Lai gan valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš izteicies un joprojām uzskata, ka nav jēgas turpināt tiesāšanos Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanu jautājumā, valdība piektdien sēdes slēgtajā daļā nolēma Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas 30. septembrī pieņemto pagaidu noregulējumu LU rektora Indriķa Muižnieka jautājumā.
Valdības vairākums šo lēmumu atbalstīja, bet pret bijuši partijas "KPV LV" ministri, kuri jau sākotnēji neatbalstīja lēmumu neapstiprināt Muižnieku amatā.
Kā žurnālistiem pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), tiesas lēmums tiek pārsūdzēts, jo pirmšķietamais Administratīvās rajona tiesas lēmums paredz vairākus punktus, kas liek pārliecināties par noteiktām normām, kā arī iegūt papildus informāciju, lai spētu virzīties augstskolu pārvaldības modeļa sakārtošanā un sagatavotu jaunu likumu vai grozījumus esošajā likumā.
"Tas pirmais aspekts ir par Augstskolu likuma 17. pantu, un šobrīd jau ir trīs versijas par to, kā tiek saprasts rektora vēlēšanu process. Ministru kabineta rīkojumā, atsaucoties uz šo pantu par rektora vēlēšanām, šo procesu skata kā procesu no augstskolas senātā apstiprinātajiem vēlēšanu dokumentiem līdz lēmumam par rektora ievēlēšanu, kas tiek iesniegts Izglītības un zinātnes ministrijā. Savukārt Muižnieka iesniegtajā prasībā par tādu var tikt uzskatīts tikai apstiprināmais lēmums, kas tiek iesniegts ministrijā, kā arī paša pretendenta atbilstība," skaidroja ministre.
"Savukārt tiesas lēmumā ir fiksēts, ka tās ir abas sēdes. 24. maija sēde arī šajā pirmšķietamajā lēmumā ir atzīta par neleģitīmu. Tajā pat laikā nav pievērsta uzmanība, kādā veidā tika organizēta 6. jūnija sēde, jo šajā pirmšķietamajā lēmumā ir lietota korekta terminoloģija un procesa norāde, kādai tai būtu jābūt, ja patiešām tiktu ievērotas rektora vēlēšanās paredzētās normas, kādas tās diemžēl nav. Pretrunīgi ir vērtēta arī likuma 50. panta būtība, ka pārvaldes institūcijās ir jābūt pārstāvētiem visu augstskolā iesaistīto –studējošo un docētāju – pārstāvjiem," piebilda Šuplinska.
Uz jautājumu par iespējamu atkārtotu negatīvu tiesas lēmumu šajā lietā Šuplinska atbildēja, ka "mēneša laikā mēs zināsim šo administratīvās tiesas nostāju, un tad arī nākamie punkti tiks izskatīti". Ministre sacīja, ka viena no šādām iespējām ir izlīgums, bet "tikai ar tādu norunu, ka atkārtoti notiek vēlēšanu process".
Savukārt Ministru prezidents, žurnālistiem piektdienas valdības lēmumu komentējot, sacīja, ka joprojām neredz nekādu pievienoto vērtību no šī procesa uzturēšanas. Viņš arī valdības sēdes laikā atgādinājis ministrei neļaut sevi novirzīt no galvenā ceļa, kas ir augstākās izglītības pārvaldības koncepcijas maiņa, ko valdība gaida decembrī.
"Ministre uzstāja, ka tomēr ir svarīgi saprast, kāds ir pamatojums vienai vai otrai normai, un valdības vairākums, kaut gan ne pilnīgi visi ministri, nosliecās atbalstīt ministri," atzina Kariņš.
Jau ziņots, ka Administratīvā rajona tiesa apturējusi Latvijas Universitātes (LU) rektoram Indriķim Muižniekam nelabvēlīgo Ministru kabineta lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā.
Apturot Ministru kabineta rīkojuma darbību, tiek apturētas visas ar to radītās tiesiskās sekas. Tādējādi Gvido Straube zaudē rektora vietas izpildītāja statusu un par rektora pienākumu izpildītāju ir atzīstams pieteicējs. Tāpat šobrīd ir zudis tiesiskais pamats atkārtoti organizēt rektora vēlēšanas, skaidroja tiesā.
Šis tiesas lēmums nozīmē, ka līdz brīdim, kad lieta tiks izskatīta pēc būtības, jūnijā notikušās rektora vēlēšanas ir uzskatāmas par leģitīmām. Šobrīd vēl nav zināms, kad tiesa lietu skatīs pēc būtības.
Lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 14 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.
Tiesa atzina, ka pastāv pamats pagaidu aizsardzības piemērošanai, jo pārsūdzētais rīkojums ir pirmšķietami prettiesisks un tā darbība varētu radīt būtisku kaitējumu, kura novēršana būtu ievērojami apgrūtināta vai neiespējama.
Tiesa pirmšķietami secināja, ka daļa no rīkojumā norādītajiem pārkāpumiem nav konstatējami, savukārt daļai nav tiesiskas nozīmes, jo tie nav tieši saistīti ar rektora ievēlēšanu vai ir nebūtiski.
Piemēram, jautājums par LU Satversmes sapulces dalībnieku mandātiem ir pašas autonomās institūcijas ziņā un tas nevar tikt pārvērtēts, lemjot par rektora apstiprināšanu Ministru kabinetā. Lai arī tam nav tiesiskas ietekmes strīda izšķiršanā, tiesa atzina par lietderīgu norādīt, ka ievēlētā Satversmes sapulces dalībnieka mandātu, ja dalībnieks no tā atteicies, ir pieļaujams nodot nākamajai ievēlētajai personai, kura saskaņā ar vēlēšanu protokolu attiecīgajā personāla grupā ieguvusi visvairāk balsu aiz ievēlētās personas. Tāpat pretēji rīkojumā norādītajam tiesa atzina, ka rektoram ir tiesības sasaukt Satversmes sapulces ārkārtas sēdes un konkrēts termiņš to sasaukšanai tiesību normās nav noteikts.
Kaut arī tiesa konstatēja pārkāpumu, Satversmes sapulcei neapstiprinot rektora vēlēšanu pirmās kārtas balsojumu, tomēr tiesas ieskatā tas pēc būtības nav ietekmējis vēlēšanu procesu un nav būtisks. Nosakot rektora vēlēšanu otro kārtu, Satversmes sapulce faktiski ir apstiprinājusi rektora vēlēšanu pirmo kārtu un tās rezultātus.
Jau vēstīts, ka valdība augusta beigās pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Indriķi Muižnieku LU rektora amatā, jo Izglītības un zinātnes ministrijas skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.
Ministri pieņēma lēmumu un ņēma vērā partijas "KPV LV" ministru speciālo viedokli, kuri nebija gatavi atbalstīt IZM sagatavoto rīkojuma projektu par Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) uzsvēra, ka valdība nevar būt arbitrāžas tiesa, savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) sliecās atbalstīt LU studentu pausto, kuri aizstāvēja augstskolas autonomijas principu.
Prasot atcelt valdības izdoto administratīvo aktu, Muižnieks ir vērsies Administratīvajā rajona tiesā. Viņš arī lūdzis noteikt pagaidu liegumu jauna rektora ievēlēšanai, kas nozīmētu, ka līdz strīda izšķiršanai pēc būtības LU nevarētu tikt pie jauna rektora. Tāpat viņš apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot Augstskolu likumā noteikto ierobežojumu viņam atkārtoti piedalīties LU rektora vēlēšanās.
