Pēc PVD speciālistes teiktā, tā kā patlaban nav valdībā pieņemtu konkrētu suņu turēšanas prasību, kontrolējošajām institūcijām nav tiesību prasīt suņa saimniekam uzlikt savam četrkājainajam mīlulim uzpurni un pavadu pirms dzīvnieka vešanas pastaigā.
Tāpat ar normatīviem patlaban vēl nav noteikts, ka PVD ir tiesīgs atzīt suni par bīstamu. Tādā gadījumā dienests suņa saimniekam varētu uzlikt ievērot stingrākas suņa turēšanas un pavairošanas prasības, kā arī iemidzināt suni, ja tas vairākkārt ir uzbrucis cilvēkiem.
PVD speciāliste atzina, ka no dzīvnieka labturības viedokļa uzpurnis sunim pastaigas laikā ir nepatīkams, taču tas ir vajadzīgs cilvēku drošībai. Līne atzina, ka daudzi suņi esot speciāli apmācīti un gudri, taču “dzīvnieks ir dzīvnieks”, līdz ar to nekad nevar garantēt, ka suns kādam neuzbruks.
Ņemot vērā, ka konkrētu valdībā pieņemtu suņu turēšanas prasību nav, uz dzīvnieka īpašnieka atbildības ir tas, vai suns neapdraud pārējos, ja iet bez uzpurņa. Suņa uzbrukuma gadījumā cilvēkam civiltiesiskajā kārtībā ir jāvēršas policijā. Taču tā jau ir cīņa ar sekām, teica PVD speciāliste.
Suņu turēšanas noteikumu izstrāde ir Zemkopības ministrijas (ZM) kompetencē.
Suņu turēšanas prasības ir tiesīgas noteikt arī pašvaldības savās teritorijās. Rīgā šādu prasību neesot, piebilda Līne.