Latvijas valdībai jālemj par atteikšanos no Krievijas gāzes, rādot piemēru citām valstīm, uzskata Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Reinis Znotiņš (JKP).
Pēc otrdien, 8. martā, notikušās komisijas sēdes Znotiņa izplatītajā paziņojumā medijiem norādīts, ka "neviens Latvijas nodokļu maksātāju cents nedrīkst finansēt Krievijas uzsākto karu".
Pēc viņa sniegtās informācijas, Latvija gāzes iegādei no Krievijas tērē 400 miljonus eiro gadā, kas ir vairāk nekā puse no Latvijas aizsardzībai atvēlētā budžeta.
"Mums skaidri jāpasaka, ka nepirksim gāzi no Krievijas. Tas ir veids, kā varam atbalstīt Ukrainu un mazināt Krievijas finansiālās iespējas ieguldīt savā militārajā industrijā," uzskata Znotiņš.
Znotiņš informēja, ka komisija plāno Ministru kabinetam nosūtīt vēstuli, kurā lūgs pieņemt politisku lēmumu valsti atteikties no Krievijas gāzes iegādes. "Mums jārāda piemērs un jāpieņem šāds lēmums, pat ja citi Eiropas līderi par to vēl nespēj vienoties," uzsvēra komisijas priekšsēdētājs.
Lai veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību, Znotiņš aicināja ministrijas pārdalīt Eiropas fondus par labu enerģijas ražošanas jaudu paaugstināšanai, kā arī izvērtēt iespējas Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros izdevīgi aizņemties, lai veicinātu elektrības jaudu ģenerēšanu.
"Vēl viens veids, kā katrs varam atbalstīt Ukrainu, ir domāt par energoresursu patēriņu un taupīšanu savās mājsaimniecībās. Tāpat varam izvēlēties piegādātājus, kas neizmanto Krievijas gāzi, atsaucoties uz Rīgas Tehniskās universitātes un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvju sēdē pausto," sacīja Znotiņš.
Publisko izdevumu komisijas sēdē deputāti uzklausīja Ekonomikas ministrijas, AS "Rīgas siltums", Rīgas domes, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, AS "Latvenergo", Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvju sniegto informāciju par to, kā pēc iespējas ātrāk būtu iespējams samazināt atkarību no Krievijas energoresursiem.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā, 2. martā, notikušajā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns pauda, ka Latvijas atkarība no Krievijas dabasgāzes ir pārspīlēta, jo gadījumā, ja tiktu pārtraukta gāzes piegāde no Krievijas, Baltijas valstis šo energoresursu patēriņam iegūs no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināla.
"Nevajag pārvērtēt Krievijas gāzes lomu Baltijas valstu gāzes apgādē. Tā ir bijusi nozīmīga, tas nenozīmē, ka gāzi nav iespējams iegūt pa alternatīviem ceļiem. Līdz šim gāzes piegādes noteica cena, bet praktiski varam saņemt gāzi pa citiem starpsavienojumiem" teica Šaicāns, piebilstot, ka patlaban Baltijas valstis kopīgi risina jautājumu par gāzes jaudu palielināšanu.
