Šos jautājumus valdība vēlreiz skatīs 20. oktobrī, kad tiks iesniegts precizēts bēgļu uzņemšanas plāns.
Labklājības ministrija, piesaistot savu padotības iestādi Nodarbinātības valsts aģentūru, būtu gatava uzņemties koordinējošo lomu patvēruma meklētāju integrācijā, valdībās sēdē norādīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS). Ja neviens nevēlas uzņemties koordinējošo lomu, NVA varētu to darīt, norādīja ministrs.
Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) komentēja, ka no loģikas viedokļa ir svarīgi domāt, kas pašlaik ir tās institūcijas, kurām ir reģionālo iestāžu tīkls, lai bēgļu iesaistei sabiedrībā nebūtu jāveido jaunas iestādes. "Nodarbinātības valsts aģentūra ir tā pamata izkliedētā struktūra, caur kuru mēs varam to darīt. Es tiešām esmu ļoti pateicīga, ka Labklājības ministrija ir proaktīva šajā lietā," teica Melbārde.
Pirms tam Melbārde izteicās, ka ir ļoti skeptiska par to, ka kāda no ministrijām uzņemtos koordinējošo lomu bēgļu integrācijā. Iekšlietu ministrija izstrādātajā plānā vairākos variantos šo atbildību piedāvāja uzticēt tieši Kultūras ministrijai kā galvenajai par sabiedrības integrāciju atbildīgajai iestādei valstī.
Premjere Laimdota Straujuma (V) piekrita, ka NVA varētu būt viens no posmiem patvēruma meklētāju integrācijā, uzsverot, ka būtu jāiesaista arī Sabiedrības integrācijas fonds (SIF).
Kultūras ministre premjeres priekšlikumu par SIF iesaistīšanu uzskata par racionālu. Iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā Kultūras ministrija bija deleģējusi SIF koordinēt projektu saistībā ar trešo valstu piederīgajiem, sacīja politiķe. Arī izglītības ministre Mārīte Seile atbalsta ideju par SIF iesaistīšanu. "Mērķis ir veicināt sabiedrības integrāciju, SIF ir uzkrājis labu pieredzi, kas varētu būt izmantojama šajā situācijā," sacīja Seile.
Labklājības ministrs piebilda, ka aktīvi būtu jāiesaista arī nevalstiskais sektors.
Vēlāk Augulis vēlreiz norādīja, - ja nav kas uzņemas koordinējošo lomu, "es tiešām piedāvāju šo", proti, šo funkciju deleģēt NVA. Ministrs piebilda, ka daudzas ES dalībvalstis šo situāciju risinot caur nodarbinātības dienestiem.
NVA pašlaik Auguļa ieceri nekomentē, "kamēr nav pieņemts valdības lēmums".
Rīcības plāns patvēruma meklētāju uzņemšanai paredz sagatavot bēgļu integrācijas plānu, kas paredzētu saistību līguma noslēgšanu, palīdzību nodarbinātības un dzīvesvietas jautājumu risināšanā. Šāds integrācijas plāns ietvertu valodas un kultūras apmācību koordinēšanu, izglītības un sociālā atbalsta nodrošināšanu, kā arī citus pasākumus.
Integrācijas plāna ieviešanā katram bēglim tiktu piesaistīts individuālais konsultants jeb mentors. Darba grupa piedāvāja trīs modeļus integrācijas plāna ieviešanai, proti, pirmais modelis paredz, ka tajā iesaistīta Labklājības ministrija sadarbībā ar Kultūras, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Veselības, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijām, kā arī nevalstiskās organizācijas un pašvaldības.
Otrais modelis paredzēja, ka par integrācijas plāna ieviešanu atbildīgā būtu Kultūras ministrija sadarbībā ar Labklājības, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Veselības, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijām, kā arī nevalstiskās organizācijas un pašvaldības. Savukārt trešais modelis paredzēja, ka atbildīga būtu īpaši šim mērķim izveidota struktūrvienība vai amats Ministru prezidenta pārraudzībā.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadītās darba grupas sagatavotais plāns sadalīts trīs rīcības virzienos: "Personu atlase un pārvietošana", "Patvēruma meklētāja uzņemšana, izmitināšana" un "Integrācija". Katrā virzienā ir noteiktas institūcijas, kuras ir atbildīgas par konkrētu uzdevumu īstenošanu.
Bēgļu atlasei paredzēts organizēt ekspertu vizītes uz Itāliju un Grieķiju. Pēc pārsūtīšanas uz Latviju patvēruma meklētājus izmitinās patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos, kur informēs par viņu tiesībām un pienākumiem. Lai nodrošinātu ārzemnieku uzturēšanos, plāns paredz centra telpu pielāgošanu lielāka patvēruma meklētāju skaita izmitināšanai.
Plāns paredz migrantu nodrošināšanu ar uztura un pirmās nepieciešamības precēm atkarībā no izmitināšanas vietas, kā arī veikt ārzemnieku veselības pārbaudes.
Integrācijas sadaļā plāns paredz pirmos trīs mēnešus patvēruma meklētājus nodrošināt ar latviešu valodas mācībām. Tāpat būs nepieciešama adaptācijas programmu satura un mācību materiālu izstrāde integrācijas nodrošināšanai izglītības iestādē.
Plāns paredz izvērtēt iespēju nodarbināt patvēruma meklētājus pagaidu darbos patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā un tā teritorijā, sākot no pirmās ierašanās dienas.
Rīcības plāns patvēruma meklētāju uzņemšanai ietver integrācijas plāna sagatavošanu, kas paredzētu saistību līguma noslēgšanu, palīdzību nodarbinātības un dzīvesvietas jautājumu risināšanā. Šāds integrācijas plāns ietvertu valodas un kultūras apmācību koordinēšanu, izglītības un sociālā atbalsta nodrošināšanu, kā arī citus pasākumus.
Integrācijas plāna ieviešanā katram bēglim tiktu piesaistīts individuālais konsultants jeb mentors.
Pēc lēmuma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu plāns paredz veselības apdrošināšanas polises nodrošināšanu bēgļiem uz 12 mēnešiem. Tāpat plāns paredz sociālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu patvēruma meklētājiem, nepilngadīgo un jauniešu izglītošanos.
Sociālā atbalsta nodrošināšanas plāns paredz bēgļus informēt par Latvijā pieejamajām mazcenu īres dzīvesvietām, kā arī sagatavot priekšlikumus par atmaksājamu aizdevumu pirmajai īres iemaksai.
Pabalstu izmaksu pēc statusa saņemšanas plānots sasaistīt ar personas pienākumiem integrācijā, proti, patvēruma meklētājam būs pienākums noslēgt saistību līgumu. Plāns paredz sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai noteiktu, ka darba attiecību uzsākšanas gadījumā gadu netiek pārtraukta 256 eiro lielā pabalsta izmaksa.
Pētersone-Godmane otrdien paziņoja - lai Latvijā izveidotu un ieviestu patvēruma meklētāju integrācijas sistēmu, provizoriski būs nepieciešami aptuveni 16 miljoni eiro. Šī ir indikatīva summa, kur lielākā daļa būs no Eiropas Savienības patvēruma meklētāju un integrācijas fonda. Ja būtu jāuzņem vēl citi bēgļi, uz vienu cilvēku tērējamā summa nākotnē saruktu.
Jau ziņots, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā.
