Foto: F64
Iespējamās jaunās valdības stabilitāte ir grūti prognozējama, jo ir vairāki potenciālie klupšanas akmeņi, tomēr iespējas strādāt ilgi vai vismaz līdz Valsts prezidenta vēlēšanām nākamā gada vasaras sākumā "jaunajai vecajai" premjera Valda Dombrovska (JL) valdībai ir.

Pašam iespējamajam premjeram Dombrovskim pietiks spēka strādāt kaut visu nākamo četrgadi, taču ir jautājums, vai viņš spēs uz procesiem paskatīties plašāk un tālākā nākotnē - ne tikai budžeta "griešanas" kontekstā pusgada garumā. Šādi ir portāla "Delfi" aptaujāto triju politologu Viktora Makarova, Veiko Spolīša un Visvalža Valtenberga secinājumi, vērojot pēdējā mēneša laikā notikušo valdības veidošanas procesu un domājot par to, kā topošajai valdībai varētu veikties turpmāk.

Saeima par Dombrovska otro valdību balsos trešdien. Tās sastāvu daļēji veidos citi politiķi nekā iepriekšējo. Daži no tiem ir jaunpienācēji politikā, citi jau politikas garozu nogaršojušie.

Par valdības stabilitāti: ZZS ir līgava

Visi trīs politologi atzīst, ka valdības stabilitāte ir sarežģīts jautājums un prognozēt Dombrovska valdības ilgumu ir grūti. Makarovs atzīmē, ka nav apmierinātas visu apvienības "Vienotība" politiķu ambīcijas pēc noteiktiem amatiem. "Pašā "Vienotībā" nav šausmīgas vienotības gan politikā, gan personālijās," saka Makarovs.

Viņš pieļauj, ka cerību nepiepildīšanās dažus politiķus teorētiski var mudināt uz jaunas valdības veidošanu. "Vienotības" vienīgā partnere koalīcijā Zaļo un zemnieku savienība ir potenciāli interesants koalīcijas biedrs citām partijām, kas "zaļos zemniekus" nostāda ļoti labā pozīcijā. "ZZS ir līgava, kurai ir vairāki līgavaiņi," saka Makarovs. Arī "Saskaņas centrs" un "Par labu Latviju!" varētu sadarboties ar ZZS. Tomēr, no otras puses, fakts, ka valdību veidos divas partijas, nav vērtējams negatīvi - arī plaša koalīcija var būt sarežģīta, skaidro politologs.

Oligarhu ietekme nekur nav zudusi, vērtējot jaunās valdības aprises, saka Spolītis. Viņš uzsver, ka arī turpmāk politikā būs vērojama liela ZZS neformālā līdera, Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekme. Tomēr, politologa skatījumā, vienīgais šķērslis, kas var aizlikt kāju priekšā valdības stabilitātei, ir partiju nesaskaņas. Tomēr vismaz līdz Valsts prezidenta vēlēšanām Dombrovska valdībai ir jāpastāv, uzskata eksperts.

Savukārt Valtenbergs kategoriski atsakās prognozēt valdības pastāvēšanas ilgumu, taču norāda uz kritērijiem tās stabilitātei. Galvenais no tiem - nākamo gadu budžetu pieņemšana, proti, vai partijas spēs vienoties par budžeta aprisēm. Politologs norāda, ka "smagajās nozarēs" - labklājībā, finansēs un veselības aprūpē - par ministriem ir nominēti cilvēki, kas politikā nemaz nav bijuši. Rūdīti varasvīri apzinās tos grūtos lēmumus, ko šo jomu vadītājiem vajadzēs pieņemt, tāpēc nesteidzas tās vadīt, skaidro Valtenbergs.

Par Dombrovski: Visi zaudē saikni ar realitāti

Cieši saistīta ar valdības stabilitāti ir Dombrovska personība. Politologi saka, ka, no vienas puses, premjeram pietiek spēka un psiholoģiskās noturības, lai turpinātu vadīt valsti vēl četrus gadus, kas ir 10.Saeimas pilnvaru laiks. Taču, no otras puses, ir jautājums, vai Dombrovskim ir valsts attīstības skatījums piecu līdz desmit gadu mērogā, vai arī tikai daudz īsākā laika periodā - līdz nākamajai "griešanai".

Spolītis atgādina, ka valsts budžeta deficīta līmeņa samazināšana līdz 3% no IKP ir plānota 2012.gada budžetā. Tāpēc aktuāls ir jautājums, vai valdība spēs izturēt budžeta "griešanas maratonu", kas skars divu nākamo gadu budžetus.

Makarovs norāda, ka katrs politiķis agri vai vēlu, it sevišķi amatā pavadot ilgāku laiku, zaudē saikni ar "reālo dzīvi" un pārlieku uzticas statistikai un padomnieku vērtējumam. Ir jautājums, vai arī Dombrovskis spēs paskatīties tālāk aiz skaitļiem un statistikas, saka politologs.

Valtenbergs vairāk uzsver Dombrovska izpratni par to, ka jābūt ciešākai sadarbībai ar SC. Šobrīd vissvarīgākais ir atjaunot Latvijas ekonomikas augšupeju, un etniskais jautājums nav svarīgs. Tādēļ ir nepieciešams sadarboties ar Saeimā tik plaši pārstāvētu partiju kā SC. Turklāt izpratnē par ekonomikas attīstību SC un valdībā esošās partijas ir līdzīgas, piebilst Valtenbergs.

Tikmēr Makarovs norāda, ka turpmāk iedzīvotāji no Dombrovska prasīs vairāk nekā līdz šim. Līdz šim visi akceptēja, ka viņš nav vainīgs krīzes izraisīšanā, bet, pienākot jaunām iespējamām likstām, cilvēki kritiskāk raudzīsies uz Dombrovski. Līdz ar to viņš savu "ugunsdzēsēja" statusu zaudēs.

Par ministriem: Angļu valoda ieteicama

Vaicāti par ministru kandidātu personībām, politologi uzsver, ka ministriem nav svarīgi tikai būt savas jomas profesionāļiem. Makarovs min, ka ministra kā politiķa primārais uzdevums ir skaidrot ierēdņiem, ko no tiem vēlas valdība un kādi uzdevumi tiem ir jādod. Viņš atzīst, ka ir labi, ja kultūras ministrs ir kultūru pārzinošs ministrs, tomēr svarīgi, lai ministrs prastu izskaidrot ierēdņiem viņu uzdevumu.

Līdzīgi domā arī pārējie politologi. Valtenbergs gan formulējumā, ka ministram ir jābūt nozares profesionālim, ir striktāks - viņaprāt, ministram ir jāpārzina ne tikai sava joma, bet arī ir ieteicama pieredze privātajās institūcijās, kur rīcība ir vērsta uz rezultāta sasniegšanu.

Par konkrētām ministru kandidātu personībām politologi ir rezervēti un nelabprāt izsaka noteiktus vērtējumus. Vien Valtenbergs pauž pārsteigumu, kādēļ Artis Pabriks, kurš sevi labi apliecinājis kā ārlietu ministrs, turpmāk būs aizsardzības ministrs.

Savukārt Spolītis atzīmē, ka ministriem būtu labi jāzina angļu valoda - pieredze liecina, ka atsevišķiem valdības locekļiem ar to ir problēmas. Apstākļos, kad politiķiem tik bieži jādodas ārpus valsts, vājas angļu valodas zināšanas nav pieņemamas.

Jaunās valdības iespējamais sastāvs

Jauno valdību veidos divi no pieciem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem - "Vienotība" un ZZS. "Vienotība" darbam valdībā deleģējusi premjeru Dombrovski, tāpat to varētu pārstāvēt finanšu ministrs Andris Vilks, ekonomikas ministrs Artis Kampars, ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, iekšlietu ministre Linda Mūrniece, tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs un kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.

Savukārt ZZS valdībā varētu pārstāvēt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks, veselības ministrs Juris Bārzdiņš, labklājības ministre Ilona Jurševska, satiksmes ministrs Uldis Augulis un vides un reģionālās attīstības lietu ministrs Raimonds Vējonis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!