Valdības otrdien apstiprinātā vēstulē Bičkovičam norādīts, ka valstij ir pienākums ne tikai izpildīt konkrēto ECT spriedumu attiecībā uz konkrēto personu, bet arī novērst līdzīgus gadījumus nākotnē. To var panākt gan ar normatīvo aktu izmaiņām, gan ar tiesu darba organizācijas un prakses maiņu, lai tiesu turpmākā rīcība visplašākajā nozīmē atbilstu ECT spriedumā paustajām atziņām.
Pašlaik pret Latviju iesniegto pieteikumu tendences ECT "rada nopietnu pamatu satraukumam, ka Latvijas nacionālās tiesas, tajā skaitā Augstākā tiesa, ne vienmēr ievēro tiesvedībā ECT konstatētos trūkumus" un ne vienmēr dara visu, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos, teikts valdības vēstulē.
MK arī atgādina, ka par atkārtotiem Cilvēktiesību Konvencijas pārkāpumiem ECT savā praksē piešķir arvien lielākas kompensācijas, sodot valsti par neatbilstošu ECT spriedumu izpildi. "Tas nozīmē, ka arī turpmāk valsts budžetam tiks nodarīti zaudējumi, jo Latvijai būs jāizmaksā kompensācijas noslēgto mierizlīgumu dēļ vai iesniegto vienpusējo deklarāciju rezultātā, vai pamatojoties uz ECT spriedumu," secināts vēstulē.
"ECT spriedumos konstatētās problēmas rada risku, ka Latvijas tiesu spriedumus var neatzīt citās Eiropas Padomes (tajā skaitā Eiropas Savienības) dalībvalstīs. Tas rada pamatu nopietnam satraukumam, ka var tikt apdraudēta valstu pārrobežu sadarbība," uztraucas valdība.
Valdība atzīst, ka izmaiņām tiesu praksē, kā arī normatīvo aktu grozījumiem nav tūlītēja efekta un ir nepieciešams laiks, līdz konstatētā problēma (piemēram, tiesas sēžu protokola trūkums, tiesas sēžu datumu noteikšana, pušu informēšana par noteiktajām tiesas sēdēm, tiesas sēžu atlikšana, atbrīvošana vai atvieglojuma noteikšana valsts nodevai, pierādījumu pieņemamība, kasācijas sūdzības pieņemamības kritēriju interpretācija) tiek pilnībā novērsta.
Taču valdība norāda, ka ne mazāk svarīga loma trūkumu novēršanā ir arī tiesas darba organizācijai un tiesnešu profesionālās kvalifikācijas uzraudzībai, būtiskā nozīme arī tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanai, ko uzsāks no 1.janvāra.
Viens no priekšnosacījumiem, lai tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas process veicinātu tiesneša nepārtrauktu profesionālo izaugsmi visas viņa karjeras laikā, uzlabojot tiesneša un tiesas darba kvalitāti, ir visu novērtēšanas procesā iesaistīto personu atbildīga attieksme pret pienākumiem un pilnvarām, kas viņiem uzticēti saskaņā ar likumu, uzsvērts Ministru Kabineta vēstulē.
Ņemot vērā riskus, ka ECT var konstatēt atkārtotus pārkāpumus Latvijas tiesu darbā, valdība aicina AT priekšsēdētāju, sagatavojot un sniedzot atsauksmi par tiesneša darbu, "šiem apstākļiem pievērst pastiprinātu uzmanību, arī novērtējot tiesnešus".
Jau ziņots, ka 14 gadu laikā, kopš Latvijā stājās spēkā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencija, kompensācijās par zaudētajām lietām Strasbūras tiesā valsts samaksājusi 277 tūkstošus latu. Strasbūras tiesa skatījusi 145 lietas pret Latvijas valsti. Vairākumā gadījumu Latvijas valsts ir zaudējusi vai pati atzinusi savas kļūdas, porti, ir 52 nelabvēlīgi spriedumi, 20 mierizlīgumi un 15 lietas izbeigtas, kad Latvija vienpusēji atzinusi savu vainu.
ECT arvien pieaug sūdzības par Latvijas tiesu darbību, un, lai situāciju uzlabotu, no nākamā gada notiks visu tiesnešu profesionālā novērtēšana, kā dēļ tiesnesis pat varēs zaudēt amatu.