Foto: F64
Referendums par krievu valodas statusu ir parādījis vairākas problēmas, šovakar telekompānijas LNT Ziņu dienesta speciālizlaidumā atzina valdošo partiju politiķi.

"Nevar teikt, ka viss ir kārtībā un turpinām tā dzīvot," sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

Pēc politiķes domām, referenduma rezultāti liecina, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju jūt latviešu valodas apdraudējumu, bet citi jūtas nesadzirdēti.

Āboltiņa norādīja, ka referenduma iniciatoru mērķis bija etniski konflikti sadzīviskā līmenī, bet, paldies Dievam, tas nav sasniegts.

Kā turpmāk veicamos pasākumus viņa minēja plašāku latviešu valodas apmācību un sabiedrības vienošanu kopīgu ekonomisku mērķu sasniegšanai.

Pēc Zatlera reformu partijas (ZRP) līdera Valda Zatlera domām, nevarētu teikt, ka visi tie 270 000 cilvēku, kas nobalsoja par divvalodību, Latvijā jūtas lieki vai neizprasti. Ja cilvēkam uzdod jautājumu, vai viņš iestājas par sava tēva un mātes valodu, ikviens pateiks "jā".

Zatlers norādīja, ka referendums parāda vismaz vienu problēmu - balsojumu Latgalē. Plašajam atbalstam divvalodībai Latgalē ir vairāki skaidrojumi - etniski iemesli, ekonomiskā nevienlīdzība, izglītības iespēju nevienlīdzība.

Kā sacīja ZRP līderis, politiķiem jāpievēršas šo jautājumu risināšanai, un pirmās pozitīvās tendences jau ir redzamas.

"Saskaņas centra" līderis Nils Ušakovs norādīja, ka jāanalizē, kāpēc tik daudz cilvēku nobalsoja par divvalodību. Referenduma iznākums skaidri liecina, ka integrācijas politika pēc Latvijas neatkarības atgūšanas nav bijis veiksmes stāsts.

Kā uzskata Ušakovs, referendums būs vērtējams pozitīvi, ja tiks sākts dialogs starp dažādām sabiedrības grupām. "Ja sāksim runāt savā starpā, tad [referenduma rīkošana] bija pareiza."

Latvieši gāja uz referendumu, jo jutās apdraudēti, taču šis apdraudējums tiks novērsts tikai tad, kad krieviski runājošie kļūs par sabiedrotajiem, sacīja politiķis.

Ušakovs arī noraidīja Āboltiņas izteikumus, ka referenduma iniciatoru mērķis bija etnisku konfliktu provocēšana.

Savukārt Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars aicināja nevilkt "etnisku robežu", jo tas būtu netaisnīgi pret tiem cittautiešiem, kuri ir lojāli Latvijas valstij un referendumā balsoja "pret". Šādi cilvēki būtu plašāk jārāda un jāpopularizē sabiedrībā.

"Visus pēc vienas formulas nevar integrēt," akcentēja Dzintars.

Dzintars referendumu novērtēja kā "šantāžu". Nedrīkstētu piekāpties referenduma iniciatoriem un skaidri jāparāda, ka ar šādām metodēm neko nevar sasniegt, sacīja politiķis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!