Ja siltumenerģijas tarifs būs, piemēram, 180 eiro par megavatstundu (MWh), piešķirtais atbalsts (56 eiro/MWh) veidos 31,1% no sākotnējās summas, bet atlikušais maksājums būs gandrīz divas reizes lielāks par iepriekšējā gada samērā augsto tarifu, uzskata Cepurītis.
Kā norāda deputāts, piemēram, Ķekavā jau šobrīd apstiprinātais tarifs ir 279 eiro/MWh (bez pievienotās vērtības nodokļa).
Attiecībā uz sagaidāmo Rīgas tarifu, "Rīgas Siltums" norāda, ka, lai arī šobrīd Rīgā ir zemākais tarifs starp Baltijas valstu galvaspilsētām, tas, visticamāk, pieaugs pēc AS "Latvenergo" tarifa paaugstināšanas.
No "Latvenergo" iepirktā enerģijas sadaļa esot ievērojama, un bez tās ziemā nav iespējama Rīgas siltumapgāde. Šobrīd "Latvenergo" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā izskatīšanai tarifus, kas paredz pieaugumu dabasgāzes būtiska sadārdzinājuma dēļ.
Esot sagaidāms, ka "Rīgas siltuma" tarifs tā ietekmē arī varētu ievērojami pieaugt.
Taču, tā kā nav zināms "Latvenergo" tarifa lielums, par kādu tiks pārdota siltumenerģija, neesot iespējams prognozēt tarifa pieaugumu Rīgā. Vērtējot dabasgāzes cenas biržās, Cepurīša ieskatā, sagaidāms, kas tas varētu būt būtisks.
Domes deputāts uzskata, ka centralizētās siltumapgādes tarifu līmenis jāsaglabā tāds, lai iedzīvotājiem nebūtu jāiztērē visi uzkrājumi un jālūdz pašvaldībā mājokļa pabalsts. Tādēļ, viņaprāt, būtu jāpārvērtē iedzīvotāju spējas segt tik augstas izmaksas un laicīgi jāplāno grozījumi pieņemtajā atbalsta apjomā.
"Šādā situācijā būs vēl grūtāk veicināt energoefektivitāti nākotnē, jo, pazaudējot iekrājumus, zudīs iedzīvotāju gatavība ieguldīt ēku sakārtošanā. To parāda jau šī samērā augsto tarifu ziema," norāda Cepurītis.
Rīgas pašvaldība izvērtējusi iespējamos pasākumus, kurus iedzīvotāji var paspēt veikt pirms apkures sezonas sākuma, un noskaidrojusi, ka tie nespēs iedzīvotājiem tik būtiski samazināt centralizētās siltumapgādes patēriņu.
Saskaņā ar deputāta pausto, lielai daļai rīdzinieku pat ar šī brīža valsts atbalstu izmaksas par siltumenerģiju var būt divas un vairāk reizes augstākas nekā iepriekšējā ziemā. Tādēļ Rīgas pašvaldība joprojām aicina no 50% atbalsta sadārdzinājuma segšanai virzīties tuvāk tarifu griestiem un kompensēt 80% līdz 90% no tarifu pieauguma, ko radījusi energokrīze.
Līdzīgi, domes ieskatā, būtu jāpārskata atbalsts dabasgāzes izmantotājiem apkurē, vienlaikus saglabājot motivāciju aizvietot dabasgāzes apkuri un samazināt tās patēriņu, kur aizvietošana nav bijusi iespējama.
Būtiski arī esot "nesodīt iedzīvotājus, kas nolēma ieguldīt siltumsūkņu izmantošanā, tādā veidā stiprinot valsts kopējo energoneatkarību un mazinot atkarību no dabasgāzes".
Rīgas dome norāda, ka nosakot elektroenerģijas apjomu, kam nepienākas atbalsts tik augstu kā 500 kilovatstundas mēnesī, no atbalsta tiek izslēgtas jaunas energoefektīvas ēkas, kas izmanto efektīvus siltumsūkņus apkurei.
Piemēram, jauna ēka ar apkurināmo platību 150 kvadrātmetri, kas sasniedz noteikumos paredzēto ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo apkures patēriņu un izmanto siltumsūkni ar transformācijas koeficientu vismaz 3, ņemot vērā 2021. gada āra gaisa temperatūras, Rīgā nevienā mēnesī nekvalificētos atbalstam, skaidro deputāts.
Šādā gadījumā dabasgāzes apkurei tiktu sniegtas priekšrocības attiecībā pret siltumsūkņiem. Tādēļ Rīgas pašvaldības ieskatā siltumsūkņu īpašniekiem būtu jānosaka pazeminātais tarifs visai patērētajai elektroenerģijai.
Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien, 9. augustā, atbalstīja regulējumu, ar kuru valsts plāno mājsaimniecībām daļēji kompensēt siltumapgādes un apkures izmaksu pieaugumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
