Pēc aprīļa beigās pieņemtā valdības lēmuma, kas ļāva izveidot īpašu datu analīzes rīku, vētījot un savietojot valsts datu bāzes, lai noskaidrotu saslimstības ar Covid-19 izplatību noteiktās nozarēs un profesijās, otrdien, 29. jūnijā, Ministru kabinets tika iepazīstināts ar pirmajiem rezultātiem – Ekonomikas ministrijas sagatavoto prezentāciju "Covid-19 saslimstības sociālekonomiskā analīze".
Analīzes pamatā ir sadalījums pa tautsaimniecības nozarēm un profesijām, bet ne avotiem, kur tieši cilvēki inficējušies. Analīzē izmantoti dati kopš pandēmijas sākuma pērn martā un līdz šī gada 6. jūnijam.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) atzina, ka pārsteigums ir fakts, ka kopumā valsts pārvaldes darbinieki bijuši lielākie slimotāji, lai gan tas ietver arī veselības aizsardzības un sociālās aprūpes jomas. Taču skaidrs secināms ir arī tas, ka līdz ar vakcināciju noteiktās grupās samazinās saslimstība, atzina ministrs.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) par šiem datiem sacīja, ka tie kārtējo reizi apstiprina, ka vakcinācija strādā, jo tas redzams pēc konkrētām grupām, kur saslimstība strauji mazinājās pēc šo grupu vakcinācijas. Tomēr šī analīze nedod precīzu atbildi uz pandēmijas laikā nemitīgi uzdoto jautājumu, kur tieši cilvēki saslimst, atzina Pavļuts, jo, pat redzot profesiju sadalījumu, nevar pateikt, kur tieši cilvēki inficējas.
Arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atzina, ka šie dati apliecina, ka saslimstība nav tieši atkarīga no profesijas vai nozares, ja slimība plaši un nekontrolēti izplatīta sabiedrībā.
Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītājs Jānis Salmiņš, iepazīstinot valdību ar prezentāciju, norādīja, ka kopumā visas profesijas un nozares atbilst vidējām tendencēm un neviena īpaši neizceļas. Vakcinācija devusi efektu nozarēs, kur tas sākts agrāk, piemēram, veselības aprūpē un sociālās aprūpes jomā, sacīja Salmiņš.
Pēc profesiju dalījuma kopumā visā pandēmijas laikā pirmajās piecās vietās saslimstības ar Covid-19 ziņā ir rīkotājdirektori un uzņēmumu vadītāji, veikalu pārdevēji, individuālās aprūpes darbinieki, pamatizglītības un pirmsskolas pedagogi, rūpniecības un citi strādnieki.
Taču, piemēram, periodā no šī gada 1. maija līdz 6. jūnijam tie ir veikalu pārdevēji, rīkotājdirektori un uzņēmumu vadītāji, rūpniecības un citi strādnieki, pamatizglītības un pirmsskolas pedagogi un māju, viesnīcu un biroju apkopēji un palīgi.
Detalizēti pa nozarēm analizējot, skaitliski lielākā saslimstība kopumā visā pandēmijas laikā bijusi valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās aizsardzības jomā, veselības aizsardzībā, mazumtirdzniecībā, izglītībā, vairumtirdzniecībā.
Vairāk par prezentāciju var uzzināt šeit.
"Delfi" jau ziņoja, ka 29. aprīlī jeb vairāk nekā gadu pēc Covid-19 pandēmijas sākuma un bieži publiski izskanējušas informācijas par datu un analīzes trūkumu valdības lēmumu pieņemšanai fonā Ministru kabinets lēmis par grozījumiem valdības noteikumos, kas ļaus savietot un analizēt datus no dažādām valsts iestāžu datu bāzēm, lai labāk saprastu infekcijas izplatības ceļus. Līdzīgu grozījumu tajā pašā dienā pieņēma arī Saeima pandēmijas laika pārvaldības likumā.
Izskatot grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, Saeima atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu, kas nosaka, ka, lai padziļināti analizētu epidemioloģisko situāciju un pieņemtu lēmumus par aizsardzības un atbalsta pasākumiem un to efektivitātes uzlabošanu, Centrālā statistikas pārvalde no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) saņem datus par personām, kas inficētas ar koronavīrusu SARS-CoV-2, un veic šo datu apstrādi, tos apvienojot ar pārvaldes rīcībā esošajiem Pilsonības un migrācijas pārvaldes Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas, Valsts zemes dienesta Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras datiem par šīm personām, kā arī nodrošina apvienoto datu pseidonimizēšanu un drošu attālinātu piekļuvi Ekonomikas ministrijai, SPKC un Pārresoru koordinācijas centram šo datu analīzei.
Vienlaikus valdība papildināja noteikumus "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", nosakot personu, kurām konstatēta inficēšanās ar SARS-CoV-2 koronavīrusu, datu no valsts informācijas sistēmām saņemšanas un apstrādes kārtību, apstrādājamo datu apjomu un datu glabāšanas termiņu, kā arī institūcijas, kuras saņems, apstrādās un glabās apstrādātos personu datus.
Grozījumi noteikumos paredz, ka Centrālā statistikas pārvalde no SPKC saņem datus par tām personām, kas inficētas ar SARS-CoV-2 koronavīrusu, un veic šo datu apstrādi, apvienojot tos ar Centrālās statistikas Pārvaldes rīcībā esošajiem Pilsonības un migrācijas pārvaldes Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras datiem par šīm personām, kā arī nodrošina apvienoto datu tūlītēju pseidonimizēšanu, dzēšot konkrētu personu identificējošos datus (personas kods, vārds, uzvārds), vienlaikus saglabājot SPKC piešķirtos personu reģistrācijas numurus, kā arī nodrošina izveidotā pseidonimizētā datu masīva drošu attālinātu piekļuvi Ekonomikas ministrijai, SPKC un Pārresoru koordinācijas centram šo datu analīzei.
Ekonomikas ministrija veic minēto datu analīzi ne ilgāk kā divu kalendāro nedēļu laikā un sagatavoto informāciju regulāri iesniedz Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupai turpmākam darbam. Centrālā statistikas pārvalde nodrošina, ka pseidonimizētajā datu masīvā ietvertie dati par personu pēc to iekļaušanas datu masīvā tiek dzēsti līdz nākamā gada 31. decembrim.
Grozījumu anotācijā teikts, ka projekta īstenošanas rezultātā iegūtie dati ļaus sekmīgāk un mērķtiecīgāk vadīt koronavīrusa SARS-CoV-2 izplatību ierobežojošo pasākumu noteikšanu un īstenošanu, tādējādi mazinot izmaksas tautsaimniecībai. Administratīvais slogs pieaugs, jo iestādēm būs jāveic papildus darbs datu savienošanā un datu analīzē, taču administratīvā sloga pieauguma izmaksas paredzamas zemākas nekā ieguvumi no mērķtiecīgākas koronavīrusa SARS-CoV-2 izplatību ierobežojošo pasākumu noteikšanas un īstenošanas.
