Foto: LETA
Ministru kabinets otrdien lēma vakantajam Korupcijas novēršanas un apakarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatam virzīt Jaroslavu Streļčenoku, kuru konkursa komisija atzina par vislabāko pretendentu šim amatam 13 knadidātu konkurencē.

Streļčenoks pēc valdības lēmuma žurnālistiem sacīja, ka nekādas iebildes no ministru puses neizskanēja, valdības pārstāvji vien interesējušies par viņa prioritātēm KNAB, vadības jautājumiem un principiem.

Jautājumu par Streļčenoka apstiprināšanu KNAB šefa amatā Saeimas darba kārtībā valdība aicinās iekļaut jau šo ceturtdien. Streļčenoks atturējas vērtēt savas izredzes tikt ievēlētam par KNAB vadītāju, taču viņš norādīja, ka gan trešdien, gan ceturtdien viņam paredzēta tikšanās ar Saeimas frakcijām.

Streļčenoks preses brīfingā pirms valdības sēdes sacīja, ka KNAB darbības lauki ir korupcijas novēršana, apkarošana un politisko partiju finanšu kontrole, un šajos trijos virzienos KNAB ir jāturpina strādāt. Runājot par korupcijas apkarošanu, Streļčenoks sacīja, ka ir būtiski stiprināt biroja kapacitāti un izmeklēšanas bloku īpaši lielu un sarezģītu lietu izmeklēšanā, kur ir iesaistītas daudz amatpersonas un kur izmeklēšana sniedzas pāri valsts robežām.

Šādu apjomīgu un sarežģītu lietu izmeklēšanā, kur vajag nostiprināt pierādījumus, vajag palielināt izmeklētāju skaitu un veidot izmeklētāju grupas biroja ietvaros. KNAB bija vakantas sešas izmeklētāju vietas, no kurām četras ir aizpildītas, bet divas joprojām ir vakantas, stāstīja Streļčenoks, piebilstot, ka šo sarežģīto lietu izmeklēšanā ir nepieciešams arī stiprināt starptautisko palīdzību, lai tā tiktu sniegta ātrāk.

Streļčenoks, vaicāts kādas būs KNAB prioritārās lietas un vai tostarp būs arī tā dēvētā oligarhu lieta, ko pašreizējā KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe minējusi par vienu no KNAB prioritārajām lietām, noteica, ka šajā lietā ir būtiski nostiprināt pierādījumus. Viņš uzskata, ka KNAB jāizmeklē kā sarežģītas, tā mazāk sarežģītas lietas.

Savukārt, vaicāts, kas tiks darīts, lai no biroja nenoplūstu informācija, kā tas, iespējams, noticis bijušā Saeimas deputāta Dzintara Jaundžeikara lietā, Streļčenoks sacīja, ka šajā gadījumā KNAB pats ir identificējis un atklājis informācijas noplūdi. Viņš solīja strādāt pie tā, lai kontrole pār KNAB esošo informāciju būtu daudz efektīvāka. "Protams, cilvēcisko faktoru nekad nevar izslēgt," piebilda KNAB vadītāja kandidāts.

Viņš apstiprināja, ka, ja viņš tiks ievēlēts KNAB vadītāja amatā, tad biroja priekšnieka vietnieku amatā turpinās darbu Alvis Vilks un Juta Strīķe, kuri abi ir ilggadēji iestādes darbinieki un profesionāļi. Ar viņiem abiem Streļčenokam līdz šim bijusi konstruktīva sadarbība. "Visu var atrisināt sarunu ceļā," teica Streļčenoks.

Jautāts, vai atbalsta Neatkarīgo deputātu grupas iniciatīvu par KNAB vadītāju Saeimā lemt atklātā balsojumā, Streļčenoks sacīja, ka viņa personīgais viedoklis ir, ka par valsts amatpersonām parlamentam būtu jabalso atklātā balsojumā.

Jau ziņots, ka KNAB priekšnieka amatam nolemts virzīt pašreizējo KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieku Streļčenoku.

Amats ir vakants pēc iepriekšējā KNAB vadītāja Normunda Vilnīša atbrīvošanas no amata.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!