Valdības gaiteņos vērtē ideju par mediķu obligātu vakcinēšanu pret Covid-19
Foto: Valsts kanceleja, Gatis Rozenfelds

Otrdien, 6. aprīlī, Starpinstitūciju darbības koordinācijas jeb operatīvās vadības grupā ticis apspriests jautājums par iespēju obligāti pret Covid-19 vakcinēt mediķus, tā pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes atzina tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tā kā pagājušā nedēļā valdības sēdē tika neformāli apspriesta iespēja obligāti vakcinēt mediķus, "Delfi" otrdien vaicāja, kāda ir šīs idejas tālāka virzība un vai tas apspriests arī koalīcijas sanāksmē.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atbildēja, ka politiskā līmenī sadarbības sanāksmē šo jautājumu nepārrunāja. "Valdībā palika tā, ka Veselības ministrija kopā ar Tieslietu ministriju varētu izskatīt, kā varētu izskatīties kaut kādas prasības attiecībā uz mediķiem. Kad ministrijas būs šo jautājumu izskatījušas, tad mēs valdībā atgrieztos pie tā, bet tālāk mēs koalīcijā neesam tālāk šo jautājumu politiski cilājuši," paskaidroja Ministru prezidents.

Tieslietu ministrs Bordāns piebilda, ka šis jautājums tika apspriests otrdien Operatīvās vadības grupā, kur viedokli pauduši arī Tieslietu ministrijas eksperti. "No sevis varu pateikt, ka politiski pamudināšu, lai šo jautājumu tomēr atrisina. Manuprāt, darbs pie tā ir nedaudz iekavējies, un nedaudz varu pie tā vainot arī sevi," sacīja Bordāns.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) norādot, ka koalīcijā šis jautājums politiski šajā sanāksmē netika apspriests, taču līdzīga tēma otrdien apspriesta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. "Proti, par privilēģijām vakcinētajiem cilvēkiem kultūras kontekstā un apmeklējuma iespēju, ja publikā būtu tikai vakcinēti cilvēki. Te ir divi jautājumi. Epidemioloģiskais, vai tiešām viņi nav vīrusa pārnēsātāji, uz ko mēs joprojām neesam saņēmuši atbildi. Otrs aspekts ir, lai tas būtu juridiski korekti. Tas nebūs tik vienkārši," sacīja Puntulis.

Jau ziņots, ka pagājušā nedēļā 1. aprīļa valdības sēdē atsevišķi ministri un premjers pieļāva iespēju neļaut nevakcinētajiem mediķiem doties uz darbu, lai pasargātu pacientus no inficēšanās ar Covid-19.

Diskusiju par šo jautājumu sāka zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), paužot bažas par to, ka ļoti daudzi cilvēki ar Covid-19 inficējas tieši slimnīcā.

Premjers pauda viedokli, ka tos mediķus, kuri izvēlas nesaņemt vakcīnu, varētu aicināt nedoties uz darbu vai pat liegt doties uz darbu. "Nav spiesta lieta vakcinēties, un nav spiesta lieta iet uz darbu," teica Kariņš.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) toreiz skaidroja, ka saslimstība stacionāros ir samazinājusies un tur novērojama krītoša tendence. Ministrs uzsvēra, ka slimnīcas, līdzīgi kā citas vietas, kur pulcējas daudz cilvēku, ir paaugstināta riska zona, tāpēc mediķi tika vakcinēti kā pirmie.

Vairums medicīnas personāla šo iespēju izmantoja, tomēr atsevišķas personas savu apsvērumu dēļ atteicās no vakcinācijas. Vienlaikus Pavļuts teica, ka slimnīcās parādās domstarpības, jo personālam noteikti dažādi testēšanas algoritmi. Tiem mediķiem, kuri nav vakcinējušies, testi jāveic biežāk, nekā vakcinētajam personālam. Ventspils slimnīcā testi esot veikti pat trīs reizes nedēļā. Pavļuts norādīja, ka par šo algoritmu bijuši strīdi, un Veselības ministrija šīs situācijas risina.

Gerhards apgalvoja, ka tas ir absolūts drošības jautājums, jo šādu gadījumu, kad persona ar Covid-19 inficējas slimnīcā, ir ļoti daudz. Viņaprāt, šim jautājumam jāpieiet "ne ar mieru laika pieeju", un Gerhards uzskata, ka ar personāla motivāciju ir par maz.

Arī Kariņš piekrita, ka ir pienācis brīdis, kad valsts var uzstāt – ja grib zināmus darbus darīt, tad jābūt vakcinētiem. "Ja negrib vakcinēties, jāizvēlas ko citu. Tas būtu skaidrs signāls visiem," teica premjers.

Tikmēr finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pauda bažas par to, kāpēc nodokļu maksātājiem jāmaksā līdz pat četrām reizēm dārgāk par nevakcinēto mediķu regulāro testēšanu, ja lētāk būtu vakcinēties. No ministra teiktā izrietēja iespēja nevakcinētajiem mediķiem pašiem segt testēšanas izmaksas.

Pavļuts sacīja, ka Reira priekšlikums ir apsverams, un risinājumi iespējami dažādi. Tāpat viņš teica, ka ir bijuši radikālāki gadījumi, piemēram, Itālijā, kas pieņēma lēmumu, ka mediķiem obligāti jābūt vakcinētiem pret Covid-19. Pavļuts atgādināja, ka Latvijā līdz šim ir uzstāts, ka vakcinācijas process ir brīvprātīgs.

Savukārt otrdien, 6. aprīlī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izcēlās diskusija par iespēju atļaut apmeklēt pasākumus personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19, vēstīja aģentūra LETA.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) bija piesardzīgs, lūdzot nesteigties ar šādiem aicinājumiem, ņemot vērā to, ka vakcinācija ir brīvprātīga un noteikt šādus kritērijus valsts iestādēm būtu diskutējams jautājums.

Tikmēr Dailes teātra direktors Juris Žagars pauda viedokli, ka, pieļaujot iespēju atļaut apmeklēt pasākumus pret Covid-19 vakcinētām personām, tiktu popularizēta vakcinēšanās kā tāda. Viņaprāt, vēlme vakcinēties sevišķi uzlabotos vecāku cilvēku grupā, kas grib apmeklēt kultūras iestādes, bet negrib vakcinēties pret Covid-19.

Arī deputāts Raivis Dzintars (NA) piekrita, ka "ar kaut kādu zaļo gaismu pret vakcinētajiem ir jāiet, un jo ātrāk, jo labāk". Viņaprāt, tas palīdzētu attīstīt nozari, atdzīvināt kultūru un būtu spēcīgs motivējošs faktors tikt galā ar izvairīšanos no vakcīnas.

Vienlaikus kultūras ministrs atzīmēja, ka bieži valdībai pārmet neizlēmību un mētāšanos starp lēmumiem, kaut valdība ir skaidri deklarējusi konkrētus soļus un luksofora principus, kas saistīti ar noteiktiem rādītājiem. Viņaprāt, visiem kopā būtu jāsasniedz principos noteiktos rādītājus, lai runātu par nozares atvēršanu.

"Nepareiza ir taktika, ignorējot šos noteikumus, mēģināt katrai nozarei sliktākajos rādītājos dabūt kaut ko no savas nozares. Tas rada sadrumstalotu politiku un pārmetumus [valdībai] par lēmumu maiņu," teica Puntulis.

Tāpat komisijas sēdē Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone atgādināja, ka, divu nedēļu kumulatīvo gadījumu skaitam uz 100 000 iedzīvotājiem nepārsniedzot 320, varētu atsākt individuālos muzeju, bibliotēku un kultūrvietu apmeklējumus, nodrošinot 25 kvadrātmetrus uz vienu personu.

Viņa teica, ka KM kopumā ir izstrādājusi piecus soļus, kā atsākt darbību kultūras nozarē. Pirmais no tiem valdībā jau ir pieņemts un paredz, ka no 7.aprīļa ārtelpās grupās līdz 10 personām būs atļauta interešu izglītība, profesionālās ievirzes izglītība un amatierkolektīvu nodarbības. Savukārt profesionālajā un augstākajā izglītībā noteikts, ka profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā profesionālā praktiskā satura apgūšana atļauta telpās grupās līdz pieciem cilvēkiem.

Otrais solis, ko KM rosinājusi, paredz, ka kumulatīvajai saslimšanai nepārsniedzot 320, ko Vilsone prognozē uz aprīļa beigām, varētu atsākt individuālos muzeju, bibliotēku un kultūrvietu apmeklējumus. Savukārt trešais solis, kad 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 000 nepārsniegs 250, paredz atļaut brīvdabas pasākumus ar auto un laivu. Vilsone stāstīja, ka tajos būtu ierobežots apmeklētāju skaits un noteiktas epidemioloģiskās drošības prasības. Pēc viņas domām, šādi pasākumi varētu būt atļauti ap jūniju.

Ceturtais solis, kad kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegs 200, varētu atļaut kultūras jomas pasākumus ārtelpās. KM to prognozē jūnijā, un apmeklētāju skaits tikšot vērtēts ņemot vērā epidemioloģisko situāciju.

Tikmēr jūlijā un augustā, iespējams, varētu notikt pasākumi iekštelpās, nepārsniedzot 33% no zāles ietilpības jeb nepārsniedzot 300 personas. Tāpat atļaut varētu tikai sēdus pasākumus, nosakot personalizētu sēdvietu, apmeklētāju uzskaiti un nodrošinot drošo protokolu.

Vilsone arī pastāstīja, ka KM piedāvā atļaut rīkot tikai tos pasākumus, kuri ir veikuši risku novērtējumu, un pasākums atzīts par iespējamu un drošu. Iespējams, zema riska pasākumiem KM varētu lūgt atļaut darbību uzsākt ātrāk. KM valsts sekretāre teica, ka viena no iespējām būtu atļaut teātru pirmizrādēs un koncertos piedalīties kritiķiem.

Vienlaikus viņa stāstīja, par Berlīnes Filharmonijas pieredzi, kas martā veica eksperimentu, ļaujot pasākumā piedalīties personām ar negatīviem Covid-19 testiem, kas iegūti pēdējo 48 stundu laikā. Tāpat notika testēšana uz vietas pasākumā, izmantojot gan ātros, gan laboratorijas testus.

KM rosina līdzīgu metodi izmēģināt arī Latvijas apstākļos, proti, nosakot ieeju pasākumā ar 48 stundu laikā iegūtu negatīvu testa rezultātu un "Apturi Covid-19" aplikāciju.

Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) vaicāja, vai KM varētu sagatavot auditu ar tām zālēm, kas atbilst veselības drošības protokolam, un Vilsone atbildēja apstiprinoši, piebilstot, ka KM šādu auditu var lūgt īstenot ēku apsaimniekotājiem.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Vakcinācija pret Covid-19 Jānis Bordāns Kultūras ministrija Ministru prezidents Saeima Tieslietu ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam