Bijušajiem PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) štata un ārštata darbiniekiem vēl uz desmit gadiem tiks pagarināts aizliegums ieņemt atbildīgus amatus, taču valdībai līdz nākamā gada 1.jūnijam būs jāizvērtē VDK štata un ārštata darbiniekiem, kā arī VDK informatoriem likumos noteikto ierobežojumu nepieciešamība un pamatotība.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
To paredz šodien Saeimas Juridiskā komisijas sagatavotie grozījumi likumā "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības faktu ar VDK konstatēšanu".

Aizliegumi ieņemt amatus ir paredzēti 14 dažādos likumos, un visi tie valdībai būs jāizvērtē un jāiesniedz savs viedoklis Saeimai. Valdībai būs jāpārbauda spēkā esošo ierobežojumu pamatotība, nodrošinot šo normu atbilstību Satversmei un starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem.

Komisija jau rīt minētos grozījumus lūgs pieņemt Saeimai steidzamības kārtā, jo šā gada 3.jūnijā beidzas pašreiz likumā noteiktais desmit gadu aizlieguma termiņš bijušajiem čekistiem ieņemt noteiktus amatus.

Juridiskās komisijas vadītājs Mareks Segliņš (TP) šodien komisijas sēdē skaidroja, ka, piemēram, nākamgad ierobežojumi varētu tikt atcelti ugunsdzēsības jomā strādājošajiem, bet uz desmit gadiem tie varētu tikt saglabāti drošības iestādēs strādājošajiem.

Šādu likuma grozījumu mērķis esot pagarināt termiņu ierobežojumiem tiesiskajās attiecībās, kas attiecas uz nacionālās drošības interesēm un Latvijas teritoriālo vienotību.

Segliņš uzsvēra, ka, nosakot termiņa pagarinājumu, personām vēl uz desmit gadiem tiek dota iespēja vērsties prokuratūrā un apstrīdēt sadarbības faktu ar VDK.

Likuma grozījumus komisijas sēdē šodien atbalstīja visi deputāti, izņemot divus Tautas saskaņas partijas politiķus, kuri balsoja pret tiem.

Kā ziņots, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga aizvadītajā nedēļā atdeva Saeimas reiz pieņemtos grozījumus otrreizējai caurskatīšanai, norādot - ja likumdevējs uzskata, ka 1994.gadā Saeimas noteiktie desmit gadi nav bijis pietiekams laiks, lai novērstu bijušo VDK darbinieku un informatoru ietekmi uz nacionālo drošību un Latvijas teritoriālo vienotību, likumdevējam skaidri ir jānorāda mērķis, kura sasniegšanai tiek pagarināts minēto ierobežojumu termiņš.

Pēc prezidentes domām, jābūt skaidrībai, kāds sabiedrības interešu apdraudējums ar to tiek novērsts, lai Latvijas valsts varētu pārliecinoši argumentēt gan par šāda risinājuma samērīgumu, gan tā piemērotību likumdevēja noteiktajam mērķim.

Vīķe-Freiberga atgādina, ka 2000.gada 30.augustā Satversmes tiesa, lemjot par vēlēšanu tiesību ierobežojumiem, norāda uz nepieciešamību "likumdevējam, periodiski izvērtējot attiecīgo politisko situāciju valstī un ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību", lemt par ierobežojumu termiņa noteikšanu, "jo šādi ierobežojumi var pastāvēt tikai noteiktu laiku".

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form