Šie objekti tiks iesniegti Ministru kabinetā, lai līdz ar valdības lēmumu tālāk virzītos uz priekšu ar demontāžas procesu.
Dambis minēja, ka īsti nebija tādu objekti, kas slavinātu nacistiskās Vācijas režīmu. Tāpat šajā sarakstā arī neietilpst plaši apspriestais piemineklis Pārdaugavā, par kura demontāžu jau nolemts iepriekš.
Kopumā komisija esot vērtējusi 162 objektus, no kuriem 21 gadījumā secināts, ka tie būtu demontējami, taču to daļas vai fragmenti būtu saglabājami muzejā.
Šī brīža secība paredz, ka tiks sagatavots priekšlikums par šiem objektiem, lai pēc tam Ministru kabinets apstiprinātu šo sarakstu.
Kopumā gan maz objektos esot izteikta mākslinieciskā vērtība - pārsvarā tur esot ideoloģiski vēstījumi.
Tāpat komisija pauda apņēmību turpināt arī nākotnē šo objektu apzināšanu, tādējādi uzsverot, ka šo demontējamo objektu sarakstu būtu nepieciešams paredzēt kā nākotnē papildināmu.
NKMP vadītājs arī atklāja, ka ir atrasti tādi objekti, kas ir aizaugušās, pamestās vietās, kā, piemēram, grāvjos. Šādus objektus atrast esot visgrūtāk, taču arī tas ticis darīts. Vienlaikus gan eksperts atzina, ka šādiem objektiem īsti nav "ideoloģiskās slodzes".
Latvijas situācija esot nosacīti labāka nekā Lietuvas, jo kaimiņvalsts bija iepriekš iekļāvusi padomju pieminekļus aizsargājamo pieminekļu sarakstā, skaidroja Dambis. Latvijā gan šāds solis netika sperts un līdz ar to šādu pieminekļu demontāža jau notikusi arī iepriekš, jau kopš Padomju Savienības sabrukuma.
Komisija sarakstā iekļāvusi 69 objektus no kopumā 162 skatītajiem. Iemesli pārējo teju simts objektu neiekļaušanai esot bijuši galvenokārt trīs: objekti jau iepriekš tikuši demontēti, tie ir kapos vai arī tajos nav ideoloģiskas slodzes.
Eksperti arī skatījuši uz šiem objektiem atrodamos vēstījumus, piemēram, stāstus par padomju savienības karaspēka panākumiem, un secinājuši, ka nereti tie ir bijuši maldinoši, nepatiesi vai balstīti sagrozītā vēstures interpretācijā.
Savukārt jautājumā par vietvaru iespējām censties nepildīt vai apiet šo Saeimas lēmumu, velkot paralēles ar Aglonu, kur piemineklis pārnests uz kapiem, komisija norādīja, ka kopš attiecīgā likumā spēkā stāšanās brīža šādas darbības nav atļautas. Proti, pašvaldības nevar mēģināt apiet šo likumu, padomju režīmu slavinošus pieminekļus vienkārši pārvietojot uz kapiem vai apbedījuma vietām.
Komisija arī pauda redzējumu, ka vietās, kur zem pieminekļiem, iespējams, atrodas apbedījumi, būtu jāpārliecinās, ka tie tur patiesi ir.
Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (NA) žurnālistiem skaidroja, ka visi šie objekti tiek demontēti pēc likumdevēja gribas, kas skaidri pasaka, ka ir jāiznīcina objekti, kas slavina karu vai totalitāros režīmus.
Deputāts sacīja, ka visu padomju okupācijas periodu tika uzspiesta konkrēta vēstures interpretācija, kas Otro pasaules karu saredz kā konfliktu, kura noslēgumā Latvija, līdz ar citām Eiropas valstīm, tika "atbrīvotas". Šo uztveri vienlaikus aizvien uztur mūsdienu Krievija. Taču tā neatbilst faktiem un līdz ar to šie objekti, kas slavina Otro pasaules karu un padomju varu, ir demontējami, bet vienlaikus noteikta iespēja šos objektus saglabāt muzejos, pauda Jansons.
Tāpat politiķis akcentēja, ka šobrīd, pēc Krievijas Federācijas – valsts, kas pēc būtības ir Padomju Savienības mantiniece – sāktā kara Ukrainā, šie pieminekļi var tikt izmantoti, lai veicinātu spriedzi sabiedrībā.
Preses konferencē komisijas locekļi arī izcēla vairākus konkrētus objektus. To vidū, piemēram, padomju piemineklis Rēzeknē, kas, pēc Latvijas Mākslinieku savienības prezidenta Igora Dobičina paustā, nav vien ideoloģisks, bet tam arī piemīt mākslinieciska vērtība. Līdz ar to, lai arī šis piemineklis ir demontējams, būtu saglabājami konkrēti šī pieminekļa fragmenti glabāšanai muzejā.
Tāpat eksperts izcēla divus aspektus, kādēļ atsevišķi fragmenti būtu saglabājami, proti, attiecīgais materiāls, no kā veidots piemineklis, vairs nav sastopams Latvijā, kā arī tēlniecība patlaban "iet citu ceļu", tādēļ šāds objekts varētu būt tēlnieku interesi raisošs.
Izcelto pieminekļu vidū galvenokārt bija gan tādi, kuriem ir mākslinieciska vērtība un līdz ar to tie ir demontējami, saglabājot atsevišķus fragmentus muzejā, gan arī tādi, kuriem nav mākslinieciskas vērtības. Vienlaikus pētīti arī tikuši objekti, kuros ir izmantoti kādi īpaši materiāli, piemēram, šūnakmens vai, kā tas ir pieminekļa Pārdaugavā gadījumā, vēsturiskais bruģis.
Jau vēstīts, ka padomju režīmu slavinošu objektu demontāža būs jāveic līdz šī gada 15. novembrim, un to darīt būs pienākums pašvaldībai, kuras teritorijā objekts atrodas.
