Tāpat zinātniekiem ir pretenzijas pret konkrētu mācību priekšmetu saturu. Ģeologi vēstulē Valsts kancelejai skaidro, ka "pat tāds kādreiz dabas zinātnēm tuvs mācību priekšmets kā ģeogrāfija iecerēts kā kaut kas vidējs starp vēsturi, civilzinībām un biznesa pamatiem."
Latvijas Universitātes profesors Vitālijs Zelčs secina, ka vārdos sludinātā politika – mācīt bērniem nepieciešamo – darbos neatspoguļojas. Vidusskolā iegūto vājo vai vispār neiegūto zināšanu dēļ augstskolā ģeogrāfos studentu atbirums ir līdz 10%, bet ģeologos pat līdz 33%. Turpretim iespējas abās nozarēs jau šobrīd ir ļoti lielas un darbinieku trūkst. Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas vadītājs Juris Vītols lēš, ka no nepieciešamā speciālistu skaita ģeoloģijā, mērniecībā un ģeodēzijā strādā tikai kādi 60%, turklāt labi ja pusi no viņiem var uzskatīt par labi sagatavotiem.
Pēc abu biedrību domām, apstiprināmie izglītības standarti vēl vairāk padziļinās krīzi inženierzinātņu nozarēs, tādēļ tie kardināli pārstrādājami.
Tikmēr Izglītības ministrija negrasās apturēt noteikumu projekta virzību, jo tā esot tikai birokrātiska formalitāte, kas neietekmēs sākto darbu pie jauniem mācību standartiem. Izglītības satura un eksaminācijas centra pārstāvis Imants Vasmanis laikrakstam paskaidrojis, ka saistībā ar Administratīvā procesa likuma grozījumiem un izmaiņām Izglītības likumā mācību standartu apstiprināšanu no Izglītības un zinātnes ministrijas pārņem Ministru kabinets.
Laikraksts secina, ka valdība plāno legalizēt 1994.gadā akceptētos un joprojām spēkā esošos mācību principus, ko pati atzinusi par valsts interesēm neatbilstošiem.
Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) pieprasa IZM nekavējoties veikt izmaiņas vispārējās vidējās izglītības standartā un izstrādāt izglītības organizācijas dokumentu, kas būtu atbilstošs vidējās izglītības kvalitātes uzlabošanas prasībām.
"Nav pieļaujama jaunā standarta veidošanas atlikšana līdz 2008. gadam – tas nozīmētu izglītības sistēmas stagnāciju vēl piecus gadus un nedotu vēlamos rezultātu arī augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanas jomā," uzskata LSA prezidents Uldis Luckāns. "Vispārējās izglītības kvalitātes problēmas aktualizēšana sabiedrībā skaidri norādīja uz steidzamu, bet pārdomātu reformu nepieciešamību, savukārt pašreiz Ministru kabinetā esošais noteikumu projekts nesatur nevienu no iepriekš izvirzītajiem mērķiem!" turpina Luckāns.
LSA aicina turpināt izglītības programmu virzienu harmonizāciju un to pakāpenisku apvienošanu vienā. Tādējādi skolēnam būtu obligāti jāapgūst kāds no katras jomas priekšmetiem pamatzināšanu līmenī, savukārt priekšmetu apguve padziļināti jāpiedāvā izvēles priekšmetu formā. Līdz ar to centralizēto eksāmenu rezultāti būs atkarīgi no skolēna zināšanām, nevis priekšmeta pieejamības izvēlētajā virzienā, ar nosacījumu, ka centralizētajos eksāmenos ietverts gan pamatkursa, gan padziļinātā apguves kursa saturs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
