Foto: AFI

A.Kalvīša valdība, sastādot 2008.gada budžetu, ir deklarēto taupības režīmu uzspiedusi galvenokārt pensionāriem un citām sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām. Līdzīgi kā 2007.gada budžetā, valsts budžeta pārpalikums ir panākts uz sociālā budžeta rēķina. Šāda pieeja ir sociāli bezatbildīga, it īpaši ņemot vērā faktu, ka vidējā pensija vēl aizvien ievērojami atpaliek no iztikas minimuma.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Turklāt A.Kalvīša valdība nav iesniegusi Saeimā budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu un dokumentu paketi likumā noteiktajā termiņā līdz 1.oktobrim, ierobežojot likumdevējas institūcijas iespējas detalizēti iepazīties ar valsts budžetu un sagatavot pārdomātus priekšlikumus. Saeima ar savu balsojumu uzņemas atbildību par valdības gadiem ilgušo bezdarbību inflācijas ierobežošanā, par kuru būs jāmaksā tiem vēlētājiem, kuriem dotos solījumus A.Kalvīša valdība atsakās pildīt 2008. gada budžetā: pensionāriem, mediķiem, pedagogiem un policistiem.

Valsts pamatbudžets tiek plānots ar 91 milj. latu deficītu, bet sociālais budžets - ar 254 miljonu latu pārpalikumu. Rezultātā sociālā budžeta pārpalikums ar uzviju kompensē valsts pamatbudžeta deficītu un valdība var atskaitīties sabiedrībai par budžetu ar pārpalikumu. Veidojot simtiem miljonu lielu pārpalikumu sociālajā budžetā, A.Kalvīša valdība mākslīgi bloķē iespēju straujāk paaugstināt pensijas un sociālos pabalstus.

Papildus iepriekšminētajam faktam, veselības aprūpes izdevumi tiek samazināti no 3.9% no IKP uz 3.4% no IKP, izglītības izdevumi no 4.2% uz 4.0%, izdevumi sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanai no 2.7% uz 2.0%, izdevumi vides aizsardzībai 1.1% uz 0.7% utt. Turpretī izdevumi vispārējiem valdības dienestiem palielinās no 5.0% no IKP uz 6.9% no IKP. Tādējādi pretēji valdības apgalvotajam par ietaupījumiem, kas panākti it kā optimizējot valsts iestāžu izdevumus, realitātē lielākais ietaupījums tiek plānots uz pensiju, kā arī pedagogu, mediķu un policistu algu rēķina, laužot ar nozaru arodbiedrībām iepriekš panāktās vienošanās par algu paaugstināšanu.

Turklāt konsekventa ministriju un iestāžu bāzes izdevumu samazināšana tā arī nav veikta, kaut arī pašas valdības apstiprinātais inflācijas samazināšanas plāns paredzēja 2008. gada budžetā veikt bāzes izdevumu samazināšanu par 1-3%. Praksē bāzes izdevumu samazināšana pēdējo reizi tika veikta, gatavojot 2004. gada valsts budžetu, kad ministriju un iestāžu bāzes izdevumi tika samazināti vidēji par vairāk nekā 6%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form