēm.

Prognozē IKP izmaiņas

2020. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās varētu samazināties par 7%, bet, ja īstenosies scenārijs par Covid-19 otro vilni, tad par 9%, norādīts otrdien valdībā izskatītajā Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā makroekonomikas attīstības scenārijā.

Atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam ministrija otrdien, 18. augustā, informēja valdību par sagatavoto makroekonomiskās attīstības scenāriju. Tas būs par pamatu valsts budžetam 2021. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2021.-2023. gadam.

Prognozes IKP salīdzināmās cenās kritumu šogad par 7%, samazinoties privātajam patēriņam, eksportam un investīcijām Covid-19 krīzes ietekmē, savukārt 2021. gadā tiek prognozēta ekonomikas izaugsmes atjaunošanās ar pieaugumu 5,1%, IKP pieaugumam stabilizējoties 3,1% apmērā 2022. un 2023. gadā.

FM ir izstrādājusi arī Covid-19 ietekmes otrā viļņa scenāriju, ja īstenojas makroekonomiskās attīstības bāzes scenārija negatīvie riski un koronavīrusa izplatības ierobežošana ieilgst vai tiek piedzīvots jauns spēcīgs slimības vilnis.

Otrā viļņa scenārijs paredz straujāku IKP kritumu salīdzināmās cenās 2020. gadā – 9% un lēnāku ekonomikas atveseļošanos turpmākajos gados, IKP pieaugot par 2% 2021. gadā, 4,6% 2022. gadā un 3,2% 2023. gadā.

Lēnākas izaugsmes ietekmē turpmākajos gados budžeta ieņēmumi salīdzinājumā ar bāzes scenāriju samazinātos, un kopumā vispārējās valdības budžeta bilance pasliktinātos 2021. gadā līdz 6% no IKP, 2022. gadā līdz 4,2% no IKP un 2023. gadā līdz 2,9% no IKP.

Lai turpinātu budžeta ietvara sagatavošanu, Finanšu ministrija prezentēja valdībai arī aktualizētās vispārējās valdības budžeta bilances 2021.-2023. gadam pie nemainīgas valdības politikas. 2020. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 7,6% no IKP. Tas ir būtiski augstāks rādītājs nekā plānots likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam", kad vēl nebija Covid-19 krīzes.

Vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas scenārija vidējā termiņā attiecīgi tiek prognozēts 3,9% no IKP 2021. gadā, 2,8% no IKP 2022. gadā un 1,7% no IKP 2023. gadā. Ņemot vērā prognozēto IKP, budžeta bilances un ievērojamu aizņemšanās apjoma pieaugumu atbalsta pasākumu finansēšanai, vispārējās valdības parāds pie nemainīgas valdības politikas tiek prognozēts 48% no IKP 2021.- 2022. gadā un 47% no IKP 2023. gadā.

Ministrijā atgādina, ka Covid-19 pandēmija ir ieviesusi izmaiņas arī valsts fiskālajā politikā. 2020. gadā tika aktivizēta Eiropas Savienības Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula, kas ļauj palielināt vispārējās valdības budžeta deficītu ekonomikas kaitējuma mazināšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Budžets 2021 Eiropas Savienība Finanšu ministrija Jānis Reirs Ministru kabinets Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form