Foto: Laikraksts "Ziemeļlatvija"
Aizvadītajā nedēļā Valkas novada sēdē tika pieņemts lēmums pilsētvidē atstāt divus padomju gados tapušus pieminekļus, par kuriem interesi izrādījusi Latvijas Mākslinieku savienība, vēsta portāls "Ziemeļlatvija.lv".

Sēde tika sasaukta reaģējot uz biedrības "Latvijas Mākslinieku savienība" iesniegumu, kurā sacīts, ka gadījumā, ja pašvaldība pieminekļus demontētu, LMS tos gatava uzņemt sava muzeja krājumā un saglabāt.

Sēdē apspriesti divi pieminekļi, kas atrodas tranzītielas – Varoņu ielas – malā. Viens no tiem ir veltīts 1905. – 1917. – 1919. gada krievu revolūcijai un tās autors ir Aivars Gulbis. Savukārt otrs ir Harija Bērziņa radītais piemineklis fašisma upuriem. Kā sēdē norādījis novada pašvaldības izpilddirektors Ainārs Zābers, tad abi no pieminekļiem ir pilsētvidē un to demontēšanai patlaban nav pamata.

Sarunā ar portālu "Delfi" Valkas novada domes sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Leitis teic, ka Valkā nemaz nav padomju režīmu slavinošu pieminekļu. Tie tikuši demontēti aizvadītā gadsimta 90. gados, kad Latvija atguva neatkarību. "Palikuši pieminekļi, kas nav saistīti ar padomju režīmu. Pieminekļiem pielikta padomju ideoloģija, kaut tie vēsta par citiem notikumiem. Notikumiem, kas risinājās pirms PSRS izveides," sacīja Leitis.

Arī Valkas novadpētniecības muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Ligita Drubiņa portālam "Delfi" apliecina, ka ne viens no abiem pieminekļiem nav padomju režīmu slavinošs. Fašisma upuru piemiņai veltītais piemineklis "Mūžīga piemiņa fašisma upuriem" ir vietējā mākslinieka Harija Bērziņa 1964. gadā radīts darbs. Tas uzstādīts vietā, kur pēc vietējo iedzīvotāju stāstiem tikuši nogalināti un aprakti ap 60 valcēniešu. Arī 1905. – 1917. – 1919. gada revolūcijai veltītais piemineklis tiešā veidā neslavē padomju režīmu. Turklāt šajā revolūcijās piedalījušies Latvijas valstij nozīmīgi cilvēki.

Šobrīd Valkas novada domē vēl nav apspriests jautājums par Brāļu kapu memoriālu, kas atrodas Gaujas ielas labajā pusē un kas veltīts Otrā pasaules kara padomju armijas kritušajiem karavīriem (1941-1944). Memoriāla granīta plāksnēs ierakstīti 414 kritušo cīnītāju vārdi, kas kapos guldīti. Memoriālu veidojusi Arta Dumpe, kas ir arī autore piemineklim Lestenes Brāļu kapu ansamblī.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Saeima ceturtdien, 26. maijā, lēma steidzamības kārtā skatīt likumprojektu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", kas paredz līdz šī gada 15. novembrim demontēt šāda veida objektus. Likumprojekts tika atbalstīts pirmajā lasījumā.

Saeimas preses dienestā portālu "Delfi" informēja, ka likuma projekts "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" paredz, ka citus demontējamos objektus līdz 30. jūlijam noteiks Ministru kabinets.

Objektu demontāža būs jāveic līdz šī gada 15. novembrim, un to darīt būs pienākums pašvaldībai, kuras teritorijā objekts atrodas. Plānots, ka demontāžu primāri finansēs no fizisko un juridisko personu šim mērķim paredzētajiem ziedojumiem, ja tādi ir. Pārējos nepieciešamos līdzekļus finansēs vienādā apmērā no valsts un attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Likumprojektā ietverti arī objektu demontāžas īpašie noteikumi, tostarp noteikts, ka attiecīgā pašvaldība ir tiesīga ierosināt demontāžu neatkarīgi no objekta piederības uz bez saskaņošanas ar zemes vai objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju. Tāpat likumprojekts aptver jautājumu par iepirkumu procedūras īpašajiem noteikumiem. Tostarp pašvaldībai paredzētas tiesības veikt iepirkumus ar objekta demontāžu saistīto darbu īstenošanai, nepiemērojot publisko iepirkumu reglamentējošās tiesību normas.

Paredzēts, ka demontēto objektu oriģinālās detaļas vai fragmentus ar atzītu māksliniecisko vērtību vai izglītojošu nozīmi nodos glabāšanai Latvijas Okupācijas muzeja krājumā.

Kopumā Latvijas teritorijā ir ap 300 pieminekļu, piemiņas plākšņu un memoriālo objektu, kas veltīti padomju okupācijas režīmam un armijai, teikts likumprojekta anotācijā.

Plānots noteikt, ka likums neattieksies uz pieminekļiem, piemiņas zīmēm, plāksnēm un vietām, arhitektoniskiem vai mākslinieciskiem veidojumiem, kuri atrodas karā kritušo karavīru apbedījuma vietās, kā arī padomju vai nacistiskā terora upuru piemiņas vietās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!